Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latgolys Kulturys centra izdevnīceiba publiciejuse dzejneicys, prozaikis, dramaturgis Venerandys Zepys dorbu izlasi “Ķīvītes balss”. Gruomotā apkūpuoti V. Zepys vysaidu laiku dorbi, kas raksteiti obejuos latvīšu volūdys rokstu tradicejuos.

Veneranda Zepa (ar oficialū pavuordi Vanaga, 1926–2002) ir literate, rakstejuse dzejūļus, stuostus, tāluojumus, bārnu lugys i dramatiziejumus, i dzīduotuoja – 27 godus struoduouse Vaļsts akademiskajā korī (niu Vaļsts akademiskais kors “Latvija”) i dzīduojuse cytūs kolektivūs. Kai gruomotys īvodā nūruoda juos sastateituoja, V. Zepys meita, volūdneica Ieva Zuicena, īrūsme izdūt gruomotu, kurā vīnā izlasē apkūpuoti Venerandys Zepys lobuokī literarī dorbi i 1957. godā raksteituo dīnysgruomota par Vaļsts akademiskuo kora koncertbraucīni iz Ukrainys, Krīvejis i Kaukaza piļsātom, kai ari nu komandiejumu raksteituos viestulis, rodusēs V. Zepys arhivā atrūnūt da ituo napublicātūs dzejis dorbu būrtneicu ar viersrokstu “Ķīvītes balss”. Kai viestej Zuicena, literate i dzīduotuoja rakstejuse obejūs latvīšu volūdys paveidūs: pyrmī dorbi topuši latgaliski, rešajuos publikacejuos piec Ūtruo pasauļa kara da Atmūdys laika puorsvorā lītuota latvīšu literaruo volūda, bet piec 1989. gods, kod atsuokta aktiva literaruo darbeiba, publikacejis topušys kai vīnā, tai ūtrā rokstu volūdā.

Dorbu izlasē “Ķīvītes balss” ir septenis nūdalis: pyrmajā nūdaļā V. Zepys pyrmī literarī dorbi, kas publicāti 1944. gods laikrokstā “Latgolas Bolss” i almanahā “Olūts” – pīci dzejūli i stuosts “Trejs sasatikšonas”. Ūtrajā nūdaļā skaitoma autoris bierneibys i jauneibys atmiņu tāluojumu gruomota “Paradīzes ābelīte”, kas veļteita Zepys vacuoku – Vuorkovys pamatškolys školuotuoju Annys i Izidora Zepu – pīmiņai i jamā apraksteita dzeive Latgolā nu 1926. da 1944. gods. Tāluojuma ūtrajā daļā viesteits par nūtikšonom piec 1940. gods 17. juņa i kara godim, kod Veneranda Zepa struoduojuse Vladislava Luoča (Lōča) izdevnīceibā Daugovpilī par korektori i tī īpasazynuse ar sovu veiru – literaturzynuotnīku Viktoru Vonogu. Izlasis trešajā nūdaļā “Sudraba stīgas” apkūpuoti autoris dzejūli, nu kurūs vairuokim itei izlase ir pyrmpubliciejums. Nūdaļa “Dziesmu lokā” veļteita autoris dzīšmu tekstu atdzejuojumim – sovulaik V. Zepa radejuse vaira nakai 60 dzīšmu tekstu atdzejuojumu, kas leluokā daļā izmontuoti Vaļsts akademiskuo kora koncertūs. Pīktuo nūdaļa “Dāvātās dvēseles” veļteita bārnu dramaturgejai, kas autoris dailradē ījēme svareigu lūmu. Ite publicāti dramatiziejumi, kas 90. godūs taiseiti piec Marejis Andžānis i Juoņa Klīdzieja dorbu motivu, kai ari nūdaļā ir vairuoki latvīšu literarajā volūdā raksteiti pyrmpubliciejumi. Tuoļuok dorbu izlase ar nūdaļu “Tilts” īpazeistynoj ar Zepys prozys dorbim, kurūs vydā vairuoki stuosti i ari divejis atmiņu skicis par divejim latgalīšu literaturā nūzeimeigim autorim – Norbertu Trepšu (Neikšānīti) i Madsolys Juoni. Septeitajā, nūslādzūšajā dorbu izlasis nūdaļā, “Caur vilciena logu” publicāta Venerandys Zepys dīnysgruomota par Vaļsts akademiskuo kora diveju ar pusi mienešu garū koncertbraucīni.

Izdavumu papyldynoj ar foto šaļts nu Venerandys Zepys dzeivis i piecvuordā puorskaitoms juos dzeivis guojuma publikaceja, kuruos autore ari ir gruomotys sastateituoja Ieva Zuicena. Tī viesteits, ka V. Zepys aktivuokais pūsmys juos dailradē bejuši pādejī muiža godi, dorbi publicāti vysaidūs izdavumūs “Katōļu Dzeive”, “Kaŗa Invalids”, “Tāvu zemes kalendars”, “Katoļu kalendārs” i cytūs, bet, pasasokūt žurnala “Katōļu Dzeive” redaktorei Marutai Latkovskai, 1998. godā izdūts da ituo pyrmais i vīneigais autoris dzejūļu kruojums “Gaismas ceļš”.

Kai nūruodeits izdevieja – Latgolys kulturys centra izdevnīceibys – sātyslopā, Venerandys Zepys dorbu izlasi “Ķīvītes balss” var nūpierkt Rēzeknē, gruomotu veikalā “Liesma”.