Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Jau paguojuši treis godi, kai tyukstūša kilometru attuolumā nu myusu par breiveibu naatlaideigai ceinejās Ukrainys aizstuovi. Nivīns nabeja dūmuojs, ka kars varātu byut tik ilgs – kaids ir pījiems faktu, sadzeivuojs ar situaceju, tok jaunuokuos viests līk dūmuot, ka mes na iz šaļti nadreikstam nūgurt, nadreikstam apklust i nadreikstam aizmierst par karu. Portals lakuga.lv grib atguodynuot, ka vys vēļ pastuov daudzi veidu, kai materiali i namateriali, tai ari morali i fiziski var atbaļsteit Ukrainu i tuos puorstuovus ceiņā par uzvaru.

Atbolsti labdareibys projektus

Itūs treis godu garumā vys vēļ ir aktivys dažaidys organizacejis, institucejis, platformys i bīdreibys, kas na iz šaļti nav apstuodynuojušys sovu darbeibu Ukrainys atbolstam. Vīns nu svareiguokūs i ari vīgluokūs veidu, kai īspiejams izruodeit atbolstu i nest vierteigu pīnasumu, ir pazīdot finansiali.

Kai īprīšk, tai ari niu labdareibys organizacejis “Ziedot.lv” platformā sevkurā šaļtī var pazīduot finansialus leidzeklus vysaidom zīduojumu kategorejom. Aktualūs projektu ir palics mozuok, tok tī ir, i mes varim atbaļsteit Ukrainys kareivus ar vajadzeigom īkuortom i puortyku, kai ari nūdrūsynuot jim mediciniskū paleidzeibu, taipoš ari paleidzēt bārnim, siermgaļvim i cytim cītušajim Ukrainā.

Niu aktuala ir automašynu, dronu i generatoru zīduošona kareivim, kas paleidz ceineitīs pret ībrucieju i kas vysod ir akutai napīcīšamys. Bīdreiba “Bruņotava” aktivi nūguodoj iz Ukrainu taida veida zīduojumus. 2024. godā bīdreibys projekts nūdrūsynuojs 28 automašynys Ukrainys kareivim. Tuos paleidz logistikā, evakuacejā i mobilitatē sarežgeitūs apstuokļūs. Ari itymā godā bīdreiba “100 Auto Ukrainai” plānoj nūguoduot 100 automašynys, tok napīcīšami zīduojumi dagvīlai, auto ekipiejumam i cytom praktiskom lītom. Atbaļsteit bīdreibu var, zvonūt pa numeri 90204117 (moksa par zvonu 5 eiro). Taipoš var pīsavīnuot breivpruoteigajā dorbā.

Taipoš mašynys, generatorus i cyta veida zīduojumus Ukrainā nūguodoj ari breivpruoteigī Latgolā, kurim ir kontakti Ukrainā. Par pīmāru, aktivs breivpruoteigais ir Edgars Timoškāns – jis regulari, jau nu kara suoku, vuoc zīduojumus i kūpā ar cytim dūmubīdrim nūguoduoj tūs ukraiņu rūkuos. Par vareibom paleidzēt jis informej Facebook lopā. Ari niu vajadzeigs finansials atbolsts.

Ari platforma “Stopify” vys vēļ aktivi gaida jaunus abonentus. Caur platformu “Stopify” ar ikmieneša zīduojumu var abonēt atbolstu Ukrainys bruņuotajim spākim. Par 6,99 eiro voi leluoku zīduojuma sumu var paleidzēt nūdrūsynuot Ukrainys armejai vajadzeigū ekipiejumu i cytys svareigys lītys. Par armejis vajadzeibom informej Ukrainys viestnīceiba Latvejā, sovpus par zīduotajim leidzeklim vajadzeigū guodoj “Ziedot.lv” darbinīki, kas piečuok dūd arī atskaitis zīduotuojim. Tei ir loba īspieja, kai kotrys varim dzeivuot ar sajiutu, ka dorom koč kū lobu, peļnejom karmys pluseņus, na jau tik pasivi veramēs viests.

Materialuo paleidzeiba i atbolsts vītejom kūpīnom

Ari materialuo paleidzeiba nav mozuok svareiga. Latvejā vīna nu aktivuokūs bīdreibu vys vēļ ir “Tavi draugi”. Bīdreiba pījam kai zīduojumus, tai ari finansiali var atbaļsteit konkretus labdareibys projektus.

Vīni nu bīdreibys “Tavi draugi” Latgolys draugu ir Ukrainys biegli Valērijs i Daiga Stavski Rēzeknē, kuri regulari vuoc zīduojumus i organizej cytys zīduojumu darbneicys, kai sveču līšonu, maskiešonuos teiklu peišonu i cytys. Ari jī poši Rēzeknē ir dybynuojuši jaunu Latgolys ukraiņu bīdreibu “Druzi”, kur na tik nūsadorboj ar labdareibys aktivitatem, tok ari organizej tematiskus kulturys pasuokumus, sadraudzeibys piecpušdīnis ukraiņu kūpīnai Latgolā. Bīdreibys aktivitatis vaira nūteik Rēzeknis Nacionalūs bīdreibu kulturys nomā. Sekoj leidza nūtikšonom kulturys noma Facebook lopā, apmeklej pasuokumus i pīsadoli aktivitatēs. Sovpus vaira par Daigu Stavsku i juos dzeivis stuostu vari izzynuot intervejā ITE.

Niu aktualuokī zīduojumi kai armejai, tai civildzeivuotuojim ir mudri pagatavejamuo puortyka, vysaidi soldonumi, taipoš ari higienys precis, syltys drēbis, pretsasaļdiešonys medikamenti.

Politiskais i informativais atbolsts

Pādejūs godu laikā ir pīsaruodejs, cik daudzi var ītekmēt informaceja, eipaši virtualajā vidē. Deļtuo sevkuram ir svareigi kasdīnā izmontuot uztycamus informacejis olūtus i sekuot leidza kvalitativai, puorbaudeitai informacejai. Kai vīni nu īteicamūs informacejis olūtim ir:

“BBC News”, kur daīmama naatkareiga i detalizāta informacejis analize;

“Unkrinform. net”, kas ir Ukrainys vaļsts ziņu agentura;

“kyivindendent.com”, kas ir naatkareigais Ukrainys medejs.

Taipoš ari socialūs teiklu konti X platformā: @DefenceU (Ukrainys Aizsardzeibys ministreja) i @ZelenskyyUa (Ukrainys prezidenta birojs).

Sovpus uztycamuokī olūti par nūteikūšū Ukrainā nu Latvejis skotupunkta ir sabīdryskūs i naatkareigūs medeju ziņu vītnis, kai lsm.lv; tv3.lv; delfi.lv; tvnet.lv.

Taipoš ir svareigi sekuot na tikai jaunuokajom viestim, tok ari byut lītys kursā plašuok – izruodeit interesi par cytom sferom, kurys myusu vaļstī ītekmej karadarbeiba Ukrainā. Par pīmāru – aizsardzeiba. Ari portals lakuga.lv pārnejā godā veiduoja izgleitojūšus video i rokstus par aizsardzeibu “Drūss, vēļ drūsuoks”, kur žurnalistis Anželikys Litvinovičys pavadeibā eisā video formatā tyka kleidynuoti miti par aizsardzeibu. Ar projektu var īpasazeit ITE.

Atbolsts Ukrainā ilgtermiņā ir byut zynūšim plašuokā kontekstā i prast kritiski izviertēt publiskā vidē daīmamū informaceju i redzīnus. Mums ir juorunoj par Ukrainu i ar tū saisteitom temom. Puorbaudi informaceju i dolīs ar tū ar cytim, kab propagandys burbuli sabīdreibā mudruok pleistu i pagaistu.

Solidariziešonuos

Kab sovā kasdīnā īvīstu vaira ukraiņu tautys spieceiguos pīskanis, škārsteikla platformā ir vareiba klauseitīs radio Pieci – Ukraiņu muzyku sevkurā vītā i laikā.

Taipoš, kas tū vēļ nav darejuši, var suokt īpazeit dažaidus muzykys izpiļdeituojus nu Ukrainys, kas eistyn atainoj Ukrainys goru i dvēseli. Ite puors nu pīmāru:

Popmuzyka: Jamala; Tina Karol, Alyona Alyona.

Rokmuzyka: “Okean Elzy”, “Bez Obmezhen”, “Skryabin”.

Folkmuzyka: “DakhaBrakha”, “Go_A”, “Koloah”.

Hip-hop: Ivan Dorn, Alina Pash, Cape Cod.

Taipoš tī var byut dažaidi simboliski prīškmati kai, pīmāram, kaida pīspraudeite pi apgierba, gruomatzeime, uzleimis. Tys ir ari cīši nūzeimeigi ukrainim, kurī palykuši Latvejā – redzēt atbolsta zeimis, rodūt apzini, ka jī nav vīni, par jim naaizmierst i pastuov solidaritate.

Taipoš tei ari var byut na tik simbolika, tok ari cyti dažaidi kulturys elementi – verīs ukrainu kinys, teatra izruodis, muokslys izstuodis, skaiti ukraiņu autoru gruomotys.

Ite ari daži īsacejumi ukraiņu kinu vokoram:

“Vusik. Leluo ceļuojuma suokums” (Вусік. Велика подорож, 2023) – sirsneiga kina par bārnu, kurs dūdās jaunā dzeivē piec kara.

“Kiborgi” (Кіборги, 2017) – emocionals i realistiskys stuosts par Ukrainys karaveirim, kuri aizstuovēja Doneckys lidūstu 2014. godā.

“Piec kuozu” (Скажене весілля, 2018) – jautra komedeja par tradicionalajom ukraiņu kuozom ar naparadzātim nūtykumim.

“Pamuote Ukraina” (Назви своє ім’я, 2018) – dokumentaluo kina par Ukrainys viesturi i tuos ceļu iz naatkareibu.

Sevkurs atbolsta veids ir svareigs! Izalosi sev pīmāruotuokū i paleidzi Ukrainai ceļā iz uzvaru!

---