Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj apceļuot Latvejis muzejus i cytys kulturvītys, viestejūt par tymūs atrūnamajim ar Latgolu saisteitajim duorgumim. Itūreiz bejom gostūs Latvejis Nacionalajā bibliotekā (LNB), kur tuos Golvonuo kruotivis centra vadeituoja Sanita Dubra i Muokslys i muzykys centra muzykys kruojuma vadeituoja Ruta Almane-Palmbaha vaira pastuosteja par latgaliskū LNB kruojumā, eipaši izceļūt muzykys kruojumu i Tautys gruomotu plauktu.

Latvejis Nacionaluos bibliotekys Golvonuos kruotivis centra vadeituoja Sanita Dubra stuosta, ka vīns nu LNB aizdavumu ir dabuot sovā kruojumā vysu, kas teik izdūts Latvejā voi par latvīšim, tymā skaitā par Latgolu. Partū leluokais bibliotekys duorgums ir taišni pats kūpums – kai viesturyskī, tai jaunī izdavumi, kas tamā globojās, ir vysim daīmami i snādz prīškstotu par volūdys atteisteibu i puormaiņom raksteibā. Partū LNB darbinīku deļ portala lakuga.lv atlaseitajuos izlasēs ir vysaiduoku laiku īspīddorbi latgalīšu rokstu volūdā. Pīmāram, Nikodema Rancāna 1910. godā sastateituo praktiska satura gruomota “Sakņu duorzs” i 1923. godā izdūtais “Lementars deļ mozim bārnim”, Pītera Klaidūņa-Voitkāna dzejūļu kruojums “Sadega sirds” (1972), kas ir vīns nu rešūs, kur padūmu okupacejis laikā var skaiteit ari tekstus latgaliski, Natālijis Gilučys-Vaivodis 1998. godā izdūtuo gruomota “Starp Ūšu un Dubnu”, taipat ari vairuoki puorcālumi, kai Rūdolfa Blaumaņa luga “Pazudušais dāls” (1923) i Jāņa Poruka stuosts “Kauja pi Knipskys” (1921) latgaliski.

Latgaliskuos vierteibys var atrast ari LNB muzykys kruojumā. Tuo vadeituoja Ruta Almane-Palmbaha nūruoda, ka kruojumā nūteikti var izceļt komponista Juoņa Ivanova montuojumu, kai ari līceibys par vysaiduoku laiku i mārūga dzīšmu svātkim. Taipat natryukst ari vysaidu dzīšmu gruomotu, kurymuos apkūpuotys dzīsmis latgaliski.

Ruta Almane-Palmbaha paruoda 1928. gods Latgolys vyspuorejūs dzīšmu svātku dzīšmu gruomotu. Tī atrūnama, pīmāram, tautys dzīsme “Pyut, viejeni!”, kas pīraksteita latgaliski. Taipat Muzykys kruojumā ir ari leidzeigys gruomotys nu 1935. i 1940. gods Latgolys dzīšmu svātku. Ari tamuos natryukst dzīšmu latgaliski, lai ari teik skaiteits, ka piec Ulmaņa apvārsuma 1934. godā latgaliskais ir tics īrūbežuots. Itūgod tiks svieteita Latgolys dzīšmu svātku symtgade, partū Ruta Almane-Palmbaha soka, ka ituos gruomotys varātu byut nūdereigys ari myusu dīnu svātku repertuara sastateituojim – byutu vierteigai iz jubileju īkļaut koč kū nu nazkod tymūs dzīduotuo. LNB kūpā ar sadarbeibys partnerim nu 2018. gods veidoj ari digitalu kolekceju – Dzīšmu svātku kruotivi. Tī plašuok var īpazeit ari svātku viersdirigentus, tūs vydā – Latgolys puorstuovus, kai Stanislavu i Terēziju Brokus, Jevgeniju Ustinskovu i cytus. Eipašs ir stuosts par digitalajā kruotivē nūsaveramū nalelū video, kurā Terēzija Broka stuosta par sovu pyrmū lelū dirigiešonys pīredzi. Īspiejams, ka tei ir bejuse vīna nu juos pādejūs interveju, kam izcyluo dirigente 2018. godā nūguoja myužeibā. Iz prīšku plānuots Dzīšmu svātku kruotivi vys paplašynuot, īkļaunūt ari informaceju par mozuoka mārūga nūtikšonom, tymā skaitā Latgolys dzīšmu svātkim.

LNB veidoj ari Latvejis komponistu nūšu arhivu, kurā teik apkūpuota informaceja par kotru jūs Latvejā voi uorzemēs izdūtu dorbu. Muzykys kruojums ir boguots ari ar izcyluo simfonika Juoņa Ivanova rodūšū montuojumu – tī ir ari juo ar rūku puorraksteitys partiturys, kas nikur nav tykušys publicātys, kam tūlaik vīnkuorši nav bejs taidys vareibys, tok attīceigī skaņdorbi taipat tykuši spālāti i ari niu orkestri izmontoj itūs bibliotekys materialus. Ruta Almane-Palmbaha paruoda ari vīnu nu Juoņa Ivanova manuskriptu – sonatini “Treis vyngrynuojumi klavīrem”, kas saraksteita 1973./1974. godā.

Vīns nu LNB centralūs elementu ir Tautys gruomotu plaukts. Ideja par tū roduos laikā, kod biblioteka puorsacēle iz “Gaismys pili” – arhitekta Gunāra Birkerta projektātū sātu, kur tei atsarūn niu. Tautys gruomotu plauktam sevkurs var duovuot kaidu gruomotu, kas pošam ruodīs eipaša, tuos titullopā īrokstūt personisku stuostu voi viestejumu. Lela daļa gruomotu tymā tyka vēļ pyrma puorsaceļšonys – 2014. gods janvarī eipašā akcejā “Gruomotu draugu kēdē” tuos ceļuoja nu vacuo bibliotekys kuorma iz jaunū. Tok Tautys gruomotu plaukta papyldynuošona vys turpynojās, cikom byus pīpiļdeits vyss miļzeigais plaukts, kas stīpās vairuoku bibliotekys stuovu augstumā. Sev meilu gruomotu var pajimt leidza iz Nacionalū biblioteku i pamest tū klientu apkolpuošonys centrā, kur juoaizpylda ari speciala anketa. Tik juojam vārā, ka tuos titullopā pīraksteitais byus publiski daīmams sātyslopā tautasgramatuplaukts.lv, kur apkūpuotys vysys tuo gruomotys.

Golvonuos kruotivis centra vadeituoja Sanita Dubra itūreiz izceļ treis ar Latgolu saisteitys gruomotys, kas atrūnamys Tautys gruomotu plauktā – izdavumu par 1940. gods Latgolys dzīšmu svātkim, Mikeļa Bukša “Latgaļu atmūdu” i Annys Rancānis gruomotu “Divpadsmit Latgales loki”. Kotrai ir sovs stuosts – gruomotu par dzīšmu svātkim tuos duovuotuoja kai vierteigu pīmiņu nu bruoļa globuojuse cauri izsyutejumam Sibirejā, Mikeļa Bukša dorbu Tautys gruomotu plauktā pamets juo nūvadnīks Vilis Bukšs, bet Annys Rancānis gruomotu vēļ cyta duovuotuoja izcāluse kai pamudynuojumu vysim apceļuot Latgolu.