Intervejis autore: Ligija Purinaša

2023. godā Nobela premeju literaturā dabuoja norvegu autors Juns Fose (Jon Olav Foss, dz. 1963), kas sovus dorbus roksta jaunnorvegu volūdā, kū lītoj tik 10 % norvegu. Juo luga “Kaids nūteikti atīs” (izdeviejs: Volūdu sāta, tulkuotuoja: Jūlija Tumanovska, 2025) niu ir izdūta ari latgaliski. Eisai piec gruomotys attaiseišonys Reigā sasarunoju ar Jūliju Tumanovsku. Myusu sarunys caurveju motivs ir Juns Fose, tulkuošona i trauksme kai myusu dīnu izaicynuojums.

Kai tev redzīs – cik tei ir svareiga nūtikšona latgalīšu volūdys i kulturys kontekstā? Abstrahejūtīs nu tovys kai tulkuotuojis lūmys.

Saleidzynūši lela nūzeime. Vīns nu veidim, kai cylvāki viertej literaturu, ir piec tulkuojumu cytuos volūduos. Es asu dzierdiejuse taidu argumentu par latgalīšu rakstnīceibu: “Voi tys vyspuor teik tulkuots? Voi iz tū volūdu nazkas teik tulkuots nu cytu volūdu?” Tū bīži izmontoj, lai uzvadynuotu cylvākus iz tū, ka latgalīšu volūda tok nav vierteiga, svareiga, vajadzeiga. Vāga pīruodeit, ka lītys nūteik. Ka tys nabyutu vysmoz kaidam svareigi, tod tys nanūtyktu.

Kaidys ir tovys sajiutys piec gruomotys attaiseišonys pasuokuma?

Maņ ir taida pabeigteibys sajiuta. Kod es beidžu tulkuot, tod es vysu pastyumu molā – vyss, vaira nagrybu tū vysu redzēt, nagrybu par tū dūmuot. Piec pyrmizruodis Daugovpiļs teatrī vysys tuos sajiutys atsagrīze, atsataiseja kai maiss vaļā – maņ otkon ar tū ir juodzeivoj, maņ otkon tys vyss juonas.

Kai tu eisai pasaceitu – kaids ir ituos lugys viestejums? Kaidys vierteibys teik postulātys?

Luga ir par pošpuorlīceibys tryukumu attīceibuos – ka tev nav puorlīceibys par sevi i tu meklej tik uorejūs īmesļus, nu kurūs atsabreivuot, lai nabyutu tuos trauksmis, to tys struoduos tik ilgi, leidz tev otkon pasaruoda nazkaids mīra uordeituojs. Tys nastruoduos ilgtermiņā.

Kas, pa tovam, struoduos?

Struoduošona ar sevi! (Smejās.) Aizīt pi psihologa – kai myusu dīnuos tū īsoka vysim. (Smejās.)

Voi Fosis idejis ir aktualys latgalīšim?

Es dūmoju, ka jā. Tys vysim ir vierteigi – padūmuot par tū, palaseit par tū.

Voi trauksme itūšaļt ir kulturvierteiba?

Es nazynu, voi tei ir kulturvierteiba, bet trauksme ir asūša kluotyn daudz kur. Eipaši myusu dīnuos, kod tev ir telefons, gudrais stuņdinīks, tev vysu laiku īt zinis, tev vysu laiku juosekoj leidza e-postam, tev vysu laiku ir juoskrīn. Trauksme ir vysur. Ka i Fosis dorbā tys vyss nūteik nazkur tuoli paceli, es tū izatāloju nazkur tuoli mežā, nu, tī beja pi klintim vaca sāta, bet tei trauksme tyka pajimta leidza iz tū vītu. Kod tulkuoju, jiemu daudz paužu. Ik pa laikam lyku nūst tekstu, guoju uorā, raudzeju izprocesēt, saprast vysu. Saprotu, ka taida īsadzilinuošona dorbā var mani ītekmēt ari ilgtermiņā. Atsagrīžūt pi tuo trauksmis vaicuojuma – mes jau naļaunam sev reflektēt par sovom trauksmem, izdzeivuot tuos, padūmuot. Trauksme prosa īsadzilinuošonu, kab mes nu tuos varātu tikt vaļā.

Voi es varu saceit, ka Fosis luga ir par īsavieršonu sevī?

Es tai dūmoju. Iz tū ari vadynoj personažu runa – tū var skaiteit kai cylvāku sarunu, bet tī pasaruoda ari tys, kū tī cylvāki napasoka, puorīšona nu pasaceituo iz kotrā cylvākā asūšom apzinis plyusmom. Gryuši saceit, voi personaži sovā storpā sasaprota. Jī daudz kū projecēja vīns iz ūtra.

Kas eisti ir tei jaunnorvegu volūda? Zynu, ka tu muoki dāņu volūdu. Kas obejom kūpeigs?

Bukmols ir norvegu volūdys rokstu forma, kurys pamatā ir dāņu volūda. Ka es pajamu gruomotu i nazynu, voi tei ir raksteita dāniski voi norvegiski, maņ vajag apsavērt, kur tei ir izdūta. Es navaru iz reizis pasaceit. Obejis volūdys ir gona leidzeigys. Jaunnorvegu volūda ir veiduota kai vairuoku dialektu apvīnuojums rokstu veidā. Maņ itymā dorbā cīši paleidzēja “Volūdu sātys” vadeituojs Snorre Karkonens-Svensons – kai tei volūda atsaškir, kaidi ir golvonī principi, izmainis. Tys vyss ļuove mudri apgiut jaunnorvegu volūdu.

Pastuosti, kai veiduojuos sadarbeiba ar “Volūdu sātu”. Kaidi beja leluokī izaicynuojumi tulkuošonys dorbā?

Tys suocēs ar vīnu sasatikšonu Latgolā. Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” mani aicynuoja tulkuot vīnu storptautysku seminaru angļu volūdā, kur pīsadaleja ari “Volūdu sāta”. Piec tam mani uzrunuoja paleidzēt ar projektu “Linguapolis”, i piečuok mani aicynuoja Daugovpiļs teatra izvadumam iztulkuot Juna Fosis lugu: “Mes nazynim nivīna cyta, kas tū varātu izdareit nu jaunnorvegu volūdys iz latgalīšu volūdu.” Es beju cīši napuorlīcynuota, kam maņ nabeja bejuse saskare ar jaunnorvegu volūdu. Zynuoju, ka taida ir. Pasaceju, ka paraudzeišu, i tod mani vīnkuorši īruove tymā – tagad tu tulkoj. Labi. Beju prīceiga par komandys dorbu. Asu dzierdiejuse, ka ir cylvāki, kas cīši aizstuov sovus tekstus i kam ir attīksme “tys ir muns, es grybu pi tuo pīsaturēt”, maņ tys tai nabeja.

Tu saceji – teksts beja emocionali pīsuotynuots i trauksmains. Ar kaidim leidzeklim Juns Fose tū daboj gotovu?

Ar lakonismu i atsakuortuošonu. Lugā vysu laiku atsakuortoj “kaids atīs, kaids nūteikti atīs” i “mes byusim vīni kūpā, vīni vīns ūtrā”, i tys ir kai afirmaceja – vyss byus labi voi nabyus labi. Tys roda taidu īspaidu. Tys ir paradoksali. Asu redziejuse atsauksmis, ka cylvāki vyspuor nasaprūt Fosi, ka jī tī nikuo nasaskota, ka tī nikas nanūteik, vysi runoj vīnu i tū pošu, nikuo napasokūt, bet, maņ ruodīs, taišņi tys ari ir – ka tu raugi cylvākim nazkū pasaceit, a jī vysu laiku atkuortoj tuos dūmys, pi kurūs jī ir pīrodušs.

Kas ir juo panuokumu pamatā, pa tovam?

Lakonismys. Maņ pateik taidi dorbi. Eipaši dzejā – ka tu tū spiej pasaceit eisi i konkreti, pavysam minimali, tod tys atstuoj daudz, daudz leluoku īspaidu, nakai, ka tu cīši ved iz nazkū. Varbyut tei ir problema ar cylvāka uzmaneibys pīsaisteišonu – kod tu teic leidz beigu, jau esi aizmierss, kas beja suokumā.

Tu, vysutycamuok, esi vīneigais cylvāks, kas itū lugu varēja puortulkuot latgaliski. Voi i kai tu izjiuti sovu unikalitati?

Nā. Maņ… Vys jau ir kaids, kas varātu tū iztulkuot, bet tys nūteikti byutu cytaižuok.

Luga 2024. godā ir izvasta ari iz Daugovpiļs teatra skotivis (rež. Olegs Šapošnikovs). Tu ari esi jū nūsavāruse. Kaidys ir tovys puordūmys?

Maņ šaļtim beja sajiuta, ka nazkū beju izatāluojuse cytaižuok, bet vysvaira beja interesanti redzēt, kū režisors i akteri ite ir saskatejuši. Vīneiguo līta, pi kuruos es gribieju pīsakaseit, beja izruna, bet ari tik šaļtim (smejās). Mani puorsteidze multimedeju rysynuojumi – ar tū vajag uzmaneigi, kam tys nūvierš uzmaneibu, tu verīs tik iz ekrana, aizmierstūt vysu cytu, bet ite tys vyss beja veiksmeigi.

Voi tu koč kū vēļ tulkuosi?

Jā. Bet nazynu, voi es grybu tulkuot Fosi. Kai gruomotys atkluošonā saceja Kitija Balcare (teatra kritike, vīna nu gruomotys piecvuordu autorem – L.P.) – jei vīnā vokorā izlaseja skaudzi Fosis dorbu i piec tam beja atstuota taida trauksmaina i treisūša. Es lobpruot nu kuo taida izavaireitu (smejās). Es grybātu redzēt, kas cyts ir Fosem, bet naizslādzu īspieju tū dareit vāluok.

Kai tev redzīs, voi latgalīšu volūdys i literaturys lūma Latvejā puorsamej? Ka jā, tod kai i cik lelā mārā?

Palīk svareiguoka. Tys nūteik taišni ar tū, ka laiks īt, pīsavīnoj jauni cylvāki – jauni cylvāki ir atvārtuoki. Vacuoki cylvāki vaira nagrib: saprast, redzēt, dareit, vuicetīs kū jaunu, giut jaunus īspaidus.

Kaidys vierteibys latgalīšu kulturā vajadzātu kuļtivēt, lai tei byutu na viņ rezervata kultura, bet ari interesanta Eiropai, lai latgalīši justūs kai daļa nu Eiropys?

Cylvākim juostruodoj ar sevi, es dūmoju. Ar sovom trauksmem. Ar atvierteibu jaunajam, jaunom vierteibom, na tik pījimt tū, ka kultura ir taida, kaida tei ir, i tai vīnkuorši taidai juopalīk, cytaiž tei nabyus latgalīšu kultura. Klišejiski sokūt, pastuovēs kas puorsameis.

Kū nūzeimoj “struoduot ar sevi”?

Pasaryupēt par sovu goreigū veseleibu. Pasaryupēt par sovu leidzcylvāku goreigū veseleibu. Byut ījiuteiguokam, empatiskuokam. Byut atvārtuokam pret jaunom lītom, jaunom vierteibom.

Es niu dūmoju par pādejuo laika ziņom nu Latgolys – Ludzā tiergoj nalegalu dagvīlu, atkluota cigarešu kontrabanda, Rēzeknis nūvodā jau ūtrais bārns nūmirs, nazkur Latgolā 22 godus vacs veirīts apsyudzāts muosys izvaruošonā, vysu laiku tī prokremliskī narativi…  Kū ar tū vysu dareit?

Mes navarim izslēgt tū, ka socialekonomiskais stuovūklis ir svareigs faktors. Mes navarim izslēgt, ka ir cīši daudz lītu, kas tū vysu ītekmej, bet tū nadreikst izmontuot kai argumentu – ka tik daudz kas juomaina, zeimojās mes asam bezcereigi, i nikas nav izdorams. Juostruodoj ar sevi, juokultivej sovys moraluos vierteibys, a na vīnkuorši juopījam tys, kas ir īvuiceits. A varbyut ir īvuiceits napareizi. Saimis vierteibys… Kas ir saimis vierteibys? Voi eistyn tuos ir pīsadzert i ļaut sovam bārnam aizīt? Voi eistyn tys ir saglobuot lauleibu, attīceibys pat, ka vyss ir pavysam švaki? Voi mes saglobojam vierteibys voi vystik tū skotu nu molys, ka vyss ir labi? Ka mes atsazeistam, ka nazkas nav labi, tys ir pyrmais sūļs iz apstuokļu izlobuošonu.