Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

2024. gods golā bīdreiba “Danču krātuve” publiciejuse treis jaunus Latgolys daņčim i kadrelim veļteitus digitalūs izdavumus – e-būrtneicys. Izdavumūs atrūnams plots materials par folklorys kūpys “Upīte” i sovulaik Gunāra Stroda vadeituos deju kūpys “Musturs” daņčim, kai ari pīcim Latgolā doncuotim kadrelim.

Nu 2021. gods bīdreiba “Danču krātuve” (latgaliski – “Daņču kruotive”) taisa kolekceju, kurā niu ir 15 e-būrtneicu, nu kurūs septenis daīmamys ari drukuotā formatā. Jaunuokuos būrtneicys, kas digitalā versejā publicātys 2024. gods golā i jūs sagataveišona bejuse vairuoku godu dorbs, veļteitys horeografiskajom nūtikšonom Latgolā.

Būrtneicys ““Mustura” daņči. Tautīšam(i) rūku devu” suokys vaicojamys 2018. godā, kod suokti pyrmī pieteišonys dorbi. Tūlaik “Daņču kruotivis” puorstuovi sasatyka ar horeografu, niu Ludzys piļsātys vydsškolys direktoru Gunāru Strodu, kurs bīdreibai nūdeve divejus dorbus – deju kūpys “Musturs” 1994. gods koncerta generalmieginuojuma video īrokstu i 1999. godā izdūtū daņču izlasi “Einam, šeinam”. Niu materials ar 20 daņčim apkūpuots i publicāts digitalā būrtneicā kūpā ar G. Stroda komentaru, daņču zeimiejumim i atsaucem. Kai pīzeist horeografs, kurs pats īt nu Viļānu, sovulaik deju kūpys “Musturs” programuos jis raudzejs paruodeit sovys deju rekonstrukcejis piec deju ekspediceju Latgolā pīrokstu. “Par itū vareibu asu pateiceigs sovam horeografejis bakalaura dorba vadeituojam Dr. Harijam Sūnam. Meilupruot “Mustura” programuos dalyku folklorys kūpu i cytu autoru taiseituos latvīšu daņču apdaris, kurys, pa munam, veiksmeigi beja saglobuojušys tautys doncuošonys pamatu. Ar itaidu pīīšonu es subjektivi izalaseju daņčus, kurūs maņ pošam patyka doncuot. Tuoļuok itū sovu subjektivū izlasi es vuiceju deju kūpys “Musturs” doncuotuojim i školuotuojim, taipat lyku “Mustura” uzastuošonu programuos,” stuosta Gunārs Strods. Taipat jis pīzeist, ka juo pīsaviersšona tautys daņčim beja kūpejuo Trešuos atmūdys daļa.

“Nu 1994. da 1998. goda pīduovuojumam vuiceitīs latvīšu folklorys deju programu pīsasaceja desmitem školuotuoju, kam izgleiteibā dominēja latvyskuos dzeiviszinis vuiceišonuos vajaddzeiba. Atguodoju, ka soltā zīmys dīnā, naizkurynuota kulturys noma, kura foaje beja atdūts tierdzeņam, zalē mes ar školuotuojim doncuojom vasalys treis dīnys,” pīmiņ horeografs.

Ūtrei būrtneica, ka veļteita Latgolys daņčim, ir ap sovulaik vairuoku desmišu godu garumā Upeitis pusē vuoktajim daņčim. Materiala vuokšana aizasuokuse ar nūvodpietnīka, literata, folklorista Ontona Slišāna apkūpuotū materialu i piečuok turpynuojusēs ar Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” direktora, folklorys kūpys “Upīte” vadeituoja Andra Slišāna darbeibu. Kai stuosta Andris, tod vyss aizasuocs 20. godu symta 70. godūs, kod par Upeitis kulturtelpys tāvu sauktais Ontons Slišāns izzynuojs par sovys mamys Annys saslimšonu ar viezi. “Jis, grybādams saglobuot mamys pīmiņu, nūpierka tam laikam modernu magnetafonu i suoce īraksteit sovys mamys dzīduošonu. Ontonam patyka kai ar mamu, tai vīnam pošam īt da vacu ļaužu klauseitūs vysaidys teikys, nūstuoškus, aizraksteit folkloru. Reizē jis guoja ari da vacūs muzykantu i īraksteja melodejis, suoce pamozeišam apkūpuot daņčus. Tai vyss guoja, koleidz 1980. godā Ontons Slišāns nūdybynuoja Upītis etnografiskū ansambli. Reizē jis rūsynuoja etnografiskuo puļceņa dybynuošonu Upītis pamatškolā – tai izaveiduoja Ontona sīvys, munys mamys Irēnys Slišānis vadeituo Upītis bārnu folklorys kūpa. Bārni suoce dontuot Ontona aizraksteitūs daņčus. Tai Upītē aizasuoce daņči,” stuosta Andris Slišāns.

Būrtneicā “Upītes danči. Kas tū lipu kustynoj?“ apkūpuots 21 daņcs ar daņču zeimiejumim, melodejom, vuordim i aprokstim.

Trešuo būrtneica, kas viestej ap Latgolys horeografiskajom nūrisem, ir “Kadriļas I. Ar kuojeņu paspardeju”. Jamā apkūpuoti materiali apr pīcim Latvejā zynomim i vairuoku kolektivu doncuotim kadrelim, kas īt nu Latgolys – “Rykovys kadreļs”, “Aulejis Žepers”, “Izvolta Žepers”, “Bieržgaļa kadreļs” i “Bukmuižys kadreļs”. Itei būrtneica ir pyrmuo, kas veļteita kadreli. Jei topuse, pasasokūt folklorys pietnīka i horeografa Ernesta Spīča dorbam, kurs pats sovulaik pīsadalejs doncuošonys materiala vuokšonā nu teicieju i īvīsšonā deju kūpu repertuarā. Kai būrtneicys prīškvuordā stuosta E. Spīčs, diveju voi četru puoru krysta dejai kotrā nūvodā ir sovi nūsaukumi, bet Latgolā vysu bīžuok ir “kadreļs”, kurū lītoj obejim krysta dejis tipim, viņ pasokūt, voi tys ir eisais kadreļs, par pīmāru, Rykovys, voi garais – Bieržgaļa kadreļs. “Kadreļus attīcynoj iz sadzeivis žanra doncuošonu, kas ir saleidzynūši jaunuoks horeografiskuos folklorys sluoņs. Vēļ 20. godu symta 30. godūs tū skaiteja par ballis deju, bet jau 50. godūs kadreļus doncuoja tautyskūs deju puļceņūs kai tautys deju i dreiži ari etnografiskī ansambli jū īkļuove sovūs kuozu i vakariešonu izvadumūs. Latgolā kadreli īguoja pa vysaidim celim, i jūs asimilaceja aizasuoce ar tū, ka sovulaik Pīterpilī, Pleskovā i cytuvīt Krīvejā īsavuiceitūs kadreļus latgalīši suoce doncuot sovā sātā ar sovom melodejom, kas beja senejuoku sluoņu rūtaļu voi vēļ bīžuok dzīšmu melodejis. Melodeju saisteiba ar tekstu paleidzēja atguoduot doncuošonys nūrisi i nabeja daļu vydā juotaisa garys pauzis, kab atguoduotu guojīņus. Labi doncuotuoji asūt pat mainejuši dzīsmis, kab doncuošonys laikā izdūmuotu jaunus guojīņus, kai tys ir fiksāts Rykovā. Tok bieržgalīši bejuši pyrmī latgalīši, kas ar sovu kadreli izapeļneja presis i cytu dejis draugu viereibu, kod 1958. godā pīsadaleja Latgolys kulturys nedeļā Reigā. Latgolā kotrā solā voi sātā varēja byut i daudzuos vītuos bejs sova, sovys solys, cīma voi saimis deja,” kadreļu doncuošonu Latgolā skaidroj Ernests Spīčs.

Pi būrtneicu sagataveišonys struoduojuse rodūšuo komanda – tekstu autors i sastateituojs, bīdreibys vadeituojs Sandis Zučiks, doncuošonys školuotuoja Daina Kjakste, daņču muzykants Raitis Sondors, redaktore i korektore Džeina Dzimtā i dizainere Beāte Danilova (Daņilova). Vysys jaunuos digitaluos būrtneicys daīmamys bezmoksys bīdreibys “Danču krātuve” sātyslopys dancukratuve.lv sadaļā “Metodika” ITE.

Leidza ar jaunuokūs digitalūs būrtneicu publiciešonu “Daņču kruotive” nūslāguse pārņ padareitū dorbu pi leluos Latgolys daņču materialu publiciešonys. Gods suokuos tipografiski izdūtys daņču būrtneicys “Latgales danči. Vysus dorbus padareju”, kas veļteita iz vysa popularuokajim daņčim nu Latgolys, kas zynomi i teik doncuoti vysā Latvejā, i “Atašienes danči. Moza beju, gonūs guoju”, kurā sadarbeibā ar Ingu i Madaru Paeglim apkūpuots Atašīnis daņču materials. Vosorys suokuos, sasadorbojūt ar folklorys draugu kūpu “Vīteri” cītajā siejumā izdūta gruomota ““Vīteri” spēlē “Bērnu dančus un ne tikai”, kū papyldynoj audio diskys “Ak tī, jandālī!”. Gruomotā i diskā apkūpuots 21 daņcis, kas vaira dūmuots bārnim i sasadoncuošonys vokorim. Taipat kūpā ar vītejim doncuotuojim – jaunīšu deju kolektivu “Zvirbuļi”, videjuos paaudzis deju kolektivu “Teiči” i senioru deju kolektivu “Mūžīgais dzinējs” – īraksteiti i publicāti 25 Atašīnis daņču video (dancukratuve.lv/mantojums sadaļā “Atašiene”), bet ar folklorys kūpu “Vīraksne” īraksteiti desmit Atašīnis daņču audio (nūsaklauseit var ITE, pi izpiļdeituoja izalosūt “Vīraksne”).

Kai soka bīdreibys “Danču krātuve” vadeituojs Sandis Zučiks, tod Latgolā pīraksteitī i montuotī daņči ir daļa nu vysa Latvejis daņču montuojuma, vystik jī atsaškir ar sovu raksturu, dzeiveigumu i dzeivū tradiceju. “2024. godā “Danču krātuve” veļteja daudzi spāka, kab apkūpuotu vysaidus materialus i struoduotu kūpā ar ļaudim nu Latgolys. Es tycu, ka tik daudzi vysaida ar Latgolys daņčim saisteita materiala, kas publicāts vīna goda laikā, nav bejs i nabyus vēļ garai! Atašīnis daņči īmyužynuoti, pasasokūt miļzeigam dorbam, naatlaideibai i grybysspākam, kaids ir Atašīnis ļaudim, bet jaunuos būrtneicys topušas, kam aiz jūs stuov styprys personeibys, kuruos mīļuoja i mīļoj doncuošonu,” atsaverūt iz padareitū, pīzeist Sandis Zučiks.