Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

TV3 žurnaliste Katrīna Karzubova īt nu Čilipīnis, kas atsarūn Bolvu nūvoda Škilbānu pogostā, tok na vīnam viņ ruodejīs, ka tī varātu byut ari nazkaida saisteiba ar Filipinu solom. Pyrma studeju Reigys Stradiņa universitatē Katrīnai nabeja nikaidys pīredzis ar žurnalistiku, ari školys laikā natyka apmaklāts taids puļceņš voi bejuse eipaša aizaraušona ar raksteišonu, kai soka jei poša – tik viņ, cik vysod bejuse stypri runeiga i komunikabla. Katrīna skaita, ka jai ir pasaveics ar dzeivis izvielem, i ari piec pīcu nūstruoduotu godu televizejā pateik, ka dorbs kotru dīnu ir cytaids.

Sasateikam natuoli nu Katrīnys babys sātys – Bolvu nūvoda Škilbānu pogosta kopejneicā “Rekovys dziernovys”. Gostūs da babai Katrīna rauga nūbraukt vysmoz reizi mienesī.

Pastuosti, kas tu esi i kai sevi identificej?

Profesionalajā ziņā asu žurnaliste. Taids ir muns apzynuotais karjerys myužs, niu byus aptyvai 10 godu. Tok, ka vaicoj kai parostam cylvākam, soku, ka asu čangaļs Reigā, kur dzeivoju jau 20 godu. Kod guoju 3. klasē ar saimi puorsavuocem iz Reigu. Vyspuor es īmu tepat nu Čilipīnis.

Maņ kolegi ir sacejuši, ka tu jau leluokū dzeivis daļu esi nūdzeivuojuse Reigā, tod jau tu principā esi reidzinīks, tok es sevi nikod tai naasu jutuse. Ka maņ pavaicoj, voi asu reidzineica, soku, ka nā. Es eistyn jiutūs kai čangaļs Reigā. Zynu vīnaudžus i draugus, kam napateik piļsāta, kas grybātu atpakaļ iz laukim, tok maņ tai nav. Maņ Reigā pateik, es tī jiutūs labi, es laikam dreižuok navarātu vysu laiku byut laukūs, maņ tūs apgrīzīņu byutu drupeit par moz.

Voi tyvuokajā laikā tu varātu atsagrīzt, dzeivuot i struoduot regionā?

Pagaidom nā. Itūšaļt maņ tī plani iz prīšku izaver cytaižuoki. Piec aizbraukšonys maņ nikod nav bejuse gribiešona atsagrīzt taišni Latgolā pi babys. Es gon nasoku nikod, mož iz vacumu, tok pagaidom naradzu, ka es te varātu dzeivuot.

Pastuosti par sovu ceļu žurnalistikā i kai tys nūguoja da dorba TV3.

Piec 9. klasis es aizguoju studēt iz Turysma komercdarbeibys tehnikumu (niu – Reigys Turysma i rodūšūs industreju tehnikums – L.S.), es studēju turysmu, kam beju izdūmuojuse, ka byušu gids, maņ patyka viesture i dorbs ar cylvākim. Tok, kod suoču studēt, saprotu, ka tī vuica vaira par vīsneicu dorbu, na tik daudz par viesturi, vys es školu taipoš pabeidžu. Piečuok dūmuoju, kū tuoļuok dareit. Maņ nabeja taida skaidra mierķa, ka grybātu īt žurnalistikā, tok izdūmuoju, ka grybu struoduot ar cylvākim i vysu zynuot, tai ari nazkai īguoja pruotā, ka varātu byut žurnaliste. Īsastuoju Reigys Stradiņa universitatē, izavielieju tik vīnu programu – žurnalistiku.

Voi žurnalistam ir vajadzeiga taida izgleiteiba? Es skaitu, ka nā. Vysuos sovuos dorba vītuos beju es i varbyut vēļ vīns cylvāks, kam ir atbylstūša izgleiteiba, cytaiž tu vari byut i politologs, i sociologs, ekonomists i tamleidzeigai. Studeju laikā suoču raksteit žurnalam “Māja”, tī beja vysaidys intervejis i roksti. Paraleli, kod beja vieliešonys, beja tai sauktī exit poll (vālātuoju aptaujis iz reizis piec vieliešonu – L.S.), kur mes kai studenti sasadorbuojom ar ziņu agenturu LETA.

Piec vuiceibu es ari suoču struoduot LETĀ, raksteju par politiku, par Reigys dūmi, tys beja laiks, kod pi varys vēļ beja Ušakovs, kod jū atlaide, beja lelys jimšonuos. Maņ cīši patyka, ka LETĀ beja taida dorba specifika – ka jim ir sēde da treju naktī, tod tev ari ir juobyut da treju naktī. Pa tū laiku, prūtams, saīt politikus ari vaira īpazeit, varbyut ar kaidu sasadraudzeit, drupeit vaira saprūti vysys aizkulisis. LETĀ es nūstruoduoju treis godus. Tod najauši redzieju sludynuojumu, ka TV3 meklej žurnalistus. Tūlaik zynuoju vīna ministra paleidzi, kas īprīšk tī beja struoduojuse, i pavaicuoju, kai tī ir, voi jai tī ir patics. Jei poša ari pīzvaneja sovim TV3 kolegim i pasaceja, ka maņ byutu interese. Principā maņ nuokušajā dīnā zvaneja nu “trejnīka” ar vaicuojumu – dzierdiejom, ka tevi interesej, tok vēļ nav CV. Tai es nūsyutieju CV i mani pajēme. Tymā laikā maņ vys nabeja izteiktys gribiešonys nazkū cīši maineit, maņ patyka struoduot LETĀ, tok saprotu – ka naaizīšu tagad, piec goda mani tī nivīns nagaideis. Itūgod vosorā byus paguojuši jau pīci godi, kai struodoju TV3.

Voi tev Reigā napītryukst latgaliskuos vidis?

Es iz Reigu nūbrauču, kod beju vēļ pavysam moza, iz reizis piec 3. klasis. Niu ir tai – ka aizbrauc vydsškolāns iz Reigu, jis jau piec treis mienešu suoc “čyuļuot”, es da šai dīnai naprūtu “čyuļuot”. Pa munam, es naprūtu, deļtam, ka jau nu suoku nasaprotu, ka runoju cytaižuok, ka maņ ir akcents i runys atškireibys. Dzeivojūt Reigā, nikod naasu jutuse kaidu diskriminaceju deļ sovys izrunys voi, ka maņ kod nibejs nazkas byutu līgts deļtuo, ka asu nu Latgolys. Tok, voi es asu taids cīši tradicionals “čangalīts”, kuram grybātūs doncuot voi dzīduot, ari nā, es taida vīnkuorši naasu. Ka maņ tuo datryukst, atbraucu pi babys padzeivuot. Ka maņ nabyutu, kur atbraukt, varbyut tod tryuktu. Maņ nav daudz cylvāku Reigā, ar kū varātu latgaliski runuot, tok es par tū ari naasu tai eipaši bāduojuse.  

Kod suoču struoduot televizejā, maņ, prūtams, vajadzēja īt iz runys kursim, maņ tod ari tyka gūdeigi pasaceits, ka niu televizejā ir vairuoki cylvāki ar akcentim, tūlaik jau struoduoja boltkrīvīte, leitovīte i laikam ari krīvu žurnaliste. It kai pret mani ībyldumu nabeja, tok tyka pastreipuots, ka nacionaluo mārūga televizeja navar izaklauseit piec regionaluos televizejis, kur ir dialektu puorsvors puor literarū volūdu. Deļtuo es guoju iz volūdys kursim. Īspiejams, ka es nabyutu saleidzynuojuse tūs volūdys nagludumys, es tik ilgi nastruoduotu TV3, tok tū navar zynuot.

Redzīs, ka tev ir cīši breiva i plyustūša latgalīšu volūda.

Nui, es cytreiz pat breinojūs, deļtuo, ka es kasdīnā narunoju ni ar vīnu, pat ni ar mamu voi babu. Ari kod beju moza, es narunuoju latgaliski, tok tamā vidē asu izauguse, zynu, kai tys skaņ i pat bez eipašys praktiziešonys varu runuot.

Tu ari cīši dabiski i vīgli lītoj apzeimiejumus “čangaļs” i “čyuļs”. Muna pīredze ruoda, ka daudzi par taidim vuordim stypri apsavainuotu.

Maņ vysod tys ir ruodejīs jūceigai. Pīmiņu, ka beja taids raidejums “Ko neteikt latgaliešiem?” (raidejumu ar Katrīnu var pasavērt ITE – L.S.), tūlaik beju salykta puorī ar Juri Viļumu. Es beju šokā, kod jis pasaceja, ka vuordi “čangaļs” voi “čyuļs” varātu byut kai lomuvuordi.

Es eistyn tū nikod tai naasu redzējuse i nikod naasu satykuse nivīnu, kurs byutu par tū apsavainuojs. Maņ tī redzīs kai sinonimi – čangaļs ir latgalīts, čyuļs ir piļsātnīks. Deļ mane tī obeji ir neitrali vuordi.

Voi tev kasdīnā saīt pasekuot leidza ari regionalajim medejim?

Gūdeigi – eipaši nasekoju leidza. Maņ redzīs, ka mums ir lobi rokstūšī regionalī medeji, avīzis, kas izīt regulari i kurys cylvāki skaita. Regionalūs televizeju ir saleidzynūši moz. Voi es tuos verūs? Nā, nasaveru. Zynu, ka LTV ir regionalī korespondenti.

Tok sevkuram medejam, kas bazejās Reigā, ir labi dabuot sovu cylvāku regionā. Ka nūteik nazkas steidzams, tev nav juoskrīn nu Reigys. Ka cylvāks te dzeivoj, jis ari vysod zyna vaira, nakai tu, byudama Reigā. Tagad pavysam naseņ TV3 ir suokusēs sadarbeiba ar Teni Bikovski. Pīmāram, kod suocēs padūmu pīminiekļu nūjaukšona, es vaicuoju vairuokim vītejim, kas maņ varātu paleidzēt, kam es vīnkuorši napaspātu nūbraukt. Tod sasakontaktieju ar Teni, i nu tuo laika, ka nūteik nazkas steidzams, jam var zvaneit i vaicuot. Prūtams, ir gadīni, kod mes braucam poši, tok cytys reizis jis maņ pazvona i pasoka, ka byus uorkuortys sēde voi nūtiks nazkas cyts. Bez juo es tuo nazynuotu i mes tū vīnkuorši palaistu garum.

Vītejam cylvākam ir sovi kontakti i jis daudz vaira varēs izzynuot, nakai tys, kurs atbraucs nu molys. Tok na vysim medejim ir taidi regionalī cylvāki. Ari vaicuojums, voi jim regionūs byus dorbs kotru dīnu. Nav jau regionūs tik daudzi tūs nūtykumu, kab tu kotru dīnu nacionalajuos ziņuos koč kū stuosteitu.

Es eistyn apbreinoju tūs sovus vīnaudžus, kuri ir atsagrīzuši regionā, koč kur struodoj i dora. Voi es radzu, ka tai varātu? Maņ redzīs, ka nā. Deļtuo, ka maņ datryuktu uzjiemeibys, maņ varbyut ari nav taidu interešu i prašmu.

Kaidi ir tovi personeigī izaicynuojumi, struodojūt žurnalistikā?

Kod tu struodoj ilguoku laiku, ir drupeit gryušuok taiseit sižetus, kur tu zyni, ka byus taida vīnkuorša parunuošona, kam tamā šaļtī nikas nasamaineis, nu, pīmāram, par birokratejis mazynuošonu, atbolstu pīrūbežam voi kaidu nūteikumu izdūšonu. Tu zyni, ka tys ir vajadzeigs i ka par tū narunuosi, tod vyspuor nikas nanūtiks. Ir procesi, kas valkās godu godim i par jim ir juorunoj, koč vai deļtam, kab pakustynuot tūs atbiļdeigūs. Tok tymā pat laikā tu zyni, ka nūbrauksi i cylvāki tev atsarunuos, ka jī struodoj i dorbs nūteik.

Taidi sižeti dažreiz ir apniceigi, tok cytreiz tu vari ari dīzgon agresivi pavaicuot –  a jums kauna nav, ka tik ilgi itys nūteik? Tok goduos ari pretejuos dīnys, kod tu zyni, ka deļ tova sižeta nazkas mainuos i nūteik.

Dīvamžāļ laika gaitā tev ari nūsatrulynoj sajiusma par kaidom lītom. Nu, pīmāram, mes braucam staiguot iz NATO kuģa, redzim lelūs iznycynuotuojus tyvumā, sateikam prezidentu voi Ministru prezidenti. Cylvākam, kurs ar tū kotru dīnu nasasaskar, tī vysi byutu leli nūtykumi, mums tei ir kasdīna. Tai saīt pagaisynuot tū sajiusmu par eistineibā foršom lītom, partū, ka tev tys ir dorbs i tu tū redzi kai dorbu. Tys pats ari par švakom lītom. Pīmāram, kolegim nu “Degpunkta” sadagušys sātys i avarejis dīvamžāļ ir kasdīna. Reakceja nūsatrulynoj kai pret lobom, tai ari pret švakom lītom.

Maņ pošai cytu reizi vysinteresantuokī ir nadaudz primitivi temati. Pīmāram, naseņ beja nazkaids eipaši augsts atmosferys spīdīņs kaids ir viņ reizi desmit godūs. I maņ teiri zynuotnyskai beja interesanti saprast, deļkuo tys tai ir i kū tys atstuoj iz cylvākim. Maņ beja aizdavums sagataveit sižetu, aizbrauču pi vidis veseleibys specialista i jis maņ izstuosteja, par tū, kas organismā mainuos, kai ašnis cirkulej i tamleidzeigai. Daudzim itys byutu pavysam nainteresanti, a maņ interesēja, deļtam, ka tys deļ mane beja nazkas nazynoms.

I vēļ pyrms puora godu maņ beja sižets par vuorda dīnom kalendarā. Vysod, kod vierūs kalendarā, nikai nasaprotu, deļkam Raimonds vuorda dīnu sviņ itamā dīnā, a Raimonda cytā, deļkuo jī nav salykti vīnā dīnā voi deļkuo vīnā dīnā ir tik vīns vuords, a cytuos ir pīci. Nūbrauču pi Vaļsts volūdys centra, nūintervieju vajadzeigūs cylvākus, dazynuoju, ka kalendars teik papyldynuots reizi treis godūs ar jaunim vuordim, i tagad dzeivoju mīreigi.

Voi varim sagaideit, ka ari TV3 byus sižeti latgaliski?

TV3 vyss sižets latgaliski nabyus deļtuo, ka sevkurai televizejai ir sovs formats. Mes naasam regionaluo televizeja, tok citati ir latgaliski, nui. Poša asu taisejuse sižetus par latgalīšu volūdu školuos, kur stuņdis nūtyka latgaliski, piec tam ari intervieju cylvākus. Ka jī poši runoj latgaliski, tod ari sižetā tys teik pamasts.

Pa munam, nacionalā mārugā datryukst lobūs ziņu par Latgolu. Vysa švakuo ir gona, tok bīžuok vajadzātu nazkaidys pozitivys viests. Ka kultivēs redzīni, ka vyss ir slyktai, nikod napaliks labi. Ar lobuoka publiskuo tāla izveiduošonu var cīši daudz kū pamaineit. Tok te juojam vārā ari ziņu specifika, cīši bīži par lobom lītom nastuosta. Tys ir vysā Latvejis mārūgā, tok par Latgolu eipaši.

Lobū ziņu tikšona nacionalā mārūgā gona bīži ir veiksmis spēle, kas ir atkareiga nu vairuoku faktoru. Ka tī kotru dīnu mainuos vaļdeiba, ir svareigi militari i ekonomiski vaicuojumi, tod lobom ziņom vīnkuorši nav laika i vītys.

Es aicynuotu vysu laiku syuteit relizis i raudzeit davērst sev viereibu. Na vysod īvāruos, vēļ rešuok atbrauks, tok byus tuos reizis, kod ari atbrauks. Taipoš viests regulari i daudz juolīk socialajūs medejūs.

Vīnā nu publiskūs īrokstu socialajūs medejūs roksti, ka žurnalistika tev ir davuse vysu i vēļ vaira. Pastuosti, kū ar tū beji dūmuojuse?

Es gona bīži sev apleik dzieržu cylvākus, kuri soka, ka jim sovs dorbs napateik, ka jī nazyna, kū eisti grybātu dareit. Es skaitu, ka maņ itymā gadīnī ir stypri pasaveics, ka dīzgon agrā školys vacumā saprotu, ka muna profeseja varātu byut žurnalistika, ir cīši pasaveics, ka tys ir dorbs, kas, pa munam, maņ pīstuov i saīt, ka tī jiutūs labi. Prūtams, ir dīnys, kod tev vyss ir apnics, tok kūpumā nav sajiutys, ka es ītu iz dorbu ar nagribiešonu. Tys, kū nu suoku gribieju – byut ar cylvākim i daudz kū zynuot, tys vyss maņ ir. Cylvāks vystik dorbā pavoda leluokū daļu dzeivis – ka tev tys pateik i vēļ pylnveidoj, tod ir rikteigi pasaveics. Deļtam varu drūsai saceit, ka eistyn asu dabuojuse vysu, kū gribieju i vēļ vaira. Cerams, ka taipat dūmuošu ari piec pīcu godu, tok es nikuo naizslādzu, vyss var nūtikt, var apnikt i var izdegt.

Kai ir ar stereotipim par Latgolu, voi tev ir gadejīs ar kaidim sasaskart?

Varbyut nadaudz, kod suoču struoduot, tagad jau mozuok. Tok stereotipi beja nu tūs kolegu, kas ir izteikti čiuli – par dzeršonu, par tū, ka nav televizejis i radejis. Es tūlaik dūmuoju – kai tev redzīs, es dzeivuoju zam kastis?

Kod ir bejs kaids sižets par školu sliegšonu, tī kolegi, kuri dzeivoj Reigā, pasoka – bet, ka tī nav cylvāku, deļkuo turēt vaļā, tys nav izdeveigi. Ari Italejā mozūs cīmatūs nikuo nav, vyss ir koncentrāts iz piļsātom. I, nu vīnys pusis, jūs argumenti ir logiski i tūs var saprast. Taipoš es saprūtu, ka jī te nav bejuši, jī te nadzeivoj i nazyna, kai tys ir. Jī nasaprūt, ka te varbyut ir moz cylvāku, tok jim ari vajag školys, postus i slimneicys. I tai ir bejs vairuokys reizis, kod es vaicoju pretim – bet tī cylvāki nav peļnejuši, kab jim tys vyss byutu? Otkon atbiļde ir, ka, nui, ir peļnejuši, bet iz vīnu cylvāku tys izmoksoj cīši daudz. Ekonomiski es ari tū saprūtu, tok nu taida ciļvieciskuo aspekta, saprūtu ari, ka tim, kas dzeivoj Reigā, vīnkuorši nav izpratnis. Tys pats, īspiejams, ir ari politikim, kurī te nav dzeivuojuši i nazyna, kai tys ir. Var iz jūs apsavainuot par tū, ka nasaprūt, tok, voi nu tuo jī suoks saprast?

Vēļ vīna līta, par kū maņ cytreiz kauns, ir gadīni, kod nūteik nazkaidi šovi, nav svareigi kaidi tīši, ka īīt kaids nu Latgolys, gona bīži jis paruoda sevi kai na eipaši inteligentu cylvāku, cytim vuordim, kai pajūleņu. I maņ ir kauns, deļtuo, ka tys cylvāks roda prīškstotu, ka mes te vysi taidi, bet tai jau nav.

Maņ redzīs, ka latgalīši cīši ilgu laiku sevi tai kai drupeit apspīde, jim beja kauns. Voi tys beja deļ baiļu, ka apsmīs, voi kaidu cytu īmesļu deļ, tok ilgu laiku es tū redzieju i jutu, niu tys ir mainejīs. Niu ir vaira i publisku pasuokumu, i dažaidi cylvāki bīžuok runoj latgaliski, pa munam, tys ir labi.

Vysmoz, cik es radzu, Reigā nav nikaidu aizsprīdumu pret latgaliskū, jim taišni ir interesanti. Pa munam, ka ir bejušys kaidys problemys, vairumā gadīņu tuos ir pošu latgalīšu radeitys. Kur latgalīts soka – ot, jius tī pret mani tai voi itai, cikom tys čyuļs pat nav saprats, par kū tys ūtrs runoj, jam, īspiejams, pat taida dūma nav bejuse jū apsmīt voi nazkai napījimt.