Ondrupinis lauku sātā atdzymst i turpynojās tradicejis – gaidoms Muorys dzīšmu vokors

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Jau vaira nakai goda garumā muzejā “Ondrupinis lauku sāta” aktivai dorbojās pietneica Evija Maļkeviča-Grundele. Radzams, ka itymā laika periodā muzejā ir bejs vysaiduoku nūtikšonu pīplyudums. Radzamuokuo nu tūs ir “Mozuo tradiceju škola mozajim”, tok nūteik ari godskuortu svieteišonys i cyti pasuokumi, kas saisteiti ar muzeja kruojuma temom. 2. februarī 16 stuņdēs sevkurs byus gaideits iz Muorys dzīšmu vokoru, sarunom ap svātuos Muorys tālu latgalīšu kulturā i kūpeigu sasadzīduošonu.
Kai stuosta muzeja pietneica Evija Maļkeviča-Grundele, koč i muzeja kruojumā ir saleidzynūši nalels prīkšmatu skaits, tuo specifika itū vītu padora par pateikamu vidi, kur īsavērt 19. godu symta beigu da 20. godu symta vyds Latgolys tradicionaluo dzeivisveida i saimnīkuošonys parodumūs. Muzeja komplekss atspīgeļoj tradicionalū lauku sātu, kur iz vaicuojumu, kai koč kas tyka dareits, atbiļdis juomeklej, pietejūt plotuokā kontekstā. Kod tema jau drupeit izpieteita, gribīs ari paraudzeit lītys praksē, i vysulobuok tū dareit kūpā ar vēļ kaidu, tai ari rūnās pasuokumi, tematiskys sasatikšonys voi amatnīku saīti, kas teik pīduovuoti kai publiskys nūtikšonys.
Evija pasadola, ka pārņ vīna nu zeimeiguokūs nūtikšonu asūt bejuse “Amatnīku tolka”, kas muzejā nūtykuse pyrmū reizi. Tolkys laikā gūdā tyka calti pūdnīka i akmiņa ols dareituoju omoti. “Īdviesme itai nūtikšonai rodusēs nu vys vēļ praktizejūšim vītejim akmiņa ols dareituojim, kuri ir cīši senejis tradicejis nesieji. Vīns nu taidu cylvāku ir ari muns tāvs. Tik struodojūt storptautyskuos kulturys organizacejuos, tu suoc apsazynuot, cik tei ir unikala i seneja tradiceja, rūnās ari izpratne – ka es tū niu naizdareišu, tys var aizīt zudeibā. Itei sajiuta maņ niu ir par vysu – par omotim, par gaistūšū kūka arhitekturu, tradicejom, stuostim i dobu – vyss kai mozs pavedīņs, kurū pavalkūt plotuok, īt izpratne par tū, cik mes Latgolā asam boguoti,” tai Evija. Jei ari darunoj, ka beiguos atīt atziņa, ka vyss, kas da itai šaļtei ir sasaglobuojs, patīseibā ir tik taida aisberga radzamuo daļa, vysa saknis reizem ir pat godu symtim tuolys.
Evija ari stuosta, ka pasuokumu cyklys “Mozuo tradiceju škola” ar 12 kotra mieneša pasuokumim, kurūs mierkauditoreja ir saimis ar pyrma školys i suokumškolys bārnim, aizasuocs nu gribiešonys sovus bārnus savest kūpā ar vīnaudžim i sataiseit vīnkuoršu saīšonu, tok ar saturu par folkloru i tradicejom. “Apzvaneju draugus i pazinis, kurim ir bārni leidzeigā vacumā, pastuosteju sovu ideju, daudzi atsasauce. Tok deļkuo vys nasataiseit itū nūtikšonu publisku, mož vēļ kaids atīs? Piec pyrmuos sasatikšonys atsauceiba puorsteidze, pīsadaleja ap 15 bārnu i jūs vacuoku, tys radeja īdviesmi turpynuot. Nuokušūs sasatikšonu temys atguoja nazkai logiski, jemūt vārā interesi par tradicionalū dzeivisveidu i īsadzilinuošonu kai i kū agruok dareja tradicionalā Latgolys lauku sātā,” doluos Evija.
Niu 2. februarī 16 stuņdēs Ondrupinis lauku sātā gaidoms “Svātuos Muorys dzīšmu vokors”. “Muna baba vysod saceja, ka Latgola ir Muorys zeme. Maņ pateik pieteit tautysdzīsmis, suoču ari apzynuot tuos, kuruos ir pīmynāta svātuo Muora. Turpynuoju ari pieteit Muorys tālu, i atrostuos atzinis mani pošu puorsteidze, grybu ar tom pasadaleit plotuok,” stuosta Evija.


Komentari