Roksta autors: Kaspars Strods, Latvejis Kara muzeja viesturnīks

Paguojušuo godu symta 20. godūs alkohola lītuošona palyka par īvārojamu Latvejis sabīdreibys problemu. Jau 1920. gods 17. augustā Latvejis Republikys lykumdeviejs – Saeima – pījēme normativū aktu, kas paredzēja īrūbežuot grādeigūs dzierīņu puordūšonu, sovpus 1920. gods 18. oktobrī pījēme jaunys struopis – par atsarasšonu alkohola reibumā publiskuos vītuos, nalegalu alkohola ražuošonu i cytus.^[1] Kai izaruodeja, tod alkoholisma problema skuore ari vaļsts, tymā skaitā tīseibsorgojūšūs īstuožu darbinīkus. Par alkoholisma problemom policejis darbinīku vydā viesteja oficialī presis izdavumi. Tai “Policijas Vēstnesis” nūruodeja: “Dzeršonys sārga storp zamuokim policejis īriednim nav laiduse nūzīdzeigys saknis, bet atbiļdeiguokī īriedni, vadeidamīs nu leluokys patstuoveibys i naatkareibys, šaļtim lītuojuši reibynūšus dzierīņus navītā i nalaikā.”^[2] Vīns nu jūs beja policists Ontons Lozda. Itūreiz stuosts par juo ceiņu ar “zaļū pyuči”.

Policista karjera i pyrmuos nadīnys 

A. Lozda pīdzyma 1893. gods 7. novembrī tuo laika Daugovpiļs apriņka Kolupa pogostā zemnīku Muorteņa (1851–?) i Teklis (1858–?) saimē. Sekojūt daudzu cytu nūvadnīku pīmāram, ari Ontons 20. godu symta suokuos devēs iz latgalīšu izgleiteibys i kulturys “meku” Sanktpīterburgu. Ite jis 1915. godā sekmeigai absolvēja Vedenska komercškolu. Izgleiteibys gaitys Ontons turpynuoja Sanktpīterburgys politehnikumā. Godūs jaunuo O. Lozdys dzeivē korekcejis īvīse īsaukums caryskuos Krīvejis bruņuotajūs spākūs, tod sekuoja vuiceibys Aleksandra kara školā Moskovā. Piec tam jis dīnēja Belgorodys ulanu pulkā, bet 1918. godā tyka Ukrainys teritorejā, kur dorbuojuos kai policejis prīšknīks (pristavs) Rohmutys apriņkī. Tuoluokūs sovys biografejis aspektus O. Lozda izkluosteja sovā lyugumā īšklītu ministra bīdram Vladislavam Rubuļam (1887–1937). Tymā tūpūšais Latvejis Republikys policejis darbinīks nūruodeja: “Turu cīnā Jums paziņot ka es itū omotu speigs izpiļdet todel ka šamā dīnestā nudineju vysu 1918. godu Wocīšu laika Ukrainā Ekaterinoslawas gubernē kai bejušais wirsniks Nikolaja laiku. Politiskā zinjā asmu bejs kaujos pret boļševikim armija Denikina un Wrangelia vasali 1919 un 20 godi komar tyku sanemts wandeiba nu boļševikim un ispaideits Tulas koncentracijas legerī kur nusedeju 9 meneši[3] pec kam kai Latwijas kilniku izsyuteja uz Reigu 1921. goda aprelia menesi.”[4]

Par O. Lozdys pyrmū dorbavītu 1923. gods 1. martā palyka Aglyuna, kur jis ījēme policejis prīšknīka posteni. Identisku omotu Ontons nuokušajūs mienešūs piļdeja ari Bolvūs i nu tuo poša gods 16. juņa – Varakļuonūs. Iz kaidu laiku taišni Varakļuoni palyka par juo pastuoveigū dorbavītu, tok, kai pīruodeja tuoļuokuos nūtikšonys, tod tys beja iz nailgu laiku.

1925. gods augustā Latgolys i vysys Latvejis sabīdreiba izdzierda satraucūšys viests par Varakļuonūs nūtykušū masu kauteņu vītejūs ebreju i dažu nu Reigys atbraukušūs studentu-praktikantu vydā.[5] Kod nūtyka incidenta apstuokļu nūskaidruošona, tod nūpratynuotūs dzeivuotuoju līceibu vydā pasaruodeja naglaimojūšys viests attīceibā iz vītejū policejis prīšknīku. Respektivi, Varakļuonu mīsta slimneicys uorsts Iļja Mazikins līcynuoja, ka policists O. Lozda uzbrukuma vokorā atsarads īvārojamā alkohola reibumā. Par tū jam ziņuoja slimneicys darbinīki. Kluotyn vēļ – tei asūt bejuse “regulara paruodeiba”. Itaida informaceja tyka da Rēzeknis apriņka prīšknīka Viktora Zarāna (1892–1942), kurs lyka itū situaceju izmeklēt. Vairuokys nūpratynuotuos personys itaidu informaceju nūraideja.[6] Pats Varakļuonu policejis prīšknīks sovā 1925. gods oktobra paskaidruojumā nūruodeja, ka “[..] studenti pi žydu byutu pastruoduojuši koč kaidus teroristiskus aktus.” Taipat jis apgolvuoja, ka runys par atsarasšonu alkohola reibumā kauteņa dīnā ir napatīsys i ir uorsta Mazikina “atrībeiba”. Juodasoka, ka O. Lozdys saceitais, ka Varakļuonūs nu 1981 dzeivuotuoja “na mozuok par 90 % ir žydi”[7], ir napatīss, kluotyn vēļ – Saeimys deputatu Noija Maizeļa (1891–1952) i Mordehaja Dubina (1889–1956) īsnīgtuos syudzeibys asūt ar nūlyuku “attaisnuot i mazynuot žydu vaini” 1925. gods 16. augusta nūtikšonuos.[8] Nailgi piec skandalozūs nūtikšonu Varakļuonūs – 1925. gods decembrī – O. Lozda policejis prīšknīka omotu piec poša lyuguma pamete. Nuokušuo gods janvarī Ontons suoce dorba gaitys kai Daugovpiļs apriņka prīšknīka 1. īcierkņa paleigs.

Koč i O. Lozda Varakļuonūs vaira nastruoduoja, vystik piec vairuoku mienešu juo vuords saisteibā ar īprīšk mynātajom nūtikšonom izskanēja ari nu Saeimys tribinis. Prūti, 2. Saeimys deputats M. Dubins, komentejūt Varakļuonu policejis prīšknīka dorbu, 1926. gods 1. juņa sēdē saceja: “Es vyspuor navaru saprast – ka vīns policists voi apriņka prīšknīks sovā vītā ir nadereigs i tū nūsyuta iz cytu vītu, voi tod tī jis byus dereiguoks. Maņ redzīs – ka kaids nader, tod tys pavysam juoatlaiž. Tai, pīmāram, ka kaids policists naizpylda dūtūs prīškrokstus, naizpylda sovus pīnuokumus, voi tod var itaidu policistu puorceļt iz cytu vītu, pīmāram, Daugovpili voi kaidu cytu apriņki. Itaidys reiceibys es pavysam nasaprūtu. Ir bejs gadīņs, ka mynātais Lozda, kurs puorcalts cytā vītā, īsadrūsynuojs īt tīsā i saceit, ka Dubins i Maizels jū apmaluojuši i protokols nav bejs pareizs. [..] Sovuos līceibuos jis izasacejs, ka mes, Saeimys deputati, asam sasamaluojuši, koč i patīseibā jis pats maluojs. Tok īšklītu ministrys naatrūn, ka itys cylvāks byutu kaidu puorkuopumu padarejs, i tys dzeivoj sovā vītā tuoļuok, jiutās dīzgon navaineigs i dzer šņabi.”^[9]

Kai izaruodeja, i politika M. Dubina vuordi par O. Lozdu, i juo tuoļuokais dīnasts policejā pīruodeja, ka jaunajam Daugovpiļs policejis darbinīkam ar alkohola lītuošonu beja acimradzamys problemys… Ironiski, tok sovā darbinīka aptaujis lopā Ontons nūruodeja, ka “byutu vālams” alkohola lītuošonys aizlīgums, vystik “piļneigs attureibnīks jis naasūt”.

Baumys par “nūdzartū divanu” Daugovpilī i alkohols dalīk punktu policista karjerai

Piec puora mienešu dorba Daugovpiļs apriņkī O. Lozda sajēme pyrmūs aizruodejumus nu Reigys. Prūti, Īšklītu ministrejis Administrativuo departamenta direktors Krišjānis Šlosbergs (1879–1954) sovā 1926. gods decembra golā Daugovpiļs apriņka prīšknīkam Dāvidam Silauam (1883–1951) adresātajā ziņuojumā nūruodeja, ka juo darbinīks O. Lozda vaļsts revidentam naprecizai nūruodejs policejis darbinīkim izmoksuotūs premeju summys. Ziņuojumā pastreipuots, ka O. Lozda atsakuops nu pastuovūšuos riekinu vesšonys standartu, kluotyn vēļ – tamleidzeigu naizdareibu gadīnī “tiks sparti styngri sūli”.[10]  

Vysai dreiži – 1926. gods 5. maja lyugumā – Ontons nūruodeja, ka “saimnīcyskūs apstuokļu deļ” gryb sovu dīnastu turpynuot Preiļūs. Īšklītu ministreja akceptēja O. Lozdys lyugumu i piec napylnu diveju nedeļu par juo jaunū dorbavītu tyka Preili. Taipat kai īprīšk Varakļuonūs, tai ari jaunajā dorbavītā Ontons ījēme policejis īcierkņa prīšknīka omotu. Vystik ari piec puorsaceļšonys iz Preilim jaunuo policejis “šefa” nadīnys nasamazynuoja. Vys vaira samylza problemys ar alkohola lītuošonu i tys atsaspīgeļuoja vysaidūs O. Lozdys puorkuopumūs, kas periodiski rūbežuojuos atkluotā ļaunpruoteibā.

Izaver, ka 1928. gods 3. oktobrī Daugovpiļs apriņka prīšknīka D. Silaua pacīteibys mārs beja pylns. Par tū līcynoj juo Īšklītu ministrejis Administrativajam departamentam īsyuteitais ziņuojums. Tymā nūruodeits, ka Preiļu policejis īcierkņa prīšknīks nūsadevs pastuoveigai dzeršonai, bet iz apriņka prīšknīka aizruodejumim O. Lozda nareagej, dzer gondreiž kotru dīnu. Kluotyn vēļ – par juo “žyupuošonu” īguoja daudzys syudzeibys, reibuma stuovūklī asūšais Preiļu policejis prīšknīks īsasaistejs incidentūs ar viersinīkim, posta īriednim i cytim. Dziers i privatūs dzeivūkļūs, i slapynuos dzartivēs. Bez tuo ari pīdziers tierga dīnuos i vysaidūs izreikuojumūs, tymā skaitā Preiļu lauksaimisteibys školys pasuokuma laikā, kur alkohola reibumā nūkrits nu ūtruo stuova trepu. Daugovpiļs policejis prīšknīks D. Silaus sacynuoja, ka ar itaidu reiceibu Lozda “kompromitej na tik sevi, policeju, bet vyspuoreigai nu juo uzavesšonys cīš vaļsts varys prestižs”. Pa jam, Lozda ir “nalobojams alkoholiks” i policejis dīnastam nadereigs, partū juo palikšona policejis dīnastā iz prīšku nabyutu vālama.[11]

Vēļ vaira O. Lozdys dīnasta gaitys ītekmēja bezatbiļdeiguo reiceiba 1928. gods 23. novembrī, kod piec Preiļu policejis darbinīku olgu izmoksai paradzātuos naudys sajimšonys Daugovpilī jis iz vairuokom dīnom vīnkuorši pagaisa. Baumuoja, ka jis aizalaids iz Rēzekni, i itaida reiceiba radeja satraukumu olgu nasajāmušūs policistu rynduos. Piec ituo incidenta O. Lozda devēs atvalinuojumā, sovpus, tam nūsaslādzūt, 22. decembrī nu ījamamuo omota tyka atbreivuots. Ari piec policejis dīnasta beigu turpynuojuos “Daugovpiļs divana līta”. 1930. gods novembrī Daugovpiļs policejis puorstuovi sajēme viests nu vītejuo dzeivuotuoja Juoņa Rancāna. Jis apgolvuoja, ka bejušais Daugovpiļs apriņka policejis 1. īcierkņa paleigs O. Lozda izasacejs, ka dīnasta laikā kuorteibnīku vajadzeibom nūpierkts jauns divans, vystik jis tū īmainejs pret kolega Aleksandra Češļa vacū saplāstū divanu. Izmekliešonys laikā nūsaskaidruoja, ka īsyuteituo ziņuojuma autora personeiba nav nūskaidrojama, sovpus attīceibā iz kušeti-dīvanu nalykumeibys nav konstatātys. Nasaverūt iz tuo, ka suokumā nūpierktuo kušete vaira naatsaroda īcierknī, tuos vītā beja cyta, kluotyn vēļ, tei beja nūpierka par pošu policistu leidzeklim.^[12] Sovpateigai, tok īprīšk mynātais Rancāns leidzeigu ziņuojumu par “nūdzartū divanu” īsnēdze ari 1931. gods februarī. Itūreiz nikaida izmekliešona itymā vaicuojumā nanūtyka.

Nu alkohola atkareiguo O. Lozdys vuords pasaruodeja laikroksta “Segodņa” 1933. gods 11. februara numera publikacejā. Tamā skaidruots, ka 1932. gods vosorā Daugovpiļs piļsātys 3. īcierkņa kuorteibnīks J. Vylcāns pīstruoduojs par ūrmani. Vīnā nu dorba vokoru kaids pasažers piec braucīņa atsasaceja par tū nūsariekinuot i vēļ streida laikā īsyta Vylcānam pa koklu, kai ari pamete nūtikšonys vītu. Piec šaļts pi “nazynamuo varmuokys” īsaroda Vylcāns i vēļ diveji kuorteibnīki. Jamūt vārā, ka vaineigais sovu identitati naatkluoja i policistim veļteja apvainojūšus epitetus, tod, kab nūskaidruotu īprīšk mynātuos personys identitati, kuorteibnīki jū nūguoduoja vītejā policejis īcierknī. Tī izaruodeja, ka aizturātais ir bejušais policists O. Lozda. Vystik, par lelu puorsteigumu, lītu pret Lozdu naīrūsynuoja, bet preteji tam – iz apsyudzātūs sūla tyka vysi treis aizturiešonā īsaisteitī policisti, kai ari īcierkņa dežurants. Policistim izvierzeja apsyudzeibys pylnvaru puorsnīgšonā, aizturātuo breiveibys puorkuopšonā i tt. Gols golā Daugovpiļs apgoboltīsa vysus apsyudzātūs attaisnuoja.[13] Vēļ 1938. gods novembrī tūlaik Daugovpilī, Raiņa īlā 121, dzeivojūšais O. Lozda grīzēs Īšklītu ministrejis Administrativajā departamentā ar lyugumu izsnēgt izziņu par nokolpuotū dīnasta laiku, kurū jam ari izsnīdze. Dīvamžāļ detalizātuokys informacejis par tuoļuokū bejušuo Latgolys policejis darbinīka dzeivis guojumu tryukst.   

[1] Lipša, I. (2009). Sabiedriskā tikumība Latvijā 1918–1940. Promocejis dorbs. Reiga: Latvejis Universitate, 208.–209. pl.

[2] Jūnija mēnesis dažādos Latvijas apvidos. Policijas Vēstnesis, Nr. 57, 1924, 3. pl.

[3] Cytā dokumentā nūruodeits, ka Tulys nūmetnē jis atsaroda sešus mienešus i tod puorvasts iz Moskovu, bet piec treis mienešu atsagrīzs Latvejā.

[4] Latvejis Vaļsts arhiva Latvejis Vaļsts viesturis arhivs (tuoļuok tekstā – LNA LVVA), 5604. f., 1. apr., 4291. l., 1. lp. Citātā saglobuota originalteksta autora raksteiba i interpunkcejis sovpateibys.

[5] Vaira var vērtīs: Strods. K. (2021). “Varakļānu kautiņš”: 1925. gada miesta tracis, kas atbalsojās arī Saeimā. Daīmams: https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vesture/varaklanu-kautins-1925-gada-miesta-tracis-kas-atbalsojas-ari-saeima.a422431/

[6] Tīpat.

[7] Piec 1925. gods Tautys skaiteišonys datu Varakļuonūs dzeivuoja 1356 ebreji aba 67,6 % nu dzeivuotuoju kūpskaita.

[8] LNA LVVA, 5604. f., 1. apr., 4291. l., 40. lp.

[9] Latvijas Republikas 2. Saeimas 3. sesijas 22. sēde, 1926. gods 1. juņs. Reiga: Saeimys stenografiskais birojs, 810. lp.

[10] LNA LVVA, 5604. f., 1. apr., 4291. l., 48. o. p. lp.

[11] Tīpat, 75.–75. o. p. lp.

[12] Tīpat, 108. lp.

[13] Segodnja, Nr. 42, 1933, 7. pl.