Rokstu sagataveja: Laura Melne, portals lakuga.lv

Latgolys medeji par daudzi runoj par “skaistū Latgolu”, bet izavairej nu problemu analitiskys apsavieršonys – itaidu redzīni latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv pastateja raidīroksta “Mīti” ūtrajā serejā. Tamā sasatyka žurnaliste i aktiviste Anželika Litvinoviča, “Vietējās Latgales Avīzes” žurnaliste Inga Kaļva-Minina, Latvejis Radejis Latgolys studejis vadeituoja Renāte Lazdiņa, kai ari serejis vadeituoja – portala lakuga.lv redaktore Laura Melne. Jau dreiži sarunā izakristalizēja, ka golvonais vaicuojums, sprīžūt par Latgolys medejim, nav pozitivys voi na tik pateikamys viests, tok tys, voi teik dūmuots par sovu mierkauditoreju, kai ari žurnalistim ir gribiešona profesionali atsateisteit.

Publiskajā telpā na reizi viņ izskanējs redzīņs, ka Latgolys medeji, eipaši, izmontojūt vysaiduoku projektu finansiejumu, puoruok daudz koncentrejās iz pozitivom viestim, na rauga analitiski apsavērt regiona problemvaicuojumus. Raidīroksta “Mīti” sarunā tam pīkreit ari Anželika Litvinoviča, tok jei iz reizis pastreipoj, ka Latgolys medejūs ir vīta ari pozitivim stuostim, tok tim navajadzātu atjimt vītu i žurnalistu laiku analitiskim i pietnīcyskim tematim. “Nūteikti nagrybātu piļneigi vysu atbiļdeibu nūveļt iz pošim žurnalistim, kas varbyut nauzajam itūs sarežgeitūs tematus, kam mes zynim, ka žurnalisti, eipaši Latgolā, vysod puorsastruodoj. Jim taipat ir tik daudz pīnuokumu, jī eistineibā pylda daudz vaira funkceju nakai žurnalisti, pīmāram, nacionalajūs medejūs, kam ir vēļ tys kūpīnys i uzticeibys veiduošonys aspekts,” nūruoda Anželika. Sovpus Inga Kaļva-Minina nu sovys pīredzis stuosta, ka ari, rokstūt veiksmis stuostus, intervejamajim teik aizdūti vaicuojumi par konkretuos nūzaris aktualajom problemom. Tam pīkreit ari Renāte Lazdiņa. Jei sprīž, ka beidzamajā laikā Latgolys medeji projektu finansiejumu mādz izmontuot daudzveideigam saturam, viestejūt kai par “skaistū Latgolu”, tai problemom tamā.

Tok Renāte saredz cytu problemu: “Maņ kai cylvākam nu molys ruodīs, ka bīži cylvāki, kuri roksta tūs projektus, napadūmoj par sovu mierkauditoreju.”

Jei skaidroj, ka medejim, kas dorbojās taišni vītejā mārūgā, vajadzātu raudzeit saprast, kas svareigs taišni attīceiguos apleicīnis dzeivuotuojim. Pyrma projekta dasacejuma raksteišonys medeju darbinīkim vajadzātu pavaicuot pošim sev, deļkuo jī vyspuor grib par konkretū tematu stuosteit i deļkuo jūs auditorejai tys byutu juoskaita, juosaklausa voi juosaver.

Runojūt par Latgolys medejim, kas viestej vysys Latvejis auditorejai, īspiejams, ka šaļtim pasaruoda pošcenzura – varbyut pat naapzynuota gribiešona sovu regionu paruodeit lobuoku, nakai eistineibā ir. Tam pīkreit ari Anželika Litvinoviča i pasadola ar pīmāru nu sovys žurnalistikys pīredzis: “Es izjiutu spīdīni, nasagrybātu saceit, ka pošcenzuru, – gribīs, lai es spātu lauzt stereotipus par Latgolu, tok nasagrib ari nūglobuot koč kaidu informacejis daļu, kurū eistyn skaitu par problemu.” Sovpus Renāte Lazdiņa nūruoda, ka sūpluok problemom vajag akcentēt ari lobuos lītys, kas nūteik regionā, cytaiž “cylvākim pagaiss cereiba i mes ari mozuok tiksim sadzierdāti”.

Anželika sarunā izcēle ari žurnalistu izgleiteibys vaicuojumu – cik Latgolys žurnalisti ir apvuiceiti taišni pietnīcyskajā žurnalistikā? Jei skaita, ka itamā ziņā ir svareigi vuiceitīs nu pīredziejušu kolegu, kas struodoj nacionala leimiņa medejūs. Piec Anželikys dūmu, žurnalistu kvalifikacejis veicynuošonai byutu vajadzeigs ari vaļsts atbolsts. Renāte Lazdiņa nūruoda, ka vareibu papyldys izagleituot natryukst – regulari teik pīduovuoti vysaiduoki kursi, tymā skaitā ari iz vītys Latgolā voi tīšsaistē, var ari vīnkuorši sekuot leidza tam, kai struodoj uorzemu medeji. Ir tik juogrib profesionali atsateisteit i augt i juoatrūn tam laiks. Renāte skaita, ka izagleituot nūteikti vajag, cytaiž žurnalisti šaļtim izalasosa vīnkuoršuokū ceļu, kai viesteit par aktualū. Jei vys soka, ka gryuši sprīst, voi tei ir tik Latgolys, voi vysys Latvejis regionu problema, kam pošai tryukst informacejis par tū, kai ar analitiskū voi pietnīcyskū žurnalistiku veicās, pīmāram, Kūrzemē.

Anželika otkon pastreipoj, ka Latgolu eipašu padora rūbežs ar Krīveju i Boltkrīveju, tys izlīk žurnalistim ari papyldu pīnuokumus: “Tu vaira navari atsaļaut ignorēt tuos miļzeiguos problemys pošvaļdeibuos voi, pīmāram, ar Krīvejis propagandu.”

Dīvamžāļ jaunī žurnalisti piec studeju Reigā na vysod izalosa atsagrīzt dzeivuot i struoduot Latgolā. Ari Anželika pīzeist, ka nazyna, kod i voi varātu atsagrīzt Latgolā. Vīns nu īmesļu – īguļdeitais laiks i dorbs na vysod atsamoksoj. Renāte soka, ka profesionalu žurnalistu tryukums ir vysu Latvejis regionu problemu, kū veicynoj kūpejuo vaļsts dzeivuotuoju skaita sasamazynuošona. Inga Kaļva-Minina vys ībylst, ka navar saceit, ka Latgolā tryukst izgleituotu žurnalistu – tys asūt mits.

Pādejūs godūs vys aktualuok medeju vidē teik sprīsts par kulturys i ari sporta žurnalistisku, kas šaļtim mādz byut puoruok komplimentara. Renāte pīkreit, ka ari Latgolā tei ir problema – īrosts par kulturys nūtikšonom viesteit nakritiskai: “Maņ patyktu, ka ari myusu regionā byutu vaira pīredziejušu žurnalistu, kas spātu dūt kritisku kulturys viertiejumu.” Zeimojās, ka kulturys žurnalistim vajadzātu byut atbylstūšai izgleiteibai voi ari lelai i daudzpuseigai kulturys pasuokumu apmekliešonys pīredzei.

Latgolys medeju videi pārņ tyka veļteits ari vīns nu portala lakuga.lv sadarbeibā ar Vladislavu Romanovu veiduotajim raidejumim “Latgolys revizeja”. Par pamatproblemom tymā tyka izvierzeita politiku ītekme medejūs, kai ari pošvaļdeibu apmoksuotais saturs. Voi eistyn ir tai, ka Latgolys medeji naspiej izdzeivuot bez naudys jimšonys nu politiku? Renāte Lazdiņa saleidzynoj medeju ar produktu, kam juospiej sevi nūreklamēt, kab auditoreja grybātu tū “pierkt”, respektivi, moksuot par tuo saturu. Ka tam izadūtu struoduot ar peļņu, tod navajadzātu ari veiduot pošvaļdeibu apmoksuotus materialus. Tok iz teišu vaicuojumu, voi idealā gadīnī Latgolys medejim byutu vareiba iztikt tik ar pošu, kai ari reklamdevieju leidzeklim, Renāte naspiej atbiļdēt apstyprynūšai, kam jai ir pīredze ar gazetys izdūšonu pyrma vaira nakai 15 godu, kas dīvamžāļ naspēja izdzeivuot. Anželika Litvinoviča nūruoda, ka Latgolā ir īrūbežuots reklamys tiergs: “Nav normali, ka [medejam] ir juoizdzeivoj nu projekta da projekta. Idealā kuortā komercialajim medejim vajadzātu dzeivuot nu reklamu, vālams na politiskom reklamom. Vajadzātu koč kai veicynuot itū naudys plyusmu, tok tys dīvamžāļ nanūteik. Prūtams, ir cīši ārtai, ka vari sajimt naudu nu pošvaļdeibys voi pat nasajimt taidā oficialā veidā, tok zyni, ka tys, ka esi komplimentars vītvarai, padora tev dzeivi daudz vīnkuoršuoku.” Jei izsoku redzīni, ka daudzi Latgolys medeji jau nu 90. godu napuorstuov koč kaidu politiskū puorlīceibu, tok rauga pīsaskaņuot pi varys asūšajim spākim. Renāte otkon pastreipoj, ka itaidā situacejā medeji sevi vaira navar saukt par catūrtū varu, kam saplyust kūpā ar politiskū varu.

Inga Kaļva-Minina atguodynoj ari par pošvaļdeibys bezmoksys informativajim izdavumim, kas krūpļoj medeju tiergu. Tī ļaun izzynuot attīceiguos pošvaļdeibys aktualitatis, tok na vysi skaiteituoji saprūt, ka tei ir vītvarys atlaseita informaceja, kas rauga paruodeit tū vyslobuokajā gaismā.

Sovpus Renāte Lazdiņa soka, ka medeju tiergu krūpļoj ari socialī medeji: “Daudzim ruodīs, ka tu koč kū pīroksti socialajūs teiklūs i jau esi žurnalists!”

Anželika Litvinoviča pīkreit, ka niu vīns nu leluokūs žurnalistikys izaicynuojumu ir ceiņa ar dezinformaceju. Lobuokais zynomais veids, kai tū varātu raudzeit rysynuot, ir tradicionalajim medejim palelynuot sovu byušonu kluotyn socialajūs medejūs. “Tys ir cīši izaicynūši – konkurēt ar populistim, kuri veidoj cīši interaktivu i pīsaistūšu saturu, partū medejim ari juoroda jauni formati – varbyut kaidi izklaidejūšuoki raidīroksti voi cyta veida raidejumi,” nūruoda Anželika.

Vaira par Latgolys medeju vidi var izzynuot, nūsaklausūt raidīroksta “Mīti” ūtrū sereju “Voi Latgolys medeji par daudzi runoj ap “skaistū Latgolu”, bet izavaira nu problemu analitiskys apsavieršonys?”:

Ap raidīrokstu “Mīti”

Nu 19. februara pīcys trešdīnis piec kuortys straumiešonys platformuos “Spotify”, “Apple Podcasts” i “YouTube” teik publicātys jauna raidīroksta latgaliski “Mīti” serejis. Raidīrokstu veidoj latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, bet jū finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Pīcuos raidīroksta serejuos tiks runuots par temom ap muzyku, medejim, volūdu, teatri i latgaliskū.

Raidīroksta producente i projekta vadeituoja ir latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv vadeituoja Amanda Anusāne, bet epizožu redaktoris i vadeituojis ir portala redaktore Laura Melne i žurnaliste Edeite Laime. Džinglus sagataveja “Funky Town Studio”, kurūs studejā tyka īraksteitys ari treis raidīroksta epizodis, sovpus divejis epizodis īraksteitys Latvejis Radejis Latgolys studejā. “Mītu” vizualū identitati izstruoduoja Liāna Merņaka.