Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

5. martā Rēzeknis Tehnologeju akademejā tyka atkluota Dr. hist. Vladislava Malahovska monografeja “Mēs un viņi: latgalieši, baltieši un cittautieši starpkaru Latvijā. Latgaliešu lietas”, kas ir daļa nu vaļsts pietejumu projekta “Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide” aktivitatem. Gruomota sastuov nu četru nūdaļu i izdūta latvīšu literarajā volūdā.

Dr. hist. Vladislavs Malahovskis ir Rēzeknis Tehnologeju akademejis asociātais profesors i vodūšais pietnīks, taipoš jis ir Latgolys Kulturviesturis muzeja Rēzeknē Pietnīceibys i izgleitojūšuo dorba nūdalis vadeituojs. Da šam Vladislavam Malahovskim ir bejs vaira nakai pīcdesmit zynuotnyskūs publikaceju, taipoš jis ir ari monografejis “Mērnieku laiki Latgalē (20. gadsimta 20. gadi)” autors.

Monografejai “Mēs un viņi: latgalieši, baltieši un cittautieši starpkaru Latvijā. Latgaliešu lietas” ir četrys nūdalis: par Latgolys i latgalīšu sovpateibu veidojūšajim faktorim, tautys bruolim stereotipu giustā i vīnuoteibā, cyttautīšim latgalīšu presis viertiejumā i latgalīšu lītom. Gruomotys pietejuma olūtu bāzi veidoj presis materiali, kas topuši demokratejis aptuokļūs Latvejā parlamentarisma periodā. Itymā laikā prese Latvejā baudeja vysys demokratiskuos īkuortys prīškrūceibys i tai beja byutyska lūma sabīdryskuos dūmys veiduošonā.

Kai gruomotys īvodā, tai ari tuos atkluošonā autors izsoka tezi: “Kur diveji latvīši, tī treis partejis, kur diveji latgalīši, tī treis bīdreibys”, ar tū raugūt pastreipuot, ka viesturiski 20. godu symta 20. godūs latgalīšu volūdyskuos, konfesionaluos, saimnīcyskuos i cytys atškireibys bīži puorauga aizsprīdumūs i stereotipūs, tai ari myusu dīnuos radzama leidzvierteiga situaceja, kod latgalīšu vydā nanūrymst diskusejis par latgalīšu volūdys pareizraksteibu. Vladislavs Malahovskis ari pastreipoj, ka itei gruomota nav par teoretiskom pamatnūstuodnem, tok iz presis i cytu viesturyskūs olūtu bāzis taps viesturnīka redziejums.

V. Malahovska gruomota ir vīna nu vaļsts pietejumu projekta “Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide” aktivitatem. Projekta leidzautore Olga Senkāne gruomotys atkluošonā pastreipuoja, ka itei i Jura Urtāna gruomota “Latgales pilskalni un to folklora” ir diveji ituo projekta golvonī “produkti”. Olga Senkāne ari sovim vuordim pastuosteja, kaidi ir bejuši projekta mierki: “Identitate i vide. Kas kū veidoj – vīta veidoj identitati voi identitate veidoj vītu, voi vīta i identitate veidoj vīna ūtru, tys skateits viesturiski (kai da šam asam daškeiruši jāgys i aprakstejuši) i laikmeteigai (ka jāgys varbyut vēļ nav daškiertys i mes vēļ tik analizejam i viertejam), kai tū sovā monografejā dareja ari Vladislavs. Ūtrys moments, kurū pietejom, beja sazoruotuos identitatis, tymā storpā ari sovejuo i svešuo pietnīceiba. Es viesturiski i aktuali pietieju latgalīšus i ebrejus, cikom Vladislavs ebrejus, latgalīšus i puornūvodu latvīšus, kas gruomotā saukti par baļtīšim.”

Gruomotys atkluošonā Vladislavs Malahovskis saceja, ka jū vysuvaira fascinej faktu viesture aba socialuos viesturis daļa par tū, kai cylvāki uztvēre kaidys konkretys situacejis voi nūtikšonys. “Mes redzim, kai cylvāku uztvere mainuos dažaidūs apstuokļūs. Kārļa Ulmaņa laikā ar propagandys leidzeklim tyka raudzeits muoksleigi veiduot kūpeibys sajiutu, tok iz reizis piec Ūtruo pasauļa kara tim latgalīšim, kuri beja emigriejuši iz rītumim, atsarūnūt demokratejis apstuokļūs, atdzyma vysi īprīškejī stereotipi. Tai gruomotā ir apsavārts, kū latgalīšu prese raksteja par ebrejim, par pūlim, krīvu i boltkrīvu minoritatem.” Vladislavs ari stuosta, ka gruomotā ir gona daudz citatu, nu kurūs komentari ir tik daļai, kam cytvīt teksti runojūt poši par sevi. Tī pamasti ar mierki, kab atkluot, kai lingvistiskī pajiemīni veidoj tū eistū izteicīņu “suoli”.

Gruomotys tiraža ir pīci symti eksemplaru, tei izdūta latvīšu literarajā volūdā. Autors sūlej, ka gruomotys eksemplari tiks paduovynuoti ari leluokajom bibliotekom.