Apbolvuoti Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2024” sajiemieji (+FOTO)

Apbolvuoti Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2024” sajiemieji (+FOTO)

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

1.marta vokorā svineigā Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremonejā Latgolys viestnīceibā “Gors” gūdynuotys desmit aktivuokuos, spūdruokuos i nūzeimeiguokuos nūtikšonys, personeibys i aktivitatis 2024. godā latgaliskajā kulturā. Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā gūdynuota Veronika Dundure – latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja.

Kūpumā bolvai itūgod beja izvierzeiti 127 pretendenti, nu kurūs apbolvuojumam žureja nominēja 30. Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” par padareitū 2024. godā sajiemieji (alfabeta parādā):

  1. Amandys Anusānis i Liānys Merņakys ceļojūšuo izstuode “Baba, kurū škārsteikla bārni vaira napīdzeivuos
  2. Bronislavys Martuževys fonds “Rakstītāja” i Bronislavys Martuževys symtgadis nūtikšonys – dzīšmu gruomota “Dzimst dziesmas tautā, dzimst…” i koncertizvadums “Topi stipra, sirds”
  3. Daugovpiļs teatra izruode latgaliski “Kaids nūteikti atīs
  4. Evija Maļkeviča-Grundele
  5. Folklorys kūpys “Upīte” projekts – kolhoza laiku dzīšmu atjaunuošona
  6. Juoņa Gleizda symtgadei veļteitī pasuokumi – Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys konkurss “Juoņa Gleizda bolva fotografejā” i fotogruomota “Gleizda metode”
  7. Jura Urtāna gruomota “Latgales pilskalni un to folklora”
  8. Koncertizvadums “FOLK PASIJA: Francis Trasuns
  9. Literaruos jaunradis latgaliski veicynuošonys programa
  10. Vinilplate Seimaņs Putāns “Caur bolsim as eju” i koncertizruode “Putāns.Toreiz un tagad. “

Pasasokūt latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv i Latvejis Sabīdryskuo medeja portalam lsm.lv, nu 17. februara da 27. februara sevkurs grybātuojs varēja bolsuot par sovu simpateju. Itūgod sabīdreiba ir nūsprīduse, ka 2024. gods simpatejis bolvys – “Žyks” – sajiemiejs ir raidejumu cyklys “Pazudušū pādu retrospekceja – pīrūbeža”

Kūpumā Latgolys viestnīceiba “Gors” itūgod beja sajāmuse 127 pretendentu dasacejumus bolvys sajimšonai, nu kurūs žurejis komiseja nominacejai tradicionali vierzeja 30 pretendentus. Ar nominantu sarokstu var īpasazeit ITE.

Žurejis komisejā itūgod dorbojās īprīškejūs godu bolvu sajiemieji, medeju puorstuovi, latgaliskuos kulturys sabīdryskī aktivisti i attīceigūs sferu daaicynuotī eksperti. Kai pretendentu viertiešonys kritereji ari itūreiz izvierzeiti: pretendenta snāguma kvalitate, aktivitate vysa gods laikā, regionā, vaļstī voi plašuokā mārūgā radeituo rezonanse, latgaliskums i/voi Latgolys kulturys vierteibu nesšona, pretendenta ilgtspieja – ītekme iz latgaliskuos kulturys procesim iz prīšku.

Bolvys padūšonys ceremoneju vadeja Jaunuo Reigys teatra akters Andris Keišs i Rēzeknis Tautys teatra akters Juoņs Pampe. Skateituojus prīcynuoja Arņs Slobožanins (“Dabasu Durovys”) i Daugovpiļs latvīšu i latgalīšu kulturys centra “Daugavpils Sinfonietta” steigu kvartets, “Borowa MC”, Trio ELPO (Edgars Cīrulis, Jānis Rubiks, Kalvis Sležis-Zaļkalns) i etnomuzike Liene Skrebinska, Normunds Zušs i Agnese Rakovska, etnogrupa “Ogas” i etnografiskais ansamblis “Vabaļis”, ansis i Ūga (koncertizvaduma “Putāns. Toreiz un tagad” muziki), Reigys Projektu kors, solists Jānis Strazdiņš i postfolklorys grupa “Rikši” (koncertizvadums “Folk pasija. Francis Trasuns”).

Galerajā biļdis nu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2024” ceremonejis. Foto: Dagnija Bernāne/Latgolys viestnīceiba GORS


Kalenders

Apr
25
Pīk
09:00 “Satiec savu meistaru 2025” @ Latgola
“Satiec savu meistaru 2025” @ Latgola
Apr 25 @ 09:00 – Apr 27 @ 16:00
Jau 17. reizi aprelī vysā Latvejā nūteik kasgadejais pasuokums “Satiec savu meistaru!”, kura laikā sevkurs interesents ir aicynuots dūtīs pi meistaru īpazeit i paraudzeit vysaidys tradicionalūs omotu prasmis.   Vaira par nūtikšonom Latgolā var izzynuot[...]
Apr
26
Sai
18:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Apr 26 @ 18:00 – 19:45
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]