Nu terpentina smuorda koridorūs leidz Rundālis pilei. Saruna ar muokslineicu i muokslys pietneicu Dzintru Spradzenko

Nu terpentina smuorda koridorūs leidz Rundālis pilei. Saruna ar muokslineicu i muokslys pietneicu Dzintru Spradzenko

Roksta autore: Agnese Skangale

Ituo gods 10. janvarī Rēzeknis Muokslys i dizaina školys izstuožu zālē tyka atkluota riezeknītis Dzintrys Spradzenko izstuode “Mazie cilvēciņi. In honorem matris”, kū muokslineica veļtejuse sovai mamai Ingai, kura sovulaik absolvējuse i struoduojuse Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolā. Dzintrys dorbūs ir attāluoti abstrakti kruosu laukumi, kur kompozicionali īkļauti mozi ciļvieceni, tī rūsynoj skateituoju iz filozofiskom i religiskom dūmom. Saruna ar Dzintru nūteik pi moza kopeja gaļdeņa taišni piec juos izstuodis atkluošonys. Runojam i par juos ceļu muokslā, i pošu muokslu, kai ari par tū, kai jei rauga saglobuot latgaliskumu, koč i kasdīna paskrīn uorpus Latgolys.  

Jau izstuodis suokumā, školys izstuožu kuratore Ināra Jackovska saceja, ka Dzintra, byudama moza meitineite, vysod bejuse leidza mamai. Ari poša Dzintra soka, ka terpentina i kruosu aromats školys koridorūs i leisšona zam ausšonys stuovim, cikom mama auduse sovu diplomdorbu, pamudynuoja jū jau agrā bierneibā pīsavērst muokslai. Tei ari bejuse sūpluok – sātā vysod beja muokslys dorbi, apmaklāti zeimiešonys pulceņi, mamys bibliotekā gruomotu vydā beja ari gruomotys ap muokslu. Vysvaira Dzintrai atmiņā palykušys gruomotys par Vilhelmu Purvīti i Jani Rozentālu. 

Dzintra jau 1. klasē dūmuoja, ka gleznīceiba ir juos sapynu dorbs. Nūpītnuok muokslai pīguoja, kod piec mamys īsacejuma aizbrauce vuiceitīs iz Reigys Dizaina i muokslys vydsškolu. Piec tuos absolviešonys stuojuos Latvejis Muokslys akademejis gleznuošonys programā, vystik liktiņs Dzintru aizvede iz piļneigi cytu sferu – viesturis studejom Latvejis Universitatē. Kod Dzintra tī vuicejuos, jai atsataisejs jauns dūmuošonys veids i cyts pasauļs. Tok vāluok jei saprota, ka nagrib tik padzilinuotai vuiceitīs par Ūtrū pasauļa karu, tyvuokys temys Dzintrai beja, kod pasnīdzieji stuosteja vaira par kulturys i muokslys viesturi. Leidz ar tū ceļš jū aizvede iz Latvejis Muokslys akademejis muokslys viesturnīkim, bet paraleli studejom Dzintra guoja gleznuot pi pasnīdzieju. Vēļ vīns impulss, kas mudynuoja Dzintru vaira pīsavērst gleznīceibai, beja juos bejušais veirs, kurs taipat kai cyti apleicejī redzēja, ka gleznuošona ir juos lauceņš i jai tys pasadūd. 

Itūšaļt Dzintra struodoj par muokslys pietneicu Rundālis piļs muzejā, bet paraleli dorbam turpynoj gleznuot i radeit muokslys dorbus. 

Rundāle 2024. gods vosorā. Foto nu Dzintrys personeiguo arhiva

Īdviesme gleznīceibā 

Dzintru vysvaira gleznīceibā īdvasmoj bazneica i religeja, kam poša ir ticeigs cylvāks i tei ir svareiga tema juos dzeivē. “Tei ir tema, kurū var bezgaleigi turpynuot, naizsmeļama i dziļa, kura uzrunoj i cytus cylvākus, i mani,” soka Dzintra. “Tai kai asu muokslys viesturneica, cīši mīļoju i aizaraunu ar vydslaiku muokslu, partū ari ceņšūs daudz skateit itū muokslu caur gruomotom, izstuodem.” 

Ituos temys ari var nūvāruot Dzintrys dorbūs, kurī puorsvorā tūp piec vīnys “muokslys īdvasmys formulys”. “Zeimiešonys školuotuoja vydsškolā jaunom meitinem –  maņ i munom klasesbīdrinem –, kurom nabeja īdviesmis struduot, skaidri i gaiši pasaceja tai: “Kaida īdviesme? Nui, jei jums byus, īspiejams, dažreiz, bet puorsvorā jums juos nabyus. I pasaļaut tik iz tū najaušū šaļti, kod jei jums byus, ir piļneigi naproduktivai, jius nikuo nasasnēgsit i nikas nasaīs. Vīnkuorši jemit i strudojit, i tod jums byus tuos breineiguos īdviesmis šaļts struduošonai!” I es ceņšūs koč kai sekuot tam. Kod jiutu, ka ir paguojs laiks, kai naasu gleznuojuse, apzynuotai siežūs pi audakla, suocu dareit i pamozom tei ideja atīt. Kod jau asu īsagleznuojuse iz kaidu ilguoku laiku, pīmāram, kaidus 10 dorbus izstruoduojuse, tod gon suocās taids dūmuošonys process, ka nuokušais dorbs maņ varātu byut saisteits ar mamu voi kaidu ticeibys vaicuojumu.” 

Kampišku vacticeibnīku bazneica 2020. godā, Maltys pogosta plenerā. Foto nu Dzintrys personeiguo arhiva

“Īškejuo pasauļa attāluojums, emocejis, kuruos izjiuti tamā šaļtī, kod gleznuoji, autobiografiskī stuosti, vodūtīs piec sovys pīredzis, i globalī stuosti, kas skar myus vysus,” tai sovu muokslu raksturoj Dzintra. “Tuos vysys lītys vīnlaiceigi, bet nu dorba iz dorbu tys mainuos.” Dzintra ari dasoka, ka, lai kū kotrys muokslinīks dareitu, tys vyss īt nu juo empiryskuos pīredzis.

“Tys nav muokslys dorbs, kur nav īkļauta muokslinīka pīredze. Tys ir koč kas tehniskys. Bet muoksla sevkurā gadīnī ir muokslinīka goreiguo dimenseja, nasaverūt iz tū, voi tī ir puordzeivuojumi, voi prīcys. Acimradzūt tamā šaļtī cylvākam apziņā voi zamapziņā tuos lītys ir svareigys.” 

Tai kai muokslineica sovūs dorbūs īkļaun smogys, nūpītnys i atkluotys temys, daži muokslys baudeituoji, tūs radzūt, ir suokuši rauduot. Sovaidā kuortā pošai Dzintrai vys tai nasaruoda: “Tu varbyut pats nūstuodi sevi kaidā veidā, ka vysu esi apstruoduojs i pādejais gleznuošonys pūsmys – izlykšona iz audakla – ir bez emoceju. Bet, kod dorbi ir izstuodeiti i cylvāki suoc runuot ar mani, es tymūs breižūs saprūtu, cik kaila asu, kam izaruod, ka tys vyss, kas radzams, tys ari ir tys, kas nūteik īškejā pasaulī. Es nazynu, voi tuos vysys attāluotuos temys es varātu izstuosteit puspazeistamam cylvākam. Drūsai viņ, ka nā, bet izgleznuot i paruodeit es vys varu.” Daudzi ari sacejuši, ka jim pateikt vērtīs iz Dzintrys dorbim i koč kū meklēt i īraudzeit. Dzintra puorsvorā nadūmoj, kū skateituojs dūmoj voi kū jis ir saredziejs juos dorbūs. Vystik, kod skateituojs jai pasoka, ka koč kas jū ir uzrunuojs, tod Dzintrys miseja ir izpiļdeita i vyss ir saguojs.  

“Kaut kad tiksimies” fragments. 2024. gods

Ari Dzintru kai daudzus cytus muokslinīkus īdvasmoj i dorba procesā paleidz muzyka. Bīžuok tei ir kaida goreiguo voi klasiskuo muzyka, bet jei ari klausuos vysaidu stylu muzyku. Dzintra dasoka, ka gleznīceibā izstruodoj daudzus dorbus paraleli i gleznoj pluonā kruosys kuortā, bet pādejī dorbi ir eksperimentali i kluot guojs pasteļs. “Tod, kod pasteli līc kai fonu vairuokys reizis i dažaidus tūņus, tys ir laikītiļpeigi. Ir labi, ka ir īsuokti kaidi 3-4 dorbi. Vīnam esi pabeidzs fonu, tod var suokt dūmuot par kompoziceju. Tai paraleli jī maņ ari tūp i reizem dorbi sovā storpā suoc sasarunuot aba suoc tapt diptihi, triptihi voi gleznu sereja,” tai par sovu maineigū gleznuošonys procesu soka Dzintra. 

Tehnologeju laikmets muokslā

Dzintra ir tradicionaluos muokslys puorstuove, bet itymā tehnologeju laikmatā drupeit ir paraudzejuse sovys muokslinīka prasmis digitalajā muokslā. Vīna nu taidu īspieju beja “Nazynomuos Rēzeknis” (“Nezināmā Rēzekne”) plakatu taiseišonu deļ socialūs medeju. Cytaiž Dzintra nav struoduojuse digitalajā muokslā, koč i kai tema, kod cyti tū dora, ir Dzintrai aizraunūša. It eipaši dorbi, kas radeiti pasasokūt muoksleigajam intelektam. “Es vīnreiz poša beju pamieginuojuse paeksperimentēt ar muoksleigū intelektu, lai jis sataisa i attāloj Latvejis karalīni. Beja attāluotys specifiskys lītys, bet tuos beja saisteitys ar taidu socialuos kulturys viesturi, i kū tys internets ir saviļcs sevī īškā. Zynuošonu par muokslu daudz jam nabeja,” soka muokslineica.

Dzintrai nazyna, kaida varātu byut muokslys atteisteiba iz prīšku, bet miņ, ka, īspiejams, varātu atsagrīzt kaidys senejuokys tradicejis, tok muoksleigais intelekts, kurs ir īsalauzs myusu kasdīnā, muokslu nanūgalynuos.

“Cylvākam pateik cylvāka taiseitys lītys, i tikleidz jis izzynoj, ka tuos nav cylvāka taiseitys, jom automatiski kreit vierteiba. Nui, muoksleigais intelekts ītekmēs muokslu, gluži kai fotografeja nazkod ītekmēja muokslu. Cylvāki tamā šaļtī ari beja šausmuos i dūmuoja, ka muoksla beigsīs, bet tys tik transformēja muokslu i jei turpynojās,” soka Dzintra. 

Muoksla myusu dīnu sabīdreibā

Koč i niu ir na tik tehnologeju, bet ari laikmeteiguos muokslys laikmats, Dzintra sevi radz tik gleznīceibā: “Cyti muokslys veidi voi tehnikys mani naaizraun. Dīz voi es nūsadorbuotu ar performaņcis muokslu, tieļnīceibu voi koč kaidu cytu muokslys veidu. Tys nav maņ. Glezna – tei jau tik seņ bejuse puorbaudeita vierteiba. Tei ir muna tehnika. Es skaitu, ka taišni muns īgivums kai muokslys vieturneicai ir tys, ka zynu kai tys praktiski nūteik, kam dažreiz tu vari saprast lītys tik deļtuo, ka pats ar tū nūsadorboj. Ka mes runojam par abstraktū gleznīceibu voi laikmeteigū muokslu, kurū daudzi nasaprūt, tod es, kura gleznoj, tū varu izprast. Pīmāram, muna meiluokuo muokslineica ir Barbara Gaile, kurai audaklys sastuov nu vīna pigmenta, nu vīnys kruosys, jai nikuo cyta tī nav. Tai kai es poša gleznoju, saprūtu, kam jei īt cauri, radzu ūtys trīpīņus voi rūku kusteibys, tūņus – parkū jei taidus izavielej. Leidz ar tū es spieju saprast jū i juos dorbus.”

Procesā. 2023. gods. Foto nu Dzintrys personeiguo arhiva

“Maņ vyspuor ruodīs, ka ir muoksla muokslinīkim i muoksla parostim cylvākim. Daudzim napateik itys apgolvuojums, bet es vysu laiku teiku pi juo,” smejūtīs soka Dzintra. “Bet tymā pošā laikā maņ ruodīs, ka parostais cylvāks, kurs koč kū nasaprūt muokslā, nav glups. Mani drupeit kaitynoj, ka runoj, ka apmaklātuoju ir obligati juoizgleitoj muokslā. Cylvākam pīteik ar tū, voi jū uzrunoj voi nauzrunoj muokslys dorbs. Maņ ruodīs, ka tamā šaļtī muoksla ir sasnāguse tū, kaids ir juos aizdavums. Muoksla nav poruodā nivīnam, i nav ari juoizpateik kotram. Jei ir poša par sevi.”

Dzintra kai muokslys viesturneica skaita, ka muokslys lūma sabīdreibā itūšaļt ir vysaida – atkareigs nu tuo, par kaidu muokslu runojam. Dzintra pīzeist, ka ar laikmeteigū muokslu sabīdreibai attīceibys ir sarežgeitys, kam mes vysi niu asam īškā ituos muokslys erā i daudz kas mainuos, leidz ar tū navarim izškiert tū, kas byus palīkūšs. “Maņ cīši žāļ, kod muoksla kreit ideologejis varā, kam jei zaudej sovu spāku. Muokslai ir juobyut koč kur augstuok,” dasoka Dzintra. 

Storp muokslu i kasdīnu 

Koč i Dzintra struodoj Rundālis piļs muzejā par pietneicu, gleznīceibu sovā kasdīnā jei nav pamatuse. Dzintra pīzeist, ka šaļtim ir sarežgeitai atrast leidzsvoru starp muokslu i kasdīnys lītom, bet tymā pat laikā tik troki ari nimoz nav. “Maņ ruodīs, ka tai kai tei ir muokslys viesture, kas nav, pīmāram, byuvinžinereja, tod ir dīzgon labi tū leidzsvoru atrast, partū, ka tys papyldynoj vīns ūtru.” 

Jau vairuokus godus Dzintra dzeivoj uorpus Latgolys, bet mozī kasdīnys īrodumi, kai saceit “Veseleibā!” i “Paļdis!” nikur nav pagaisuši, naatkareigi nu tuo, kur jei atsarūņ. “Gunārs – muns tāvs – ir cīši lels Latgolys patriots, i jis tū ir īaudzynuojs manī. Es uzturu latgaliskū saikni i ar tēti, i ar sovim latgalīšu draugim. Ari lyugšonys skaitu tik latgaliski, kam, skaitūt latvyski, maņ vyss sajiuk. Leidz ar tū, muna ticeibys dzeive lelā mārā ir latgaliska. Dūmoju, tys ir deļtuo, ka tys latgaliskais ir manī dzili īškā. Pīmāram, tod, kod ir mozi bārni voi dzeivinīceni, es ar jim grybu suokt runuot latgaliski aba izruodeit sovu meilumu caur latgaliskū i dzymtajā volūdā.”

Dzintra ar tāvu 2024. gods pavasarī. Foto nu Dzintrys personeiguo arhiva

Sapyni par nuokūtni 

Dzintrai kaidu sovu izstuodi grybātūs paruodeit Modūnis izstuožu zālē, kur ir lobs apgaismuojums. Bet taidys sapynu vītys, kur sovus dorbus izstuodeit, jai nav. Jai vaira ir sapyni par tū, ka jei grybātu radeit izstuodi ar koč kaidu ūdzeņu, kab nabyutu tik dorbi pi sīnys, bet leluoks stuostejums. “Varbyut tuos gleznys varātu byut kaidā konstrukcejā,” tai par sovim sapynim soka Dzintra. 

“Struoduot, struoduot i struoduot!” Dzintra nūvielej jaunajim muokslinīkim. “Ka tu pa eistam esi īškā muokslā, ej iz prīšku. Riskejit, esit vaira drūsuoki. Vīnolga pa kaidim leikumainim voi augstim kolnim jius ejat, vystik ejit iz prīšku. Navajag beitīs! Dīzgon banali, bet vysmoz pamieginoj, ka švuorbojīs voi beistīs.”

Dzintrys Spradzenko izstuode “Mazie cilvēciņi. In honorem matris” apsaverama bez moksys da ituo gods 10. februara Rēzeknis Muokslys i dizaina školys (Bazneicys īlā 34A) izstuožu zālē, īprīšk sasazynojūt ar izstuožu kuratori Ināru Jackovsku.

Fotogalerejā: izstuodis “Mazie cilvēciņi. In honorem matris” atkluošona, foto Agnese Skangale


Komentari