Roksta autore: Anželika Litvinoviča

12.01 stuņdē atīt viļcīņs Reiga–Rēzekne II. “Boņuks” ir tik sešūs vokorā, tok, braukdama ar viļcīni vāluok, pusi nu pasuokuma byutu nūkavējuse. Otkon aizadūmoju par transporta daīmameibu regionūs. Nūsapyušu. Jau asu golastacejā. Ādu kebaba škeivi “Ausmeņā”, cikom verūs LSM.lv diskusejis īrokstu par latgalīšu kulturtelpu. Raugu aizmierst tū, kū vyss pasauļs vakar redzēja Boltuo noma Ovalajā kabinetā. Eisti nasaīt, tok turu nūceju, ka pateikams saviļņuojums par “Boņuka” redziešonu kluotīnē gluobs. Gluobe ari.

Kū maņ nūzeimoj latgaliskais?

“Boņuka” apbolvuošonys ceremoneju pyrmū reizi nu suoku da beigu nūsavieru tik pārņ – tīšraidē. Tūreiz saprotu, ka itū pasuokumu nūteikti grybu pīdzeivuot “Gorā”. Ar vysim, kas verās, atbolsta i svietej uzvaru, mīlesteibu pret latgaliskū i dzeivi. Nu “Boņuka 2023” atmiņā palyka laikmeteigūs elementu apvīnuošona ar Latgolys autentiskumu i tradicejom. Atmiņā palyka ari sirdspylnuos i pīticeiguos (kai jau laikam latgalīšim pīsakluoj?) laureatu runys.

Asu gondreiž vysu sovu dzeivi nūdzeivuojuse Daugovpilī. Itū piļsātu ir pījimts skaiteit par tautu krystpunktu i/voi tyltu. Vystik es navaru saceit, ka latgalīšu kultura maņ kasdīnā beja asūša kluotyn. Mama īt nu Sielejis pusis, tēte – nu Daugovpiļs. Saknis ari Boltkrīvejā i Pūlejā. Nu latgaliskuo bierneibā pīmiņu tik tū, ka muzykys školā bīži dzīduoju latgalīšu tautysdzīsmis. I tū, ka muna tyvuokuo draudzine kautriejuos cytu bārnu prīškā runuot sovā dzymtajā latgalīšu volūdā. Par tū cīši žāļ.

Tik piec puorsaceļšonys iz Reigu pyrma treju godu suoču bīžuok skaiteit latgaliski. Golvyspiļsātā suoču studēt žurnalistiku i kaidā nu vuiceibu kursim vajadzēja sataiseit rokstu par temu “literatura”. Tai ari roduos ideja papieteit latgalīšu literaturu. Domino efekts. Suoču vēļ vaira skaiteit latgaliski. Kaida loba paziņa, kū satyku viļcīnī, aizdeve Ligijis Purinašys dzejis kruojumu “Pierobežas” (atlaid, Inga, es tev vys vēļ naasu atdavuse tū tymsi zaļū gruomotu). Maneju, ka vys plyustūšuok saprūtu volūdu. Vīnā studeju kursā vajadzēja kotru nedeļu skaiteit gruomotys i seminarā reflektēt par jom. Bīži raudzeju dabuot vydā sovā stuostejumā Latgolys temys pat tod, kod runa beja, pīmāram, par Imanta Zieduoņa “Kurzemīti”. Tai laikam izapauž lokalpatriotismys.

Izzynojūt latgaliskū, jiutu miļzeigu tīksmi turpynuot tū dareit. Vystik ari drupeit beistūs – ka nu puoruok “eksotizeju” i reduceju latgalīšu kulturys daudzsluoņaineibu? Taiduos šaļtīs sev atguodynoju, ka muokslu var baudeit sevkurs, kas tai ir atvārts. Muokslai var byut tik vysaidys formys i mierki. Tymā skaitā ari mierkauditorejis. Es izjiutu latgaliskū kai sev cīši tyvu i pīdarūšu. Ir tik sovaiži apsazynuot, ka pat namuoku latgalīšu volūdā izasaceit i nazynu lelu daļu svareiguokūs Latgolys kulturys personeibu. Vystik koč kas tik “sovs” tymā ir. Lelai daļai Latvejis dzeivuotuoju Krīvejis aizsuoktais kars Ukrainā bejs miļzeigs satrycynuojums. Taidys nūtikšonys vysod ītekmej cylvāku identitati, izpratni par tū, kas esi i kas gribi byut. Kam gribi justīs pīdareigs? Redzīs, ka ari tys lyka maņ vys vaira interesētīs par tū, kaida ir Latgola. I vaira na tik drūseibys i politikys kontekstā, tok ari reflektejūt par dzymtuo regiona dailradi i muokslys izpratni kai taidu. Tok nūteikti skaitu, ka īprīšk pīmynātī jiedzīni ir cīši, cīši sovā storpā sasavynuši.

Tylta ceļšona

Juoņa Klīdzieja lūluotais Boņuka tāls īmīsoj bierneibys bezryupeigumu, zynuotkuori i pyrmūs puordzeivuojumus. Reizē ari suopeigūs zaudiejumus i pīaugšonys nanūvieršameibu. Redzīs, ka navarātu izalaseit lobuoku simbolu augstuokajam latgalīšu apbolvuojumam kulturā. Muoksla nav tik par skaistū i pateikamū – tei ir ari par dzeivis patīsumu i nagleituokajom, suopeiguokajom pusem.

Apbolvuošonys ceremoneju verūtīs, mani puorpylda soldonai siereiga sajiuta. Es pat suokuos navaru saprast, deļkuo tai? Tok tod teiku da tuo, ka pruotā vysod paturu Ukrainu, kas vys vēļ ceinejās par sovom tīseibom pošnūsasaceit. Jī ašņoj i ceinejās ari par sovu volūdu, dzīsmem i gruomotom. Tei ir tik lela laime, ka varim sēdēt ite i jau sešpadsmit godu svieteit latgalīšu kulturys plaukšonu.

Es pamatā radzu muokslu kai leidzekli sovu izjiutu i nūstuoju izsaceišonai. Vyss, kas vydā suop voi taišni ūtraiž – sylda, var tikt par muokslys dorbu. “Boņuka” nominanti ir tik atškireigi tymā, kaidus izpausmis leidzekļus izmontoj. Vystik vysus vīnoj tys, ka jim ryup. Ryup, kab Latgolā radeitī muokslys dorbi izskaņ tuoli i teik nūvārtāti, taidā veidā izsokūt sovu mīlesteibu pret dzymtū vītu. Ryup, kab Latgolā turpynoj izkūpt volūdu i babu babu montuojumu. Ryup, kab Latgolā teik radeiti šedevri, kas sapludynoj globalū ar vītejū, tradicionalū ar myusdīneigū.

Kaidam tys ir koncertizvadums, kaidam – teatra izruode. Kaidam tei ir izstuode par Latgolys babu, bet kaidam cytam – bārnu īdvasmuošona runuot latgaliski i vuiceišona. Kotram sūļam ir miļzeiga nūzeime. Ceremonejis suokuos nominantu “caltais” tylts uzskotomi i precizai paruodeja, cik lela nūzeime ir kotram dareituojam. Kai saceja kaids nu uzvarātuoju – “vīns nav karuotuojs”. I redzīs, ka Latgolā, kai nikur cytur, izprūt komandys goru i spāku. Kotra uzvarātuoja runā skanēja garys pateiceibys ryndys. Tys radeja sajiutu, ka patīseibā jau bolva ir tik lykumsakareigs rezultats vairuoku cylvāku sadarbeibai i ceņteibai. “Boņuks” nav golamierkis voi pošmierkis. Tuos ir suokys. I tys nikaidā veidā nareducej “Boņuka” nūzeimi. Taišni pretieji – “Boņuka” spāks taišni deļtuo ir nanūviertejams.

Bolvys ceremoneja kai pasauļa spīgeļs

Kultura ir politika i politika ir kultura. Muokslinīki bīži ir tī, kas izprūt i interpretej politiskuos nūtikšonys vystruopeiguokajūs veidūs. Muoksla ir ari veids, kai tikt puori satrycynuojumim, bailei i haosam. Ituos šaļts pasauļa stuovūklis, redzīs, taišni ar itim vuordim var tikt raksturuots. Partū, “Boņuku” verūtīs, eipašu viereibu dagrīžu atsaucem iz Latvejis i pasauļa politikā nūteikūšū.

Nu Andra Keiša i Juoņa Pampis vairuokys reizis dzierdiejom jūkus par čyulim vysaiduos variacejuos. Maņ nav datu, tok muna hipoteze pīļaun, ka itys ir vīns nu popularuokūs jūku tematu vysā “Boņuka” viesturē. Par jūkim runojūt – asu puorlīcynuota, ka nivīnu napamete vīnaļdzeigu poštaiseits “Boņuku” viļcīņs aba “Rail Baltica” parodeja. Ituo “godu symta projekta” vaicuojums teik apsprīsts sabīdryskajā transportā, bārūs, Ministru kabinetā i niu ari iz “Gora” skotivis. Vaļdeiba rauga restartēt sovu restartu, cikom “Rail Baltica” ir pagaisynuojuse vysmoz 17 miļjonu Eiropys Savīneibys finansiejuma. Tys deļtuo, ka dorbi nav izpiļdeiti sovlaiceigai. Pīmini par itū, kod jiutīs nalabi par nūkavātū termiņu!

Iz “Boņuka” skotivis itūreiz tyka pīmynāta i Ukraina, i nūtikšonys ASV, i Gaigalovys drons, i kolhozi i tys, ka atpakaļ mes tūs nikod myužā nagrybātu, i “Straumis” panuokumi. Tū vysu atškireigūs veidūs uzvarātuoji īkļuove sovuos runuos. Tys radeja sajiutu, ka latgalīši jau nu pyrmsuokumu dzeivoj nūtikšonu krystpunktā. I tai tys ari ir. Itī vysi temati paveid i atguodynoj par pasauli tī, aiz “Gora” stykla sīnu. I ir spiecynūšai redzēt, ka tys nasalauž. Tys tik roda vēļ leluoku gribiešonu dareit i byut kūpā. Mudynoj ceineitīs par tū, kas pošam svareigai. Maņ roduos prīškstots, ka kotram uzvarātuojam muoksla ir ari svareigs veids, kai napagaist pasauļa trūksnī i juceklī. Veids, kai paturēt i pamaneit sev svareiguokū, kai ari piečuok paruodeit tū cytim.

Voi ir dzeive piec “Boņuka”?

Asu pateiceiga ituo gods “Boņukam” – vysim, kas pi tuo struoduoja. Ari Latvejis Sabīdryskajam medejam par ituo pasuokuma transliešonu vysai vaļstei. Ir svareigai turpynuot atbaļsteit Latgolys muokslinīkus, školuotuojus, nūvodpietnīkus, žurnalistus i cytu profeseju puorstuovus, kas naatlaideigai struodoj i ir unikali sovā jūmā. Latgolys kultura nav par vyduviejeibu i garlaiceigū vīnkuoršeibu. Tei ir par spāku, drūsmi, cālumu i dziļu pateiceibu. Tei ir taida, ka tu navari beigt dūmuot: “Vajadzēja tok koč kū tik īspaideigu radeit!” I tai par kotru nominantu. Tu verīs iz tūs foto izstuožu, izruožu, izvadumu, gruomotu, dzīšmu i cytu storpžanru meistardorbu. Tu apbreinoj tū, cik vīglai teik savīnuoti vysi elementi i cik svareigu stuostu tī kūpā veidoj.

Muna personeiguo nūceja ir taida, ka “Boņuks” sajims vys vaira jaunu dasacejumu i ceiņa nominacejuos paliks vys seivuoka. Ceru ari, ka “Boņuks” paliks par vēļ nūzeimeiguoku platformu, kas veidoj sabīdryskū dūmu i ceinejās par taisneigumu. Ir skaidrys, ka pasauļa kuorteiba, kaidu tū zynuojom īprīšk, ir sabrukuse. Niu kotram nu myusu ir atbiļdeiba saglobuot tuos vierteibys, par kurom sajiemom vysus īprīškejūs “Boņukus” i par kū sajimsim nuokušūs.