Rokstu sagataveja: Laura Melne, portals lakuga.lv

Vīgļuok byut latgalīšu muzikam, na literatam, kam tev napuormat par pareizraksteibu – itaidu redzīni latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv pastateja raidīroksta “Mīti” trešajā serejā. Tamā sasatyka grupys “Borowa Mc” liders Aigars Runčis, literats, kū var saukt ari par multimuokslinīku, Raibīs aba Oskars Orlovs, volūdneica, Vaļsts volūdys centra lingviste Muora Mortuzāne-Muravska kai ari serejis vadeituoja – portala lakuga.lv redaktore Laura Melne.

Vīns nu cylvāku, kurs publiski nareši aktualizējs raidīroksta serejā apsprīžamū mitu, ir taišni Raibīs. Pīmāram, intervejā portalam lakuga.lv 2018. godā jis sacejs: “Vīns nu naaizsorguotuokūs cylvāku latgalīšu kulturā ir taišni rokstūšais voi tys, kas koč kū dora ar literaturu. Ir koč kaids mistiskys nūsacejums, ka juoroksta latgaliski. Itai es naraksteišu! Partū ka muzykanti var dzīduot koč kaidā trešajā izlūksnē. (..) muzykantim asu aizruodejs par vuordu izvieli, ka tī ir cīši lels baļtiskums, iz kū asu sajiems atbiļdis “es dzīduošu, kai grybu, partū ka tei ir muzyka”. Deļkam es navaru raksteit, kaidā volūdā es grybu?” Ari niu jis pastreipoj, ka nikas nav puorsamejs – muziki var dzīduot sovā izlūksnē voi “trešajā izlūksnē”, tok taipat tikt pi panuokumu i, atškireibā nu literatu, eisti napīdzeivuot nikaidu kritiku par volūdys lītuojumu. Sovpus Aigars Runčis nūruoda, ka grupys “Borowa Mc” pyrmsuokumūs par sevi izzynuojs daudz jauna nu vysaiduoku jūmu puorstuovu, tymā skaitā ari volūdnīku. Jis pīzeist, ka grupai svareiguoka bejuse sova puorlīceiba – ka byutu cīši īsprynguši par vysaiduokim komentarim, īspiejams, tys byutu jūs ari atturiejs nu kaidu tuoļuoku aktivitašu.

“Ite vaicuojums par kreativitati – cytu reizi tys napareizais ir interesantais, kas pīsaista,” nūruoda Aigars.

Tam nagrib pīkrist Muora Mortuzāne-Muravska: “Dūmoju, ka latvīšu literaruo volūda i latgalīšu volūda itamā ziņā ir drusku cytaiduos pozicejuos, partū ka latvīšu literarajā volūdā vysi vairuok voi mozuok zyna, kai ir pareizi. Ka spieļojīs ar vuordim, speciali koč kū napareizi pasoki, tys varbyut roda interesantumu i pīsaista. Latgalīšu volūdā daudzi eistineibā pat nazyna, kai byutu pareizi, deļtuo byutu vārts padūmuot, pavaicuot, izzynuot, kai tod eisti ir pareizi. Latgalīšu volūdai da tuo, ka vysi zyna, kai ir pareizi, i tod var spieļuotīs ar tū napareizumu, vēļ ir gars ceļš īmams.” Tok nav ari tai, ka jei piļneigi naatbolsta vysaiduokys vuordu spēlis – tū nūteikti varūt dareit, ka tys eistyn tai ir dūmuots. Vystik Muorys pīredzē ir vaira gadīņu, kod jei jiut, ka dreižuok dzīsmē var dzierdēt tuos autoru nazynuošonu, na rodūšu pajiemīni.

Sarunys gaitā vairuokys reizis teik pīmynāts vuordu salykums “trešuo izlūksne”. Kū tys eisti nūzeimoj?

Muora Mortuzāne-Muravska skaidroj: “Tys ir tod, kod runoj latgaliski, bet izmontoj latvīšu literaruos volūdys vuordus, puorlīkūt latgalīšu skaņu sistemā. Pīmāram, “vienmēr atnākt uz mājām” latgaliski pareizi byutu “vysod atīt iz sātu”, bet daudzi saceitu “vīnmār atnuokt iz muojom”, kas ir tei “trešuo izlūksne”.”

Aigars Runčis stuosta, ka grupai “Borowa Mc” ir sovs filologejis doktors Ingars Gusāns, taipat jī konsultejās ar Ingara dzeivisbīdri, ari filologejis doktori Ilgu Šuplinsku. “Pasakonsultejam, padūmojam, kai dareit, bet mes nakompromitejam, ka tai var saceit, rodūšū procesu,” komentej Aigars. “Borowa Mc” mozuoku viereibu pīgrīžūt vaicuojumam par “trešū izlūksni”, tok vysod rauga dzīsmis tekstu piečuok pīraksteit piec latgalīšu rokstu volūdys pareizraksteibys nūsacejumu. Bejuši ari gadīni, kod nu molys īsaceits latgaliskuoks vuords ritmiski īsader dzīsmē i teik nūmaineits. Oskaram Orlovam ir na tik literata, tok ari muzika pīredze, nazkod dorbojūtīs apvīneibā “Kapļi”. Jis nūruoda, ka ari “Kapļu” dzīšmu tekstu pyrmuo verseja bejuse tyvuoka “trešajai izlūksnei”, tok, puorskaitūt pīraksteitū, nūsadorbuojs ar redigiešonu, dūmojūt, kai kurū vuordu varbyut varātu pasaceit latgaliskuok. Prozā voi dzejā jis vēļ vaira rauga pīsavērst volūdys kvalitatei.

Muora Mortuzāne-Muravska pastreipoj, ka runuotuo latgalīšu volūda nateik normāta izlūkšņu ziņā, tok vajadzātu izavaireit nu barbarismu, slavismu, kurim ir atbiļsmis latgalīšu rokstu volūdā. Pīmāram, saceit “ari”, na “tože”. Taipat vajadzātu pīdūmuot, voi nateik runuots “trešajā izlūksnē”. Muora kai Vaļsts volūdys centra ligviste aicynoj ar muzikus īsyuteit jai sovus tekstus, ka ir kaidi vaicuojumi voi naskaidreibys par latgalīšu rokstu volūdys normom.

Aigars nūruoda, ka svareigs aspekts ari, voi auditoreja saprūt volūdu. Raugūt izalaseit piec vareibys pareizuoku latgalīšu volūdu, kas varbyut na vysod sakreit ar tū, kai myusu dīnuos ļauds kasdīnā runoj, var sajimt klauseituoju pretreakceju. Aigars skaita, ka juorauga atrast kompromisus. Jis, pīmāram, ari nazkod, vodūt radejis raidejumu “Kolnasāta”, sev kai kritereju izvierzejs, voi runuotū saprass juo tāvs. Tok senejūs vuordus varūt ari izmontuot, kab veiduotu sarunu ar sovu auditoreju – skaidrojūt i stuostūt, kas tys par vuordu. Muora pīkreit, ka iz itū vaicuojumu nav juosaver malnboltai – volūda atstateista i īt leidza laikam, nav juorunoj koč kaidā “īkonservātā 200 godu vacā volūdā”. “Maņ pošai ir pretesteiba, ka es dzieržu, ka cylvāks it kai runoj latgaliski, bet es kotru trešū vuordu nasaprūtu voi jis maņ tai jūceigi skaņ. Mes vaicojam kompromisus, veromēs vaira lītuotūs variantus,” jei soka.

Raibīs otkon skaita, ka, rokstūt sevkurā volūdā, sevi vystik ir juodaspīž pi pareiza volūdys lītuojuma, lai ari juo pīredzē ir ari gadīņs, ka na vysod var symtprocenteigai uzaticēt gruomotys korektora redzīņam. Gruomotā otkon ir vareiba mozuok zynomūs vuordus latgaliski paskaidruot puslopys voi izdavumu beiguos.

Nu volūdnīku pusis vēļ da gola naatbiļdāts vaicuojums ir par literaru dorbu raksteišonu izlūksnēs. Zynoms, ka redzīni ir dažaidi. Tok beidzamajūs godūs ir izguojuse na vīna viņ gruomota, kurā raudzeits vysmoz dalieji saglobuot Zīmeļlatgolai rakstureigū latgalīšu volūdu. Pīejis dorbam ar tekstim izlūksnē ir dažaidys. Pi Alda Bukša romana “Bruoli” struoduojuse ari poša Muora Mortuzāne-Muravska. Jei stuosta, ka tys bejs kompromisa mekliešonys gadīņs – gruomotā pamastys tuos izlūksnis sovpateibys, kū pīļaun ari latgalīšu rokstu volūdys pareizraksteibys nūsacejumi, pīmāram, golūtnis -as.

Normātajai latgalīšu rokstu volūdai eisti naatbylst ari Oskara pseidonims Raibīs, kam standarta forma byutu “Raibais”. Tok Muora pīzeist, ka pseidonimūs tys asūt pīļaunami, tys taišni izceļ cylvāka dzymtū izlūksni.

Vaira par tū var izzynuot, nūsaklausūt raidīroksta “Mīti” trešū sereju “Voi latgaliski sacerēt muzyku ir vīgļuok nakai literaturu, kam autoram napuormat par volūdu?”:

Ap raidīrokstu “Mīti”

Nu 19. februara pīcys trešdīnis piec kuortys straumiešonys platformuos “Spotify”, “Apple Podcasts” i “YouTube” teik publicātys jauna raidīroksta latgaliski “Mīti” serejis. Raidīrokstu veidoj latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, bet jū finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Pīcuos raidīroksta serejuos tiks runuots par temom ap muzyku, medejim, volūdu, teatri i latgaliskū.

Raidīroksta producente i projekta vadeituoja ir latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv vadeituoja Amanda Anusāne, bet epizožu redaktoris i vadeituojis ir portala redaktore Laura Melne i žurnaliste Edeite Laime. Džinglus sagataveja “Funky Town Studio”, kurūs studejā tyka īraksteitys ari treis raidīroksta epizodis, sovpus divejis epizodis īraksteitys Latvejis Radejis Latgolys studejā. “Mītu” vizualū identitati izstruoduoja Liāna Merņaka.