Dzejūļu autors: Raimonds Kuznecovs (Kuzņecovs)

Portals lakuga.lv pīduovoj puorskaiteišonai Raimonda Kuznecova goreigūs dzejūļus, kū dzīsmēs jau puorvierts komponists Edijs Strušels muzykys albumā “(Pi)Rūbeža”. Autors stuosta, ka ir dzims Latgolā i klausejīs skaistū babys mīlesteibys volūdu. “Pyrmī vuordi izskanēja maigūs sirds pīskuorīņūs, kas kai olūts tecēja munā sirdī. Lyugšonys vuordi latgalīšu volūdā nabeja aizmierstami, partū tī mani ir pavadejuši vysu dzeivi.” Interese par dzejis raksteišonu Raimondam pasaruodeja pyrma vairuoku godu: “Padzilinojūt zynuošonys Goreigajā seminarā i pīaugūt cylvākmīlesteibā, spieju drupeit vaira pīsatyvuot krysta nūslāpuma dziļuokai izpratnei, koč šaļtim ruodīs, ka asu vēļ tuoli nu ituo leluo nūslāpuma. Ituos šaļts studejis Reigys Augstuokajā religejis zynuotņu institutā magistranturys programā attaiseja vēļ plašuoku skotu ticeibys duorgumu kruotivē. Tei ir leluo mīlesteibys škola, kas izgleitoj sirdi i pruotu. Goreiguo dzeja ir kai skaisti mīlesteibys zīdi lelajā ciļvieceibys laukā, kurūs kotrys nu myusu var paturēt sev sirdī.”

Olūts

Olūts ir dzeivis suokums manī,
Tecēt tys muotis rūkuos suoc.
Kuopnis dabasūs mani vede,
Lai kristeibys upē mārcātūs.

Klusuma apjimts asmu Tevī,
Zylajuos acīs verūtīs.
Gribiejuos runuot, bet apklusu,
Lai varātu Tevī klauseitīs.

Sluopēs piec Teve es remdāts tyku,
Smeļūt nu okys dzeiveibu.
Viņ dvēsele klusi maņ čukstēja,
Mīrs, lai Tovūs dabasūs.

***

Noglys kai saitis

Krysts paver ceļu pi rātom munom,
Lai tamuos radzātu dzeivi sovu.
Noglys kai godi, kas īsaspīž sirdī,
Paruodūt laiku, kod beju es vīns.

Noglys kai saitis, kas tur mani cīši,
Dabasūs verūtīs ceļu sev rast.
Radzu es ceļā krystu pi kryutim,
Sirdī tys īaudzs mīru maņ dūd.

***

Pretim gaismai

Pretim gaismai es devūs šai ceļā,
Dzierdūt par olūtu svātu.
Ilgys piec dabasim sapnī maņ dzyma,
Kur Dīvmuotis rūkuos es dzīdynuots tyku.

Nūlīcūs ceļūs pi Dīvmuotis kuojom,
Lai mozguotūs šai olūtā dzidrā.
Aizlyudzu Tevi es klusuma īskauts,
Lai acs Tu atvārtu maņ.

Lyugšonys vuordi par olūtu kliva,
Klusumā pīdzymu es.
Dīvmuote meiluo, Tu gaisma maņ esi,
Ceļu pi Dāla Tu ruodi maņ.

***

Vysskaistuokuo toka

Vysskaistuokuo toka,
kur vēļ reita rosa.
Kur saulis stors jau pasaruod’,
Kur suneits meilai pīsaglauž,
Kur ceļa molā krysts vēļ stuov
Un styprynoj jis munu pruot’.

Vysskaistuokuo toka,
kur vēļ reita rosa.

Kur putnu dzīsmis reitu sauc,
Kur viejs tim kūkim lopys jauc,
Kur guoji klusom manim leidz’,
Pylns saulis storim myusu reits.

Vysskaistuokuo toka,
kur vēļ reita rosa.

***

Pi krysta

Pi krysta muna dzeive lānai tecēt suoc,
Tī suopu, cereibu i gaidu straumis plyust.
Kur zīdlopys kai ašnis puor zemi kreit,
I debess veras īskaut sirdi.

Jī caurdyure Tev rūkys, jī caurdyure Tev kuojis
Mane deļ.

Tu klusieji, kod viejs tev maigi dzīduoja,
I saule snīdze skyupstu munom debesim.
Tī cīsšonys par upi topa prīceigu,
I kotra bryuce mani ceļam atvēre.

Jī caurdyure Tev rūkys, jī caurdyure Tev kuojis
Mane deļ.

***

Lyugšona

Mīlesteibys šyupelī guļdeita lyugšona
Ītārpta vuordūs kluseņom dus.
Ticeibys vuordūs, cereibu gaiduos,
Muotis rūkuos mīreigi dus.

Lyugšona meiluo, cik skaista tu esi!
Sirds ir tei vīta, kur šyupeļs kuorts.
Esi maņ sirdī, kai bārns muotis kliepī,
Muotis ocu maiguma skorts.

Dīvmuote meiluo, kas meiļoj Tu mani,
Īlic vuordus, kū sirdī maņ nest.
Lyugšonys ceļā pi Teve es īmu,
Kūpā ar Tevi lai dzeivuotu es.

***

Sūļs iz augšu

Saulis stori ceļu man ruoda.
Gaisma maņ pretī muokūņūs speid.
Viejā es ceļūs cereibai pretī,
Gaisma maņ ceļā, atspeid nu Tevis.

Saulis stori ceļu maņ ruoda.
Gaisma maņ pretī muokūņūs speid.

Dīna mums dūta vēļreiz nu jauna,
Reitu lai suoktu gaismai pretim mes.
Viejā es ceļūs, lai liduotu kūpā,
Dabasūs, myusu muokūņūs, lēkt.

---