Ļustiešona atbylst cylvāka goram. Kaidys seņuok beja zaļumballis aba večerinkys Latgolā?
Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv
Īraudzeit i izzynuot, kai myusu seņči ļustiejuši zaļumballēs – ar taidu mierki pārnejā godā Augšdaugovys nūvoda Raiņa sātā Berkenelē aizvadeitys divejis zaļumballis, kuruos īvāruotys 19. godu symta tradicejis. Zaļumballis ir daļa nu Latvejis kulturys tradiceju, kas seņuok vysā Latvejā skaiteita par eipašu, tok dīzgon bīžu nūtikšonu kasdīnys dzeivē. Zaļumballem veļteiti vysaidi pietejumi i tuos vys vēļ ir pīpraseitys ari myusu dīnuos.
Zaļumballe – sasatikšonys prīca
Eistynojūt projektu “Breivdobys deju tradiceju meistarklasis Raiņa sātā Berkenelē”, maijā i septembrī tī nūtyka zaļumballe i daņču meistarklase, kas veļteita siejis i ražys laika tradicejom. Tys beja goda periods, kod ļaužu kasdīnā, beidzūt nedelis dorbus, beja vareiba sasatikt i pasaprīcuot. Muzeja vadeituoja Inese Baravika, veidojūt taidu retrospekceju, taišni pastreipuoja emoceju i sajiutu byutyskumu.
“Raiņa sāta Berkenelē ir cīši loba, pīlāguota i autentiska vide, kab reikuotu uora pasuokumus, kas saisteiti ar muzykalū pavadejumu. Na profesionalus koncertus, tok dabyskys spēlis, dejis, muziciešonu. Ideja brīda pusgodu, cikom īraudzeju televizejis raidejumā “Rīta panorāma” etnogrupu “Garataka”, kuruos vadeituoja ir Asnate Rancāne. Folklorys kūpys dalinīki beja apsavylkuši taidūs 19. godu symta tārpūs i ruodeja vīnu šīberiešonys deju. Mani tys uzrunuoja, i es izdūmuoju Berkenelē organizēt zaļumballis. Na taidys, kurys organizej ar orkestrim estradēs, tok drupeit sova veida sasatikšonys, kas apaug ar izgleiteibu, pīredzis apmaiņu. Pats svareiguokais, kab sabīdreibu īpazeistynuot ar tū, kas ir pagaiss – folklorys kulturu, deju, tautys dzīsmem i tt.,“par zaļumballis ideju stuosta Raiņa sātys Berkenelē vadeituoja Inese Baravika.
Sasatikt, padzīduot i apsamaineit ar pīredzi itamuos zaļumballēs īsaroda kai vītejuos folklorys kūpys “Dyrbyni”, “Ritam”, “Speiga”, “Neicgalīši”, “Atzola” i “Pylna sāta”, tai ari majā folklorys studeja “Garataka” i septembrī – etnokompaneja “Zeidi”, kas pasuokuma apmaklātuojim vuiceja 19. i 20. godu symta pyrmuos pusis latvīšu zaļumballem rakstureiguos dejis i rūtalis.
“Tī beja ražys svātki, kam seņuok cylvāki muocēja prīcuotīs par lītom, kū dūd doba. Ka tu kai lauku cylvāks pavasarī koč kū īsiej, i siejis laiks ir beidzīs, tod gribīs prīcuotīs! Saiminīks bryuvej olu, brauc gostūs, bez koč kaidu nalobu nūdūmu. Sābri saīt kūpā, kū kurs atnas. Vīnkuorša dzīduošona, daņči. Taidā veidā īpasazeist, pasarunoj, apsamaina pīredzē, pasalīlej. Apsamaina ar batvinim, buļbem. Tei ir paruodeiba, kas itūšaļt dīvamžāļ izneikst,” stuosta Inese Baravika.
Ideja par zaļumballem Berkenelē Inesei Baravikai jau seņ bejuse pruotā, pietejūt ari Pliekšānu saimis biografeju. Zaļumballis itamā pusē bejuse lela nūtikšona, kurai Pliekšānu meitys ryupeigi gatavuojušuos, cereibā pīsaisteit kavaleru viereibu.
“Raiņam ir pīraksteitys atminis, kai juo muosa Līze taisejuos iz balli – spraude rūzi motūs, puciejuos. Tāvs īguoja ustobā i soka: “Kur ta tu īsi, tok dorba ir daudzi!” Jei atbiļd: “Es izdareju vysu, kas maņ beja doroms. Es cīši, cīši grybu iz tū balli! Voi es dreikstu?” Tāvs pasoka: “Nu verīs, kab tu maņ napuorved kaidu slynku veiru iz sātu! Lobuok kaidu oficeri!” Tys nūzeimoj, ka mes kai muzejnīki gribim, kab īsavārtu paguotnē – attīceibuos i saturā, kai cylvāki cyts ar cytu komunicēja bez mobilūs īreiču, bez škārsteikla, bez myusu dīnu muoksleiguo intelekta. Kab mes varātu byut vīnkuorši cylvāki. I cik ir svareigi cytam ar cytu sasarunuot, daleitīs. Mes cīši daudzi izzynojam, ka komunicejam. Kūpeibys sajiuta, leidzjiuteiba,” pīzeist Inese.
Kab globuotu atminis par aizvadeitajim pasuocīnim i vaira īpazeistynotu ar tū cytus, sataiseita ari ceļojūša fotoizstuode “Zaļumbaļļu tradicejis Latgolā no paguotnis da myusu dīnu”. Kai pastreipoj Inese Baravika, fotografejuos īmyužynuotys emocejis i izstuodis leluokais mierkis ir ļaut tai ceļuot, kab cylvāki radzātu tuos emocejis, tārpu motivus, tradicejis. Niu da 17. februara fotoizstode apsaverama iz ākys sīnu Raiņa sātā Berkenelē, tok vāluok tei ceļuos iz Īlyukstis kulturys centru.
Ari portals lakuga.lv socialuos teikluošonys vītnēs, kai Instagram, Facebook i X apvaicuoja sovus skaiteituojus par zaļumballem. Leluokuo daļa pīzynuši, ka ir bejuši zaļumballēs. Vysu vaira nūruodeitys piļsātys i cīmi Rēzeknis, Preiļu i Bolvu nūvodūs.
Pietejums par zaļumbaļļu tradicejom Latvejā
Gatavejūtīs 2018. gods Latvejis symtgadis “Latvejis zaļumballei”, storpnūzaru muokslys grupys “Serde” pietneicys Signe Pucena i Ieva Vītuola (Vītola) veice pietejumu par zaļumbaļļu tradicejom Latvejā i sataiseja izdavumu “Zaļumballes”, kurā īkļauti vairuoki stuosti par zaļumballem Latgolā, tūs vydā ari ostoni stuosti par tradicejom taišni Augšdaugovys nūvodā. Tei ir daļa nu serejis “Tradīciju burtnīcas”, kur pieteita ari kulinareja i cytys tradicionaluos kulturys līceibys.
Pietejumā laikā veiktys intervejis ar baļļu apmaklātuojim, muzykantim, apzynuoti teicieji vysaiduos Latvejis pusīs, taipoš beja aicynuojums īsyuteit sovus atmiņu stuostus i līceibys, iz kū beja ari lela atsauceiba.
“Baļļuošona pīmeit cylvāka goram – struoduot i atrast laiku atpyutai. Konkretuok, varim runuot par 19. godu symta ūtrū pusi, kod beja zaļumbaļļu uzplaukums. Tod ari dybynuojuos bīdreibys – guņsdziesieju, lauksaimnīku, aizsorgu, školuotuoju. Itom sabīdryskajom organizcejom beja izreikuojumi breivā dobā, par pīmāru, teatra spēle i cyti pasuokumi, kuri vysod beidzēs ar dejom. Vysu vaira par zaļumballem var izzynuot, pietejūt laikrokstus, periodiku, ari afišys ir kolosals materials. Cīši daudzūs muzejūs, kas ir vārsti iz nūvodpietnīceibu, ir saglobuotys foršys afišys, kur var redzēt, kur tuos ballis reikuoja,” stuosta tradicionaluos kulturys pietneica Ieva Vītuola.
Ieva zyna stuosteit ar par tuo laika zaļumballis funkcejom, kas nabeja vīnkuorša laika pavadeišona ci izklaide.
“Zaļumballe ir informacejis apmainis i jaunumu vīta, kam iz zaļumballem guoja na viņ tī, kas gribēja doncuot, atsapyust i muzicēt, tok tys beja byutyskuok pošam cīmam, ka taņtis apsprīž, kas jauns nūtics, kai kurs izaver, kas ar kū ir kūpā. Tei ari ir sasapazeišonys vīta. Bīži zaļumballis beja par pamatu tuoļuokom kuozom. Beja stuosti par pavadeišonu iz sātu, simpateju izruodeišonu, šausmeigom greizsirdeibys scenom. Cyta storpā, pi zaļumbaļļu pīdar ari kaušonuos, attīceibu skaidruošona. Na viņ personeigā leiminī, tok ari vītu, cīmu leiminī. Tys ir sasaglobuojs da myusu dīnu. Ieva atkluoj ari, ka zaļumballem seņuok ir bejuši sinonimi – zaļumsvātki, zaļumprīcys. Seņuok tuos bīži nūtyka ari svātdīnēs, kam cylvāki sastdīnēs struoduoja i svātdiņ beja tei breivuokuo dīna. Atmiņu stuostūs i intervejuos taišni Latgolā vaira pasaruoda, ka ballis nūteik svātdīnis vokorā i vysod tyka pasaceits, kod ļauds sasatiks cytureiz tamā i tamā sātā, tamā vītā. Tū puorrunuoja ari piec bazneicys voi tierga laikā,“ stuosta pietneica.
Zaļumballem vysod izalaseita eipaša vīta
Kūpeiga īzeime vysā Latvejā ir tys, ka zaļumballis nūtykušys eipaši izalaseituos šmukuos vītuos breivā dobā i zaļumūs – azara krostūs, parkūs, upu moluos, taipoš ari piļskolnūs i piļsdrupuos. Latgolā taidi pīmāri ir Ludzys piļsdrupys, Muokūņkolns. Taišni Latgolys īzeime, kas pasaruodeja ari pietejuma intervejuos, ir tys, zaļumballis nūtykušys ari škiuņūs, pogolmūs, sātuos. Zaļumbaļļu vītu vysod ari eipaši īkuortuoja. Pīmāram, beja sataiseits deju placs aba greida, salykti beņčeiši apleik. Zaļumballēs vysod beja ari meijis. Apgaismuojumam seņuok izmontuoja petrolejis lampys voi iztyka ar mieneša gaismu, kiure gunkurus, lāpys.
Vēļ Ieva pastreipoj, ka vēļ byutyska īzeime īkuortuojumā bejuse atseviška estrade aba paaugstynuojums muzykantim. Taipat bejušys bufetis, taipoš ari vysaidys loterejis.
“Cylvākim piec dorba nedelis gribiejuos ļustēt. Zaļumballis lokali organizēja vītejī, kam jaunīšim gribiejuos saīt kūpā. Parosti tys zīmā nūtyka kaidā leluokā, lapnuokā zemnīka sātā. Latgolā tys vaira pasaruoda ar specifiskū vuordu “večerinka”. Vosorā – pogolmā, rejā, škiunī. Sovpus Vydzemē tuos sauc par “kaktu ballēm”, stuosta Ieva Vītuola.
Portala lakuga.lv skaiteituoju aptaujā pasaruoda, ka zaļumballis vysu vaira cylvākim asociejās taišni ar ļusteigom dzīsmem i tradicionalajim daņčim, mozuok ar zaļumu elementim ci folklorys kūpom.
Večerinka Latgolā
Apsaverūt pietejuma būrtneicu “Zaļumballes”, daudzvīt Latgolā zaļumballis sauktys par “večerinku”, kai jau minēja pietneica Ieva Vītuola. Ari myusu dīnuos itū vuordu raudzeits saglobuot, organizejūt eipašus pasuokumus, par pīmāru, kotru vosoru Rogovkā nūteik tradicionalais tautys muzykantu i daņču saīts – večerinka “O, bļaka!” Gruomotā atrūnams ari fragments*, kur plašuok izskaidruotys Latgolys večerinkys. Roksta autore ir Zviergzdinis tautys noma vadeituoja Valentīna Ruciņa, kura 2018. godā pīrakstejuse sovys mamys, Dzērvu solys saimineicys Annys Juškānis atminis par večerinkom. Anna Juškāne dzymuse 1928. godā Ludzys apriņka Mērdzinis pogostā, i tuos ir juos atminis par zaļumballem Dzērvu solā iz reizis piec Ūtruo pasauļa kara:
“Latgolā zalumballis nasauca par zaļumballem, bet par večerinkom. Večerinkys nūtyka vysu godu, izjamūt gavieņa i adventa laiku, tikai svātdīnēs, kam svātdīne dūmuota atpyutai. Tuos parosti reikuoja sātuos, kuruos beja lela ustoba ar mebelem, kab apleik sīnom varātu salikt sūlus. Taidys sātys beja tureiguokim cylvākim. Vosorā večerinkys nūtyka pi sātu, kur beja leli, leidzoni pogolmi. Večerinkys apmeklēja jaunīši i vacuoka guojuma sīvys, kam jom ari cīši gribiejuos pasarunuot ar jaunīšim, zynuot, kurs puiss kuru meitini pavadeis iz sātu. Elektreibys tymā laikā nabeja, izmontuoja petrolejis lampys. Ka nabeja petrolejis, tuos vītā izmontuoja taukus. Večerinkuos spēlēja vītejī muzykanti, golvonūkuort steigu instrumentus – balalaiku, vejūli, ceitaru. Reši kuram beja garmoška. Spēlēja jautrus daņčus. Vysmeiluokuos beja poļkys, tod krakovjaks, karobočka, padespans, vengerka. Kod muzykanti atsapyute, organizēja vysaidys spēlis. Par kotru nuokušū večerinkys vītu i laiku vīnuojuos večerinkys beiguos, kam afišu nabeja. Piec kara sādžā nabeja nivīna, kuram byutu fotoaparats, deļtuo večerinkys natyka īmyužynuotys.”
*Pucena S., Vītola I. 2018. Tradīciju burtnīca “Zaļumballes”, 149. pl. Starpnozaru mākslas grupa SERDE.
Komentari