Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj apceļuot Latvejis muzejus i cytys kulturvītys, viestejūt par tymūs atrūnamajim ar Latgolu saisteitajim duorgumim. Itūreiz bejom gostūs Latvīšu folklorys kruotivē (LFK), kur pietnīks Aigars Lielbārdis izcēle fonografa i diveju kulturviesturiski nūzeimeigu fotografeju saisteibu ar Latgolys namaterialū kulturys montuojumu.

Latvīšu folklorys kruotive pārņ nūsvieteja sovu 100 godu jubileju – reikuojums par tuos dybynuošonu paraksteits 1924. gods 2. decembrī, sovpus par ūtrū LFK dzimšonys dīnu skaita 1925. gods 3. septembri, kod tei suoce dorbu. Kruotivis mierkis ir vuokt, pīraksteit, apkūpuot, sistematizēt, publicēt i pieteit folkloru aba gora montys, kai tei nazkod saukta. Myusu dīnuos LFK ir Latvejis Universitatis Literaturys, folklorys i muokslys instituta strukturvīneiba. Symtu godu laikā LFK kruojumā īkļauts vaira par treis miļjonu folklorys tekstu, kas apgiun vysus tradicionalūs folklorys žanrus, tymā skaitā tautys dzīsmis, ziņgis, puosokys, teikys, nūstuostus, īrožu aprokstus, ticiejumus, buramvuordus, sokomvuordus i tt., niu ari vysaidys myusu dīnu folklorys izpausmis.

Pietnīks Aigars Lielbārdis smaida, ka LFK pateikūt tolkys, partū regulari taiduos aicynoj pīsadaleit ari sevkuru interesentu. Niu turpynojās Symtgadis tolka digitalizātūs folklorys materialu atšifriešonai. Pārņ tyka pabeigta vysu LFK manuskriptu skeniešona i īvītuošona digitalajā arhivā garamantas.lv, tok prīškā vēļ gona daudz dorba, kab tū vysu dareitu daīmamu datorrokstā. Aigars eipaši īsoka sameklēt materialus taišni nu sovys dzymtuos pusis voi školys, kam tī var atrast sābru voi pat radinīku nazkod savuoktūs materialus. Tei ir ari vareiba izzynuot, kaidys dzīsmis voi stuostus zynuojuši myusu seņči.

Fonografs

Aigars Lielbārdis paruoda fonografu “Edison Bell”, kū Latvīšu Folklorys kruotive īsaguoduojuse 1926. godā, kab varātu īraksteit melodejis iz vosku ruleišu aba vaļču – tei tūlaik bejuse gondreiž voi vīneiguo metode, kai tū izdareit. Kluotyn vēļ fonografs ari beja gona nalels, kab tū varātu bez lelu problemu pajimt leidza ekspedicejuos. Vīnā ruleitī varēja īraksteit apmāram treis minutys, partū raudzeja īraksteit 2-3 dzīšmu pyrmūs paņteņus, bet tuoļuokū skaņdorba daļu taupeibys deļ jau pīfiksēja ar rūku.

Piec Latvīšu folklorys kruotivis izveidis tuos dybynuotuoja Anna Bērzkalne regulari braukuse iz školom vysā Latvejā, kur stuostejuse par LFK, tuos aizdavumim i mierkim, taipat ari īrakstejuse teiciejus. Vīns nu pyrmūs braucīņu ar itū fonografu Annai Bērzkalnei beja iz Aglyunys gimnazeju 1926. gods 18. novembrī, kur jei īraksteja kai školānus, tai cytus teiciejus. Myusu dīnuos itī vaļču īroksti ir digitalizāti i tūs var nūsaklauseit LFK digitalajā arhivā garamantas.lv. Aigars Lielbārdis nūruoda, ka leluokais kruotivis vuokums īt taišni nu storpkaru perioda aba 20. g. s. 20.-30. godu, kod, pasasokūt Annys Bērzkalnis entuziasmam, publicāti uzsaukumi i nūtykuse lela sadarbeiba ar školom. 30. godūs Latvejā izaveiduojs pat folklorys pīraksteituoju teiklys, kurā pamatā dorbuojušīs taišni školāni. Vīnys taidys školys vuokums LKF veidoj atsevišku kolekceju, kura sastuov nu daudz mozu vīneibu – puosoku, tautys dzīšmu, meikļu, buramvuordu i tt.

Itys fonografs pādejū reizi ekspedicejuos izmontuots 1947. godā Daugovpiļs i Īlyukstis apleicīnē. Piečuok jau īroksti tykuši veikti lentēs.

Dzīduotuoju i folkloristu karteņa

Stuostu par Latgolys vierteibom Aigars Lielbārdis turpynoj ar kaidys eipašys kartenis paruodeišonu. Kai jis soka, tamā asūt “pīci svareigi cylvāki” – teiciejis Agata Borozinska i Buorbola Kokare, komponists, aktivs folklorys pīraksteituojs i pietnīks Emilis Melngailis, pietnīks i ari LFK vadeituojs Kārlis Straubergs, kurs omotā nūmaineja Annu Bērzkalni, kai ari Gertrude Elksne, kurei ite pīroksta teicieju runuotū i dzīduotū, tok piečuok ari poša tykuse par teicieju. Vysys treis karteņā radzamuos sīvītis ir nu Borkovys.

Fotografeja uzjimta 1930. godā, kod LFK jau bejuši treis fonografi, ar kū īraksteit skaņu, tok pīroksts nūteik ar rūku. Izaruod, ka Emilis Melngailis sovā dorbā folklorys pīraksteišonā nav izmontuojs fonografu, kam skaitejs, ka vysprecizuok var pīraksteit ar rūku. Kai ari radzams karteņā, Melngailis pīrakstejs nūts, bet Gertrude Elksne – tekstu.

Tok nav ari tai, ka Melngaiļa metodis deļ da myusu dīnu nabyutu sasaglobuojuši Agatys Borozinskys i Buorbolys Kokaris bolsu īroksti. Piečuok juos vystik tykušys ari īraksteitys vaļcēs (materiali daīmami ITE).

Rykovys etnografiskais ansamblis

Vēļ vīnā nūzeimeigā karteņā ir radzams Rykovys etnografiskais ansamblis, tuo vydā sēd kūklātuojs Ontons Lozda. Biļde uzjimta 1955. gods zynuotnyskuos ekspedicejis Viļānūs laikā. Rykovys etnografiskais ansamblis ir eipašs ar tū, ka bez puortraukuma dorbojās jau 70 godu garumā i dora tū gona aktivai. Kluotyn vēļ – itei karteņa eipaša, kam tamā vēļ radzams cylvāks, kurs spielej etnografiskū kūkli, kas nūzeimoj, ka itymā laikā Latgolā vēļ beja sasaglobuojušys kūkliešonys tradicejis.

Aigars Lielbārdis stuosta, ka etnografiskī ansambli suokuši dybynuotīs 20. godu symta 50. godu vydā, kod nūtyka gataveišonuos 1955. gods rudinī paradzātajai Latvīšu literaturys i muokslys dekadei Moskovā. Kab varātu izruodeit tautys muokslu, Latgolā i Kūrzemē tyka taiseiti jauni voi atjaunuoti etnografiskī ansambli. Nu Latgolys iz Moskovu aizbrauce Saunys etnografiskais ansamblis, tok itymā laikā – 1954. voi 1955. godā – nūdybynuoja ari Rykovys etnografiskū ansambli. Lai ari pats ansamblis par sovu dzimšonys godu skaita 1954. g. i pārņ nūsvieteja 70 godu jubileju, vīns nu tuo dybynuošonys iniciatorim – LFK pietnīks Jānis Rozenbergs – 1956. godā rakstejs, ka tys nūdynuots pārņ, zeimojās – 1955. godā. Rykovys etnografiskuo ansambļa īrokstu nu 1956. gods var nūsaklauseit ITE.