Rokstu sagataveja: Edeite Laime, portals lakuga.lv

Sekojūt leidza muzykys jaunumim ap dzīsmem latgaliski, februars atguojs ar jaunu Jura Ostrovska dzīsmi, grupys “Gandreiž 10nīkā” videoklipu i atguodynuojumu par dzīsmi “Vīna nota”, kai ari vysu stuostu vydā palics naizstuosteits vīns par pārnejā godā izdūtū postfolklorys grupys “Kaligo” pyrmū albumu, kurā ari ir vairuokys dzīsmis latgaliski.

Jurs Ostrovskis, dzīsme “Nauda, naudeņa” i sūļs tyvuok ūtrajam autordzīšmu albumam

Februara suokuos dzīšmu autors i izpiļdeituojs Jurs Ostrovskis publicēja jaunu dzīsmi – skaņdorbu “Nauda, naudeņa”. Atsokūt iz portala lakuga.lv vaicuojumu par jaunuos dzīsmis rasšonuos ideju, Jurs Ostrovskis komeņtej, ka ar dzīšmu idejom asūt taipat kai ar īdviesmi i pošu dzīsmi – nikod navarūt zynuot, kod kaida atīs i sasaraksteis. “Suokumā pasaruodeja taida tema, ka vajadzātu sadzīduot par dzeivis vierteibom. Cyti cīši īsaciklej iz naudys peļneišonu, bet pošam ruodīs, ka tys nav pats svareiguokais – asu nūdzeivuojs da tuo breiža, kod svareigi ruodīs, kab tyvim cylvākim, tovai saimei ir stypra veseleiba, ilgi godi, lai ir vīns ūtram blokus, atbolsta, lai ir mīrs pasaulī eipaši itymā laikā, kod tepat natuoli nūteik kars i nazyni, kas byus. Deļtuo īsaciklēt iz naudys vierteibu nav pruota dorbs – tuos taidys munys puordūmys. Muzykali itei dzīsme saīt vaira kai sova veida vīna autora saraksteiti apdzīduošonys panti. Vysys dzīsmē apraksteituos nūtikšonys ir izdūmuotys, ka ir kaidys sasagadeišonys, tod naasu vaineigs,” nūsmej Jurs.

Dzīšmu autors stuosta, ka ražuošonai jau ir atdūts ari juo tūpūšais ūtrais autordzīšmu albums, kurā byuškūt desmit dzīšmu – ari “Nauda, naudeņa” jūs vydā. “Byus ari kaververseja “Patrioti.lg” dzīsmei “Aleņš”, byus dzīsme “Muna zemeite”, kas ir muns trešais skateituokais videoklips, bet poša dzīsme da ituo nav bejuse īkļauta kaidā nu albumu. Taipat tradicionali byus kaida tautysdzīsme, vīns tulkuojums, pi vysu desmit dzīšmu ari kluotyn aba “bonus” dzīsmis – vīns nu pārņ Bolvūs izskaniejušuo grupys “Leijerkastnieki” dzīduotuoja i dzīšmu autora Aiņa Šaicāna pīminis koncerta skaņdorbu “Meža dziesma” voi kai lobuok pazeistama “Dzīve, mana dzīvīte”, īdzīduota kūpā ar Andri Danilenko, Žoržu Siksnu, Juri Hiršu i Arti Ruobežnieku (Robežnieku). “Bonus” dzīsme byus ari remikss skaņdorbam “Hej, bruoļ latgalīt!”, kas ir ūtrais popularuokais videoklips kaidai nu munu dzīšmu,” jaunuo albuma saturu īzeimoj Jurs Ostrovskis, sokūt, ka daļai dzīšmu izdareits cīši daudzi prīškdorbu pi vizualūs stuostu – īprīšk jau safiļmāti videoklipi.

Napaseņ sovā socialuo teikla Facebook profilā Jurs beja izlics aicynuojumu klauseituojim komeņtēt, kaids byutu lobuokais jaunuo albuma nūsaukums. “Maņ ir svareigs ari publikys redzīņs, deļtuo pi kotrys vareibys raugu izmontuot jūs īsacejumus. Tai saguoja, ka leluokuo daļa nūbolsuoja par albuma nūsaukumu “Muna zeimeite”,” atkluoj Jurs Ostrovskis. Kai latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv stuosta Jurs, tod itys gods jam atguojs ar jubilejis koncertu, kam veļteits ari jaunais albums. “Svātdiņ, 15. junī, taišni munā svātku dīnā Rēzeknē, Latgolys viestnīceibā “Gors”, byus muns jubilejis koncerts. Pīsadaleis vokaluo grupa “Solversija” nu Dagdys, Karina Stivriņa, Ainārs Lipskis, deju kolektivs “Pilskalne” nu Augšdaugovys nūvoda, kai ari eipašais gosts Juoņs Paukštello. Emocionali maņ tys byus cīši atbiļdeigs, nūpītnys i saviļņojūšs nūtykums, jau niu uzatrauču i kotru dīnu dūmoju, ka tai saīs!” nūsasmejūt, bet reizē nūpītni stuosta dzīduotuojs, turūt nūceju, ka dabuotuo pīredze i sadarbeiba ar sovu publiku koncertu padareišūt par eipašu.

Kai jau portalu, kas viestej par latgaliskuos kulturys nūtikšonom, lakuga.lv vysod interesej latgaliski īraksteitūs dzīšmu daudzums jaunūs albumūs. Iz itū vaicuojumu Jurs Ostrovskis atsoka, ka pasaceņts īraksteit vaira latgaliskūs dzīšmu. “Maņ beja vīns pasuokums, kur kluotyn daguoja kaids klauseituojs i saceja: “Jur, paļdis, ka tu roksti dzīsmis latgaliski!” Nu pamata albuma saīs, ka literarajā volūdā byus tik divejis dzīsmis – “Dzīvesprieks” i “Ceriņu ziedos”,” stuosta dzīšmu autors, pi reizis pīzeistūt, ka itūreiz raudzejs dzīsmis saraksteit ari drupeit jautruokys.

Grupys “Gandreiž 10nīkā” dzīsmis “Vīna nota” osuo sižeta kina

Jaunumus februarī pīduovoj ari grupa “Gandreiž 10nīkā”, publicejūt video verseju vīnai nu sovu dzīšmu. Dzīsme “Vīna nota” beja īkļauta grupys jaunuokajā albumā “Gribu”, kas izguoja 2023. gods golā. Grupys liders Juoņs Kuzminskis soka, ka, jau izlaižūt albumu, bejuse dūma videoklipus sataiseit vysom dzīsmem, bet laika tryukuma deļ plāni atsalykuši. “Deļtuo, lai klauseituoji par mums naaizmierstu, turpynuojom jau par tradiceju palykušū video taiseišonu iz kaidys kinys bazis. Tai kai vysa myusu muzyka ir kai vīna lela spraiga sižeta kina, ari videoklipi ir vaira vierzāti iz tū žanru,” latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv skaidroj Juoņs. Kai izaruoda, dzīsmis “Vīna nota” video ir jau trešais taida žanra videoklips – pyrmuo bejuse dzīsme “Ješka” nu grupys debejis albuma “Nasoki Nikuo” (2017) iz kinys “Desperado” bazis, ūtrei bejuse dzīsme “17 vuordu” ar kinu “Baby driver” (latgaliski varātu puorlikt kai “Jauneņais pi ruļa”), bet itūgod dzīsme “Vīna nota” tykuse pi zynuotnyskuos fantastikys trilera “Doomsday” (Postoruo dīna) videoklipa. Juoņs Kuzminskis komeņtej, ka itei kina asūt taida cīši smagnieja. “Naīsoku kinu vērtīs cylvākim ar vuojim nervim, bet vystik filmā var viļkt cīši daudzi paraleļu ar dzīsmis “Vīna nota” teksta dūmu. Itū kinu izalasejom vaira tūs ekšen ainu deļ. I nasliepšu, ka dzīsmis skaņu celeņa finalā ir grupys “Kasabian” dorbs, ituos grupys skaniejums maņ pošam cīši simpatizej,” stuosta “Gandreiž 10nīkā” solists. Jis ari nūsmej, ka varbyut kaids slovons režisors pamaneišūt grupys videoklipus i sadūmuošūt īkļaut kaidā sovā kinā.

Vaicuots par grupys “Gandreiž 10nīkā” plānim 2025. godam, Juoņs stuosta, ka plānuots atsagrīzt pi grupys trešuo albuma īraksteišonys, ka vyss saīšūt, varbyut ari izdūšonys, bet ap tū vēļ asūt par agri sprīst. Grupa ir sajāmuse aicynuojumu pīsadaleit itūgod julī plānuotajā festivalā “Muzykys skrytuļs”. “Asam gotovi prīcēt sovus fanus ar jaunom dzīsmem i gaidom aicynuojumus uzastuot!” atsavasalojūt nūsoka Juoņs Kuzminskis.

Postfolklorys grupa “Kaligo” i albums “Pirmais pērkons”

Vēļ vīna viests sadaļā “Muzyka latgaliski”, kū gribīs pīminēt, kam portala slejuos palykuse naizstuosteita nu pārnejuo gods, ir postfolklorys grupys “Kaligo” albums “Pirmais pērkons”, kas izguoja 2023. gods rudinī. Grupa ir vysā jauna – dybynuota 2023. godā i juos repertuarā ir latvīšu tautysdzīsmis, pasauļa muzyka, kai ari folklorys īdviesmis pylna originalmuzyka. “Kaligo” debejis albumā var nūsaklauseit ostonis originalkompozicejis, kai i pīcys tautysdzīšmu i teicieju melodeju aranžejis. Debejis albuma skaniejumu grupa raksturoj kai unikalu i reizē tyltu paguotnis i myusu dīnu vydā, taipat jis kolpojūt kai atguodynuojums ap latvīšu saknem i spāku, kū juos nasūt. Albuma nūsaukuma izalaseišonys ideja ir saisteiba ar goda cyklu – kai pyrmais pārkiuņs īzeimoj jaunys ražys gaideišonys i dorbu suokys, pavasara atīšonu, taipat grupa asūt sagaidejuse sovu pyrmū dzīšmu ražu, kas apkūpuota albumā. 

Postfolklorys grupā “Kaligo” muzicej Marita Karpa, Edijs Ostapko, Kārlis Bērziņš, Jānis Narbuts, Kristaps Karps, grupys soliste ir Diāna Logina, kurei īt nu Latgolys. Vysu albumā dzieržamūs dzīšmu vydā treis kompozicejis skaņ latgaliski voi tykušys pi latgalisku kūsaukumu – “Pirmīs” (instrumentala), “Pavasaris” i “Ūsi, ūsi”, kas tautys muzykys izpiļdeituoju aprynduos ir populara dzīsme nu Dīnavydlatgolys. Albums “Pyrmais pērkons” taiseits studejā “White Wide Productions”, juo producents Jānis Narbuts. Albumā kai gosti pīsadola muziki Elizabete Lukaševiča (Luka), Justīne Nuora Žilde, Nils Īle, zvonu ansamblis “Primus” i Reigys Ekonomikys augstškolys jauktais kors. Albums daīmams digitalā i taustomā formatā.