Ūzulainis tautys nomā latgaliski dūmojūšī puorbaudeis zynuošonys eipašā olimpiadē

Ūzulainis tautys nomā latgaliski dūmojūšī puorbaudeis zynuošonys eipašā olimpiadē

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Rēzeknis nūvoda Ūzulainis tautys nomā 21. februarī nūtiks trešais “Čangaļu saīts ci latgalīšu olimpiade”, aicynojūt iz prīceigu i gordu laika pavadeišonu latgaliskā atmosferā, viestej organizatoru sagataveituo informaceja.

Gods ir paskriejs i Rēzeknis nūvoda Ūzulainis tautys noms jau otkon aicynoj latgaliski dūmojūšūs ļauds sasalaseit, kab humora pylnā, draudzeigā i jaukā atmosferā ļautūs Latgolys muokslai, muzykai i kūpeigom ļustem, aizraunūši pavodūt laiku pasuokumā ar nūsaukumu “Trešais čangaļu saīts ci latgalīšu olimpiade”.

Komandys, kas dasasaceis daleibai, sagaida vysaiduoki aizdavumi ap latgaliskū, tok organizatori pastreipoj, ka nav juosabeist i nu golvys juosavuica vysi latgalīšu volūdys gramatikys lykumi, partū ka aizdavumi byušūt cīši dažaidi, īkļaunūt ari taidus, kur byus vareiba sevi ospruoteigai pasnēgt i humoristiski izapaust. Golvonais pasuokuma mierkis asūt ļautīs kūpā byušonys prīcai i labi pavadeit laiku.

Tok aktivuokī dalinīki sajims ari gūdolgys, cikom apmaklātuoju rynduos aicynuots byut sevkurs interesents. Tautys nomā byus sagataveitys sādvītys, i byus vareiba vīnkuorši pasaprīcuot par cytu snāgumim, taipoš ari individuali aizpiļdeit aizdavumus.

Karteņa: Ūtruos čangaļu olimpiadis 2. vītys laureati – komanda “Latgalīši”. Kairajā pusē – Ūzulainis tautys noma vadeituoja Santa Ostaša, lobajā pusē – Maltys apvīneibys puorvaļdis vadeituojs Edgars Blinovs.

Kai stuosta Ūzulainis tautys noma vadeituoja Santa Ostaša – vuords “čangali” asūt juouztver ar mīreigu pruotu, partū ka kurs gon cyts, ka ni mes poši spēsim par sevi pasasmīt. “Mes drupeit koketejom ar itū pasuokuma nūsaukumu, pasmaidom poši par sevi, kam zynim, ka eistyns latgalīts ir lobā nūzeimē troks i ļusteigs cylvāks,” tai Santa. Jei darunoj, ka ari ituo gods pasuokums sūluos byut aizraunūšs – byus vuordu kaitys, kab atsaukt atmiņā senejūs i dazynuot par jaunvuordim, byus vareiba atguoduot tradicejis, kaidys nazkod īvāruoja babenis laukūs, i atpazeit vysaiduokys zynomys personeibys. “Tycu, ka pasuokuma gaitā atsakluos na vīns viņ talants kai runuošonā, tai aktermuokslā i atjauteibā, taipoš myus prīcynuos latgalīšu muzyka, itūgod eipašais gosts ir Jurs Ostrovskis, i na mozuok svareigi, ka varēs baudeit gastiņci ar Latgolys kulinaruo montuojuma lobumim, kam mes jau zynim, ka paieds cylvāks ir lobs cylvāks,” stuosta Santa Ostaša.

Komandys, ar dalinīku skaitu da 10 cylvāku, var dasaceit daleibu da 18. februara, zvonūt 25127340. Daleiba ir bez moksys. Pyrma nūtikšonys komandom ir sātys dorbs – izdūmuot komandys nūsaukumu i piec vareibys tematiski sasapucēt. Taipoš kotrai komandai iz pasuokumu juoīsarūn ar vīnu iedīni, kū tei komanda skaita par latgalīšu kulinarejis “noglu” voi tradicionalū iedīni. Kotrai komandai byus eisi juopastuosta par sevi i sovu nūsaukumu i juopastuosta par kaidom “zīpem”, kū poša komanda, kaids nu tūs dalinīku voi cyts jim zynoms cylvāks da šam ir “savuorejs”.


Kalenders

Apr
9
Tre
18:30 Izruode “Melnais piens/2024” @ Jaunais Reigys teatris
Izruode “Melnais piens/2024” @ Jaunais Reigys teatris
Apr 9 @ 18:30 – 20:15
Paguojuši 15 godi, kai JRT roduos izruode “Melnais piens”. Itei izruode paruoda, ka teatram nav obligati vysod juobyut baļsteitam iz destrukceju i konfliktim. Tys var byut ari par harmoneju i skaistumu, koč i skumeigu. Vizuali[...]
19:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ Krustpiļs kulturys centrys
Izruode “Mazpiļsāta” @ Krustpiļs kulturys centrys
Apr 9 @ 19:00 – 21:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]
Apr
10
Cat
14:00 Mārtiņa Kupluo lekceja par tauty... @ Latvejis Etnografiskais breivdobys muzejs
Mārtiņa Kupluo lekceja par tauty... @ Latvejis Etnografiskais breivdobys muzejs
Apr 10 @ 14:00 – 15:00
10. aprelī Dr.hist. Mārtiņš Kuplais lekceju cyklā latvīšu etnografejā stuosteis par Latgolu, patmalem i jaunsaimisteibu kai eipašu individualu lauku saimisteibys veidu, kas tyka izveiduots Latvejā 1920. gods agraruos reformys rezultatā.   14.00-15.00 Lekceja “Tautas celtniecība[...]