Jaunā muzykys albumā sasavyn latgalīšu tautys dzīsmis i indīšu ragys

Jaunā muzykys albumā sasavyn latgalīšu tautys dzīsmis i indīšu ragys

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Muzykys izdevnīceiba “Upe tuviem un tāliem” sadarbeibā ar Latvīšu folklorys kruotivi izdavuse muzykys albumu “Daugavas rāgas”, kas pyrmūreiz apvīnoj Latgolys senejūs dzīduojumus i Indejis ragys, rodūt eipašu muzykalu telpu, kurā sasateik diveju kulturu autentiskuos skanis, viestej publiski daīmamuo informaceja.

Albumu veiduojuši latvīšu muziki Biruta Uozuoliņa (Ozoliņa), Indrikis Veitners, Vigo Račevskis, Ernests Medenis kūpā ar sitarys meistaru nu Indejis – Shree Subrata De. Dorba idejiskuo autore Biruta Uozuoliņa stuosta: “Maņ itei dūma uzaroda pieški, kod, ilgi klausūtīs ragys, najaušai suoču jom dzīduot leidza latgalīšu senejūs bolsus. Izzibsneja puorlīceibys šaļts, i es skaidri zynuoju, ka dabasūs muzyka jau ir gotova, atlīk tik tū materializēt. Tam sekuoja dūmu i īrokstu apmaiņa ar munu draugu i guru Indejā – Subrata De, kai ari daudzi mieginuojumi kūpā ar munim dūmubīdrim Latvejā. Symtu reižu atkuortuojom, modeliejom frazis, klausūtīs i Subrata atsyuteitūs paraugus, i symtu godu vacūs Latgolys teicieju īrokstus. Es šaļtim breinojūs par sovu puorgaļveibu, tok nimoz nanūžāloju, ka 2023. godā sovim spākim nūorganizēju Subrata De solokoncertus Latvejā, kam taidā veidā mes variejom eistynuot sapynu – myusu kūpeigū studejis īrokstu.”

Shri Subrata De puorstuov Hindustanys Bishnupur Gharana klasiskū muzykys školu, kas ir boguota ar tradicejom i žanru daudzveideibu. Jis ir apveļteits ar talantu radeit izteiksmeigu muzykys tālu, tymā veidojūt boguoteigu kruosu i nūskaņu paleti. Latgolys senejūs dzīduojumūs jis saklausejs leidzeibu ar Indejis tradicionalū muzyku – skaņkuortu leidzeibuos, fražu veiduošonā, Dhrupad dzīduošonys styla elementūs, mikrointervalu intoniešonā. Tok, golvonais – fokusiešonuos iz dziļu, personisku puordzeivuojumu.

Albumā skaņ Dīnavydlatgolys senejī, vīnbaļseigī dzīduojumi. Tūs stilistika ir tyvuoka leitovīšu, na latvīšu folklorai. Tī ir rakstureigi Augšdaugovys regionam – Aulejai, Nierzai, Izvoltam, Ondrupinei i cytom apdzeivuotom vītom, kur pyrma symtu godu Latvīšu folklorys kruotivis dybynuotuoja Anna Bērzkalne īraksteja teicieju bolsus voska vaļcēs.

Albums daīmams tik vinila platis formatā. Tuo svineiga attaiseišonys šaļts gaidoma 11. februarī 17.00 stuņdēs Latvejis Nacionaluos bibliotekys Kūris zālē.


Kalenders

Mar
17
Pyr
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Mar 17 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]