Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Pārnejuo gods pošā golā Rēzeknis nūvodā izdūts 20 muokslinīka Jura Gaigala gleznu karteņu komplekts, kas īpazeistynoj ar vairuoku Rēzeknis nūvoda pogostu vītom, viestej projekta eistynuotuoju – Maltys apvīneibys puorvaļdis – sagataveituo informaceja. Digitalā veidā kartenis i vītys aprokstūšī stuosti daīmami kotram grybātuojam.

Kruosainūs karteņu komplekts “Rēzeknes novads Jura Gaigala gleznās”, kuruo sataiseišonu atbaļstejuse Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba, īpazeistynoj ar vairuoku Rēzeknis nūvoda pogostu vītom: Sylmolā (tuo laika Ružynys pogosts) vad iz muokslinīka Jura Gaigala (1931–2018) tāva sātu Kovaļovkā, Prezmys bazneicu i iudiņa patmalem, Maltys pogostā – muokslinīka vosorys rezideņci, Rozentovys bazneicu, Černostis azaru i ceļu iz Dementovu, Feimaņu (Vīmyna) pogostā iz Lyskys upeiti, Pūdnīku Julis sātu, Feimaņu krystu i Sv. Juoņa Krysteituoja bazneicu, Leiņa kolnu, Muokūņkolna pogostā – Muokūņkolnu i Rāznys azaru, Lipušku sātom, Lūznovys pogostā – prūdu pi muižys i Zosnys bazneicu, Ūzulainis pogostā iz Pleikšņu kolnu, Veremu pogostā iz Odumovys azaru, bet Leņdžu pogostā gleznā īmyužynuota Sarkaņu bazneica.

Kotra karteņa, kurūs originali atsarūn kai Latgolys Kulturviesturis muzeja, tai privatūs kolekceju kruojumūs, papyldynuota ar informaceju par dorbā paruodeitū vītu – faktim, atmiņom, teikom, legendom, kai ari raudzeita atkluot gleznuotuoja i tautysdzīšmu ilustratora saisteiba ar kotru nu vītu i juos gleznuošonys īmeslis, kas baļsteits muokslinīka meitys Dacis Gaigalys atmiņuos. Materiali aprokstim salaseiti kai pārņ vosorā eipaši organizātajā ekspedicejā “Pa Jura Gaigala gleznu pēdām”, tai publicātūs i škārsteikla olūtūs.

Pīmāram, vīna nu J. Gaigala gleznu, kuruos originals ir Rēzeknē, Latgolys Kulturviesturis muzejā, ir “Pūdnīku Julis sāta” i jei varātu byut kai līceiba latgalīšu zemnīku sātys klasiskajam skotam ar tyvymā asūšu ceļamolys krystu. Karteņa īpazeistynoj ar Donata Valtera dzymtū sātu i Donata saimis stuostim – meitom Juļu i Geņu, ceļu iz Feimaņu bazneicu, saimis ostoņu bārnu liktini i zeimeigom fotografejom. Pūdnīki ir sola, kas atsaroduse kuodreizejā Sylajuoņu (Solujuoņu) pogostā i sovā ziņā ir līceiba apleicīnei, kur dzeivuojs ap 70 pūdnīku, reizē vītvuords ir vīns nu tūs, kurū nav skuoruse vysaidūs laikūs Latvejā nūtykušuo vītu puorsaukšona. Taipat karteņu aproksti ļaun izzynuot, kas ir ščits, kod Prezmūs nūtykuši bazneicys tierdzeni, kas ir lyska, kai latgalīšu rakstneica Konstance Daugule-Kempa aproksta Rāznys azaru, Latgolys izcylūs keramiku – Polikarpa i Ontona Riuču – saisteibu ar Leiņakolnu i daudzim cytim cylvāku i vītu stuostim.

Karteņu komplekta sataiseišonys rūsynuotuoja i eistynuotuoja ir vairuoku rodūšūs projektu autore, filologe Skaidreite Svikša, kurei nūruoda, ka itys ir vēļ vīns nu veidu, kai globuot muokslinīka Jura Gaigala pīmiņu, bet reizē nu cyta vieršonuos punkta ļaut īpazeit Rēzeknis nūvoda vītys i pīminiekļus. “Turu nūceju, ka gleznys, stuosti, fakti i cyta daīmamuo informaceja varātu mudynuot kaidu apceļuot ituos vītys i atrast ari juos dobā. Laiks ir darejs sovu, myusu dīnuos kaida vīta var atsaškiert, bet gribīs izsvērt, ka sovulaik juos vysys izapeļnejušys muokslinīka viereibu. Tik divejis nu jūs nav sasaglobuojušys da myusu dīnu – Jura Gaigala tāva sāta i Prezmu patmalis. Muokslinīks pats kotru breivu šaļti ceļuoja pa Latgolu i Latveju, deļtuo aicynoju i myus kotru vaira izzynuot sovu apleicīni!” soka Skaidreite.

Kai portalam lakuga.lv stuosta Skaidreite Svikša, kurai itys nav pyrmais dorbs, gūdynojūt muokslinīka Gaigala pīmiņu, – vyss asūt suocīs pats par sevi. “Vysa pyrma, asu dzymuse Sylmolys pogostā, taipat kai jis. Bet vaira īpazynu i suoču interesētīs, kod topa gruomota par Maltys pogostu, kam juo dorbs “Borovys tiergs” eistyn ir vierteiguokuo viesturyskuo līceiba par itū tiergu (vaira ap zeimiejumu var izzynuot portala lakuga.lv stuostā ITE – red.). Tod jū vairuokys reizis intervieju kai muokslinīku, atrodom kūpejis pazinis. Jis beja cīši draudzeigs ar muosu, bet juo muosai beja sāta natuoli, kur muna veira sāta, jī beja pazeistami. Kod Jurs Gaigals aizguoja peņsejā, nu Reigys atsagrīze Rēzeknē, dzeivuoja obeji kūpā ar muosu, bet vosorys pavadeja Maltā. Tai palykom vēļ tyvuoki. Mienesi pyrma nūīšonys myužeibā jis maņ uzticēja sovu tautysdzīšmu fotografejis. Piečuok suocem sasadorbuot ar juo meitu Daci Gaigalu, kurū dzeivis celi nūvaduši iz Fraņceju, ari Latgolys Kulturviesturis muzeju i Maltys viesturis muzeju – izdevem gruomotu ap J. Gaigala tautysdzīšmu ilustracejom. Niu vysam sekuoja ekspediceja i ari juos taustomais rezultats – itys karteņu komplekts,” Jura Gaigala pīminis globuošonys ceļu īzeimoj Skaidreite, nūsokūt, ka idejis nanūstuoj i dorbi turpynuosīs.

Projekta eistynuotuoji nūruoda, ka karteņu komplekta kai taustomā, tai digitalā veidā mierkis ir veicynuot muokslys vierteibys svareigumu i kulturys montuojuma saglobuošonu, styprynojūt pīdareibys sajiutu regiona kulturys telpai. Drukuotais karteņu komplekts byušūt daīmams Rēzeknis nūvoda bibliotekuos, bet digitali kotram interesentam apsaverams Rēzeknis nūvoda sātyslopā, kai ari Maltys apvīneibys sātyslopys sadaļā “Tūrisms” ITE.

Karteņu komplekta digitalū verseju pīduovojam apsavērt ari latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv skaiteituojim.