Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

2025. gods 20. februarī stuosīs spākā Eiropys Komisejis (EK) pījimtuo regula, kas paredz “Aglyunys maizis veistūkļa” aizsardzeibu. Maize ir īkļauta Aizsorguotu geografiskuos izceļsmis nūruožu (AGIN) registrā i ir ostoitais Latvejis produkts, kas īkļauts Eiropys Savīneibys (ES) shemuos. Saikni produkta i geografiskuo apgobola vydā veidoj reputaceja, kas baļsteita iz ilggadejom viesturyskajom tradicejom, pagataveišonys metodem i reputaceju.

“Aglyunys maizis veistūklis” ir garons rudzu maizis kukuleits, kurā īveisteits i īcapts žuovāts cyukys špeks i seipuli, i maizis gataveišonys metode ir saglobuota jau nu 19. godu symta beigu. Vyss ituos eipašuos rudzu maizis gataveišonys process ir rūku dorbs. Veistūkļa gataveišona, suocūt nu plauciejuma i īraudziešonys, rudzu meiklis meiceišonys, maizis formys taiseišonys, meiklis pamatnis pīpiļdeišonys ar žuovātu cyukys špeku i seipulu gabalenim, tūs īveisteišonys meiklē i cepšonys, aizjam leidz pat pusūtrai dīnai. Veistūkli cap iz kļovu lopu maizis ceplī, kas kurynuots ar eļkšņa voi apsis molku, bet tū var cept ari elektriskajā ceplī. Vaira par “Aglyunys maizis veistūkļa” recepti, gataveišonu i saisteibu ar geografiskū apgobolu var izzynuot produkta dasacejumā ITE.

2023. gods 18. aprelī Puortykys i veterinarais dīnasts (PVD) sajēme dasacejumu nu ražuotuoju grupys “Aglonas maize”, SIA “Dūšai”, “Maizes muzejs” par aizsorgojamuos geografiskuos izceļsmis nūruodis registriešonu produktam “Aglyunys maizis vestūklis”. Ituo pat gods 12. septembrī PVD pījēme lāmumu suokt registracejis proceduru aizsorguotai geografiskuos izceļsmis nūruodei “Aglyunys maizis veistūklis” i jau 18. oktobrī EK tyka īsnāgts dasacejums tuo īkļaušonai AGIN registrā. Taidys zeimis pīškir Eiropys Savīneibys aizsorguotim Latvejis eipašim produktim, par pīmāru, Rucovys boltajam svīstam, lelajim palākajim ziernim, Carnikovys niegim, salynuotajai rudzu rupmaizei i sklandraušim, Juoņu sīram. Uzskaiteitī produkti ir kai eists puorsteigums i baudejums cytom vaļstim, kur taidus naatrassi. Tī ir na tik vīneigī Eiropā, tok ari vysā pasaulī.

“Taidu produktu ir samārā moz. Dreižuok tys vaira ir dūmuots, kab pīvārstu viereibu myusu eipašajim produktim, ar kurim mes asam lapni. Vaira nikur taidu nav. Es nabeju dūmuojuse, ka tys tai byus. Aktivistei Vandai Davidanovai – “Siera kluba” vadeituojai – myusu veistūkleits cīši patyka, i jei īdrūsynuoja, pīduovojūt sovu paleidzeibu. Tai tys vyss aizguoja. Juosoka, ka tys praseja cīši daudzi nervu. Drupeit īt ari atbolsts naudys ziņā, tok plusā īt puorbaudis. Tok, ka nikuo nadareisi, tod nikuo i nabyus,” 2023. godā intervejā portalam lakuga.lv stuosta Aglyunys Maizis muzeja vadeituoja Vija Kudiņa. Interveju ar Viju var puorskaiteit ITE.

“Aglyunys maizis veistūkļa” aizsardzeibu ES paredz 2025. gods 24. janvarī pījimtajā Eiropys Komisejis regulā, kas stuosīs spākā 2025. gods 20. februarī.