Rokstu sagataveja: Edeite Laime, portals lakuga.lv

Voi muzykys latgaliski Latvejis radeju stacejuos ir par moz? Iz itaidu vaicuojumu latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv rauga atbiļdēt jaunuo raidīroksta “Mīti” pyrmajā serejā, aicynojūt iz sasatikšonu vysaidu žanru latgalīšu muzykys izpiļdeituojus – šlagerdzīduotuoju Juri Ostrovski i grupys “Latgalīšu reps” dalinīkus Ivo Grigali i Didzi Kozlovs – i radejis puorstuovi – Latvejis Radejis 2 muzykys redaktoru Robertu Buividu. Taišni Roberts, viertejūt muzyku, raidīroksta sarunā pīzyna, ka atskaņuošonai eterā kvalitatis lateņa muzykai latgaliski juonūlaižūt zamuok, nakai tei asūt muzykai latvīšu literarajā volūdā.

Itys sacynuojums, koč i var raiseit vaicuojumus i diskusejis, pamatā nav ap tū, ka muzyka latgaliski byutu koč kaidā ziņā mozuok kvalitativa, tys vaira ir ap muzykys latgaliski daudzumu i atbiļsteibu radejis formatam – kai pīzyna vysi sarunys dalinīki, tod jei ir vysaida, bet radejis pusē – atskaņuot dzīsmis latgaliski – tys vaira nūzeimojūt ari misejis apziņu. Citejūt Robertu Buividu: “Maņ ir sajiuta, ka latgalīšu muzykai tei lateņa ir juonūlaiž zamuok. Ka tei poša dzīsme byutu latvīšu literarajā volūdā, mes jū varātu naspēlēt, bet, ka tei ir latgaliski, vys tik kaidā veidā ir juoveicynoj dzīšmu radeišona. Ka dzīsmis radeis, bet nivīns juos naspēlēs, drūsai viņ cylvākam ar laiku apsalaiž rūkys.”

Raidīrokstā Roberts Buivids stuosta, ka Latvejis Radejai 2 dzīšmu atskaņuošona latgaliski sovulaik suokusēs ar latgalīšu šlagermuzyku i taišni dzīduotuojis Aijis dzīsmem. “Mes jau ari turim rūku iz puļsa i veramīs, kas aizīt. Aija beja pyrmuo, kas īnese latgalīšu volūdu radejis eterā. Piečuok sovu lūmu nūteikti nūspēlēja Latgolys Radeja. Saprūtams, ir ari sovs eksotikys faktors – vysaidys latgalīšu tautysdzīsmis, kas teik apdarynuotys, kas latvīšam i programu veiduotuojim ruodīs interesanti,” stuosta R. Buivids. Ka verās nu statistikys, 2024. godā Latvejis Radejis 2 eterā dzīsmis latgaliski izskanēja 1948 reižu – videji pīcys reizis dīnā, bet radejis atskaņuotuokūs dzīšmu topā pārņ nivīna dzīsme latgaliski natyka. Savalkūt atsevišku spālātuokūs dzīšmu latgaliski topu, 2024. goda spālātuokuos dzīsmis LR2 beja: 1. vītā grupys “Bez PVN” dzīsme “Šaļti”, 2. vītā grupa “Triānas Parks” i Normunds Zušs ar “Liepu laipas”, 3. vītā “Borowys Mc” (pīsadolūt Artim Dvarionas i Aijai Andrejevai) dzīsme “Iededzies par Latviju”, 4. vītā “Dabasu Durovys” i Laura Bicāne ar “Karuseli”, bet 5. vītā “Latgalīšu repa” dzīsme “Žārej gali”. Komentejūt topu, muzykys redaktors pīzeist, ka jis labi paruoda situaceju – kai klauseituojim, tai radejis personeibom cīši pateikūt sadarbeibu projekti. (Vaira ap situaceju cytuos radejuos i muzyku latgaliski var puorskaiteit portala lakuga.lv senejuok gataveitā rokstā ITE).

Kai Latvejis Radejis 2 muzykys redaktora, tai i muziķu saceitais raidīrokstā aplīcynoj, ka vys tik muzykai latgaliski i muzykai latvīšu literarajā volūdā nav vīnaidi “spēlis nūsacejumi” i atškireiba pamatā ir tymā, cik daudzi jaunys muzykys kaidā volūdā teik radeits. Latgaliski radejis formatam atbiļstūšys muzykys asūt cīši par moz. Roberts Buivids vairuokys reizis sarunā pīsauc Latgolys Radeju, nūruodūt, ka sovulaik cīši varējs just Latgolys Radejis pyrmsuokumu ītekmi – kod beja daudzi vysaidys muzykys latgaliski, izdūta ari “Latgolys Radejis dzīšmu izlase”. Bet myusu laikūs saīt, ka Latvejis Radejis 2 vareiba ir īrūbežuota – izpiļdeituoju, kas dora latgaliski i atbiļst formatam, asūt tik, cik asūt, bet eteram ir sovi nūsacejumi, cik bīži var skanēt vīnu i tūs pošu solistu bolsi. Taipat lela problema asūt, ka pīaugušūs muzykys kategorejā, kaidā struodoj Latvejis Radeja 2, ari tei poša, par pīmāru, “Radio Skonto”, latgalīšu volūdā naasūt nikuo nu “zalta fonda” īrokstu, vysa muzyka latgaliski asūt jaunuoku laiku, kas naatbiļstūt tam formatam. “Ka byutu taida muzyka latgaliski, drūsai viņ byutu cyta situaceja,” sacynoj muzykys redaktors.

Iz vaicuojumu, deļkuo vyspuor jī roda muzyku latgaliski, “Latgalīšu repa” dalinīki nūruoda, ka latgaliskais ir jūs identitatis kods. “Latgaliski dūmu mes varim pasaceit iz vysa sakareiguok – tai, kai mes jiutamīs. Mes varim raudzeit jū interpretēt cytā volūdā, bet bīži viņ, kod paraugi, saprūti, ka koč kur drupeit pagaist tei guņteņa. Bet ar laiku taipat saprūti, ka esi drupeit īrūbežuots,” tai Ivo Grigalis nu “Latgalīšu repa”. Iz kū ūtrys apvīneibys dalinīks Didzis Kozlovs pībiļst, ka tys “drupeit” nav tik drupeit.

“Rodūt latgaliski, tu esi daudzi vaira īrūbežuots! Deļtuo vajag pīdūmuot par vysu puorejū. Deļkuo mes līkam taidu svoru iz videoklipim, koč i pasaulī jau tys itūšaļt vaira nav tai svareigi? Vīnkuorši juobyut nazkam vaira, nav gona tik ar volūdu. Kvalitate ir svareiguokais, bet juobyut pīvīnuotajai vierteibai,” soka Didzis.

Sovā ziņā skorbs ir Ivo, sokūt, ka radejai nav aizdavuma, obligati spēlēt dzīsmis viņ aiz tuo, ka juos ir latgaliski. “Radejai ari juoviertej – ir formats voi nav. Es tycu, ka latgaliski cīši daudzi muzykys ir naformats. Klausīs i dūmoj: “Nu, puiši, meitinis, Jezus, Dīveņ, kur ar taidu! Jius gribit, ka jius spielej? Nā, izdorit nazkū vaira, īsaguļdit ar kvalitati!” Nivīns nagrib īsaguļdeit, bet dūmoj, ka tagad saraksteja nazkū latgaliski i vysim niu juoatskaņoj. Nā, nivīnam tys nav juodora!” soka “Latgalīšu repa” dalinīks.

Muzykants, dzīšmu autors i izpiļdeituojs Jurs Ostrovskis, regulari monitorejūt ari sovu dzīšmu atskaņuošonu radejā, prīcuotūs, ka radejom byutu sistema jaunuos dzīsmis nūspēlēt vysmoz 20 reižu. “Niu saīt, ka, īsyutūt dzīsmi, jū nūspēlej vīnu reizi, ūtru, bet piečuok jei pagaist,” sacynoj Jurs Ostrovskis. Iz tū Roberts Buivids vys nūruoda, ka itūšaļt asūt nanormala muzykys puorprodukceja i tys nabyutu īspiejams.

“Jius pat navarit īsadūmuot, cik daudz dzīšmu teik atsyuteits radejai. Bet latgaliskūs jūs vydā nav!” nūsoka, Roberts Buivids, nūruodūt jau iz īprīšk pīmynātū, ka muzykys latgaliski ir par moz.

Atsagrīsšona pi kvalitatis i muzykys latgaliski daudzuma ir ari vaicuojumā ap ideju īvīst muzykys kvotu sistemu. Par taidu muzykai latvīšu volūdā teik runuots regulari vysaidūs leimiņūs, ari latgalīšu muzykys kontekstā vaicuojums teik aktualizāts, pīmāram, gatavejūt kuortejū sabīdryskuo pasyutejuma plānu. Sarunys dalinīku vydā nav vīnnūzeimeigys atbiļdis, voi tys kai atrysynuotu situaceju, lai muzyka latgaliski skanātu vaira, bet vysi pīkreit, ka ite byutu juosaver plotuok na tikai iz Latvejis Sabīdryskū medeju, bet dreižuok privatūs radeju staceju vierzīni, eipaši taidu, kuruos naatskaņoj muzyku pat latvīšu volūdā, bet eipaši Latgolys situacejā – kod eterā skaņ muzyka tik krīvyski. Jurs Ostrovskis nūruoda, ka problema nav kaidys radejis, bet dreižuok vaļstiskā leiminī, kai tys varūt byut, ka vēļ niu radejuos breivi skaņ taidu izpiļdeituoju muzyka, kas atbolsta Krīvejis agresivū ībrukumu Ukrainā. Ari Roberts Buivids soka, ka vysa dreižuok pamatā ir bizness. “Tys ir bizness, jis ir pret kaidu kvotu sistemu i tys bizness ir cīši organizāts. Acimradzūt, tī preteimā ir lels lobejs nu tūs, kas nagrib kvotys i ideja otkon teik “nūairāta”,” jis sprīž.

Ka juoatsoka iz raidīroksta pastatejumā izvierzeitū vaicuojumu, voi muzykys latgaliski radeju stacejuos ir par moz, vysi sarunys dalinīki pīkreit, ka tai asūt, bet īmesli, kas ari atsakluoj sarunā, deļkuo muzykys ir par moz, ir vairuoki – jaunūs dzīšmu latgaliski daudzums (voi, precizuok sokūt, mozums), dzīšmu kvalitate, žanra atbiļsteiba radejis formatam, taipat faktori, kas atkareigi nu pošu muziķu aktivitatis, īsyutūt dzīsmis radeju stacejom, sova lūma ir ari etera personeibu izalaseišonai, kas i cik daudz izskanēs eterā kaidā situacejā.

Ap dzīšmu ceļu iz radeju stacejom, klauseituoju atzineibys nūzeimi “uorpus etera”, muoksleiguo intelekta ītekmi iz myusu dīnu muzyku i cytim vaicuojumim vaira raidīroksta “Mīti” pyrmajā serejā “Voi muzykys latgaliski radeju stacejuos ir par moz?”.

Ap raidīrokstu “Mīti”

Nu 19. februara pīcys trešdīnis piec kuortys straumiešonys platformuos “Spotify”, “Apple Podcasts” i “YouTube” tiks publicātys jauna raidīroksta latgaliski “Mīti” serejis. Raidīrokstu veidoj latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, bet jū finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Pīcuos raidīroksta serejuos tiks runuots par temom ap muzyku, medejim, volūdu, teatri i latgaliskū.

Raidīroksta producente i projekta vadeituoja ir latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv vadeituoja Amanda Anusāne, bet epizožu redaktoris i vadeituojis ir portala redaktore Laura Melne i žurnaliste Edeite Laime. Džinglus sagataveja “Funky Town Studio”, kurūs studejā tyka īraksteitys ari treis raidīroksta epizodis, sovpus divejis epizodis īraksteitys Latvejis Radejis Latgolys studejā. “Mītu” vizualū identitati izstruoduoja Liāna Merņaka.