Rokstu sagataveja: Edeite Laime, portals lakuga.lv

Voi Latgolā vysam byutu juonūteik latgaliski? Itys ir latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv raidīroksta “Mīti” pīktuos serejis vaicuojums, iz kuru atbiļdēt rauga Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns, Latgolys viestnīceibys “Gors” muokslinīcyskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoja Ilona Rupaine, kai i Jura Soikāna Ludzys muokslys školys, Ludzys bārnu i jaunīšu centra, kai ari bīdreibys “Teātris azotē” puorstuove, muokslineica i režisore Marika Čerņavska. Vystik atbiļdēs iz raidīroksta serejis pamata vaicuojumu izskaņ vairuoki cyti aspekti – latgalīšu volūdys vīta, kuru volūdai īdūdam poši Latgolā, i na cīši lobuos sajiutys, kū runuotuoji latgaliski roda cytim, kuri narunoj voi rauga vuiceitīs.

Īsuocūt raidīroksta sereju i atsokūt iz vaicuojumu, kas ir bejs pādejais pīdzeivuotais pasuokums, kurā vyss beja latgaliski, Andris Slišāns soka, ka jis var nūsaukt pošu reikuotuos Ontona dīnys ļustis, vysod pruotā ir ari Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” ceremoneja. “Koč drusku, bet eistineibā vysur, kur ešu bejs pādejā laikā, pasuokumūs ir nazkas latgaliski. Kod uzastuoj pošdarbnīki, vysod kuoda dzīsme voi deja latgaliski byus, voi ari kuods skečs. Napaseņ ari Baļtinovas amaterteatra “Palādas” izruode beja latgaliski!” atguodoj Andris, nūsmejūt, ka gryušuok atguoduot kaidu napaseņ pīdzeivuotū pasuokumu, kur bejs moz latgaliskuo. Ilona Rupaine soka, ka spūdruokais nu pādejuo laika, kū jei atguodoj, ir koncertzalis reikuotais koncertizvadums “Atīšona” ar vairuoku komponistu speciali radeitu muzyku i Ilzis Spergys literarajim dorbim, bet reizē pīzeist, ka ap atbiļdi iz vaicuojumu vajadzēja pīdūmuot. Marika Čerņavska atzeimoj profesora Vitolda Valeiņa pīminis i atkluošmu gruomotys atkluošonu Rēzeknē. “Vēļ ari myusu pošu Ludzā reikuotuo “Kuopusta bolvys” ceremoneja, kas beja daleita – tai kai poša breivi narunoju latgaliski, daļa beja ari baļtiski. Ūtrei vadeituoja runuoja latgaliski, taida beja myusu vīnuošonuos,” stuosta Marika.

Marikai Čerņavskai dzeivis periods Latgolā ir daļa nu dzeivis, iz Ludzu atvaduse īsapreciešona, deļtuo jei iz regionu var pasavērt ari kai drupeit nu molys, deļtuo interesanti ir juos redzīņs, nūvāruojumi ap latgaliskū regionā, voi kulturys nūtikšonuos latgaliskais ir pošsaprūtama līta, voi vys tik pa gabaleņam juolosa kūpā? Marika soka, ka latgaliski jei var breivi runuot, kod juosoka nazkas jau zynoms, kai “pa ībrauktom slīdem”, bet, kod juopīdūmoj, tod vystik vīgļuok izasaceit baļtiski. “Muns vāruojums ir taids, ka ir vide, kur latgalīšu volūda ir dabiska, vyss nūteik organiski. Kod sasateik latgalīši, tod dreiži vīns ūtra “saūž”, “sasaslādz”, pat nazynu, kai tū tai telepatiski saprūt, ka vysi ir latgalīši, i tod puorīšona iz latgalīšu volūdu vysmoz munā i vacuokā paaudzē nūteik par reizi. Vaira vys varu runuot par Ludzu i, pa munam, ir vidis, kur volūdys breivi plyust, puorsamej nu vīnys ūtrā – latgalīšu, baļtīšu, ari krīvu – kai taidys treis straumis. Tod ir vidis, kur kaidam, kas jū roda, organizej, intuitivi ir sajiuta, ka ite ir latgalīšu volūdys vīta, par pīmāru, nazkas saisteits ar folkloru. Ir ari gadīni, kod skaituos stileigi runuot latgaliski.

Bet ir ari vītys, par kurom poša nūsabreinoju, par pīmāru, vaļsts svātki Ludzā – pieški vysi puorīt iz baļtiskū: mers soka runu, vadeituoja runoj, vysi pieški ir palykuši par “čyulim”. Tys roda nazkaidu sajiutu par volūdys gūda vītu i, atlaidit, bet šaļtim ruodīs, ka latgalīšu volūdys vīta ir pogolma pusē, bet baļtiskajam ir tei fasadis daļa.

Nazkai tys tai jau nu padūmu laiku. Saprūtams, izjāmums ir tuos vītys, kur speciali ir īdūta gūda vīta latgalīšu volūdai, par pīmāru, “Boņuka” ceremoneja,” puordūmuos doluos Marika.

Andris Slišāns soka, ka juo nūvāruojums par latgalīšu volūdys gūda vītu vysmoz Bolvu nūvodā vaira atkareigs na nu svātku, bet nu tuo, kaidā kulturys voi tautys nomā nūteikūt pasuokums. “Par pīmāru, nūvoda politiskuo vadeiba Bolvu kulturys nomā nikod narunuos latgaliski, bet vysūs cytūs kulturys nomūs bez problemu vysūs svātkus var runuot latgaliski,” sacynoj Andris.

Ilona Rupaine ari pīkreit Marikys nūvāruojumim, bet nu Latgolys viestnīceibys “Gors” pīredzis jei stuosta, ka ļauds, kas uzastuoj iz “Gors” skotivis, jiut par aizdavumu raudzeit uzrunuot skateituojus latgaliski. “Tys pats Latvejis Nacionalais simfoniskais orkestris – jī vysod kaidu ryndkūpu voi vairuokys rauga pasaceit latgaliski. Myusu gadīnī tys, ka mes asam Latgolys viestnīceiba “Gors”, izlīk par aizdavumu, ka sasavasaluot vajag latgaliski. Reigys, ari uorzemu muokslinīki rauga īsavuiceit tū vīnu voi puora vuordu. Ruodīs, ka publika ari tū gaida. Maņ pošai tys pateik,” soka Ilona.

Raidīroksta “Mīti” pyrmajā serejā ap muzyku tyka runuots par kvotu sistemys – obligatū proporceju muzykā latgaliski – īvīsšonu kai vīnu nu ceļu latgalīšu volūdys skaniešonai vaira. Leidzeigs vaicuojums – tik ap proporceju kulturā – beja ari ituos reizis gostim. Voi kvotu sistema, volūdys proporceja kai paleidzātu latgalīšu volūdys saglobuošonā? Ilona Rupaine soka, ka nu vīnys pusis vyss, kas teik drupeit izmīgts nu augšys, cylvākūs roda preteju reakceju.

“Nu ūtrys pusis – navari bārnam īvuiceit koč kū, vystik ir drupeit juomudynoj vuiceitīs. Leidza ar tū kaids leluoks voi mozuoks “spierīņs” vaļstiski, regionali voi piļsātys mārūgā ir vajadzeigs. Vaicuojums dreižuok, kai tū lobuok izdareit, kab tys nabyutu formals, šaļtim apgryutynojūšs voi navajadzeigs. Voi tys byutu car kulturys nūtikšonom, drukavuotim materialim, dokumentim, školuos… Bet ruodīs, ka taids spierīņs nu uorpusis mums pošim šaļtim vystik nūdar,” sprīž Ilona.

Andris Slišāns skaidroj, ka iz raidīroksta īvodā izskaniejušūs vaicuojumu, voi Latgolā vysam byutu juonūteik latgaliski, jis atsaceja, ka navajagūt aiz tuo, ka Latgolā nu laika gola nadzeivoj tik latgalīši, kas runoj latgaliski. “Kvotys navar likt piec tautys skaiteišonys procentu, vaira vajag piec sajiutu. Bet es saceitu, ka sistema varātu byut, ka ir kaidam pasuokumam finansiejums, bet, ka jis nūteik latgaliski, tys finansiejums teik daškierts leluoks. Raudzeit pasnēgt car pozitivū. Ka runoj, kai volūdu īdzeivynuot, tod vajag suokt ar kluotyn finansiejumu, par pīmāru, bārnuduorzim. Navajag, kab vysi runoj, bet vysmoz kaida aukleite. Voi kaida školuotuoja muzykys školā. Ka bārni dzierdēs, ka vysmoz kaids runoj, tod jim, ari pīaugūt, ruodeisīs ka latgaliski var runuot pasuokumūs, veikalā voi iz īlys,” soka Andris.

Obejus īprīškejūs runuotuojus Marika Čerņavska papyldynoj ar saimis aspektu, sokūt, ka vajadzātu mudynuot ari saimis vaira runuot latgaliski. “Vajadzātu stuosteit lobū praksi. Maņ īt pruotā muokslinīka Jura Soikana meitys stuosteitais pīmārs, ka jim, vysu myužu dzeivojūt trymdā, beja tradiceja saimē runuot naviņ latvyski, kas jau beja lela ceiņa, lai, nadzeivojūt Latvejā, volūdu nūturātu, bet beja ari sovi nūsacejumi, kod teik runuots latgaliski – jim tys beja, kod īt pieteit dobu, īt pļovā, sauc pučis, tei ir latgalīšu volūdys dīna. Ari mes saimē ar meitu, ar kuru es narunoju latgaliski, kam naasu latgalīte, i tāvs, kurs, koč i varātu, narunoj, raugam īvīst piecpušdīnis, kod runojam latgaliski. Apzynuotai pīdūmojam i runojam. Juorunoj ap lobajom praksem saimē!” stuosta Marika, aicynojūt apzynuotuok pošim juos īvīst.

Koč i raidīroksta serejis pastatejums ir ap latgalīšu volūdys skaniešonu vaira, publiskajā vidē reizi nu reizis izskaņ vysaidi redzīni ap latgalīšu volūdu i vīns nu jūs ir ari, ka runuošona latgaliski šaļtim ir cytus bīdynojūšais faktors, ka volūda traucej saprast. Andris Slišāns, stuostūt ap sovu pīredzi, pīkreit, ka ari pošim Upītē ir saguojušys situacejis, kod taišni volūdys deļ kaids beistās braukt iz pasuokumu. “Es vysā naseņ sajiemu komentaru, ka mums vajadzātu sataiseit taidu pasuokumu, kas aicynuotu myus “čyuļus” – tū raksteja pats latgalīts, kas narunoj latgaliski – aizbraukt pi jiusu, cytaiži mums baist, ruodīs, ka jussimīs naīdereigi, kam narunojam latgaliski. Nikod tai nabeju īsadūmojs, ka latgaliskī pasuokumi atgryuž tūs, kuri narunoj latgaliski,” soka Andris.

Sovs redzīņs ap itū vaicuojumu ir Marikai Čerņavskai. “Ar latgalīšu volūdu ir vīna atškireiba nu cytu volūdu, kurys vuicuos, kam Latgolā ir īrosts – voi nu tu jādzi, voi najādzi volūdu. Nav cīši īrosts, ka byutu jiuru ļaužu, kas vuicuos i kurim soka, ka labi, čunčynoj viņ iz prīšku, īsavuiceisi! Nav ituos praksis ar mozrunuotuojim, švaki runuotuojim, ceņteigajim, kas pa mozeišam īsavuiceis. Es reši asu satykuse ļauds, kuri tymā radz vierteibu. Maņ ir sacejuši: “Nabūjoj volūdys! Kū tu tī mūčejīs, runojam baļtiski!” Tys ari ir godu desmišu principa piec, ka tī, kas runoj, jī runoj, bet puorejim nav juosavuica. Tei ir nazkaida adaptiešonuos, pīsalāguošonys gens, ka ar kotru runuot kotrā volūdā, kaida ūtram vīgļuoka. Izjemūt koč kaidus kulturys “burbuļus”, par pīmāru, Upeite voi Rogovka. Tys atškir i roda leluoku stresu. Es sovā dzeivē asu nu nullis vuicejusēs vairuokys volūdys i ar latgalīšu volūdu maņ īt vysa gryušuok i vysa ilguok. Nikur cytur maņ nav bejs cik naārtai īsuokt, kai ite,” īsuocieja runuot latgaliski pozicejis skaidroj Marika.

Ilona Rupaine nūsmej, ka ari itymā raidīrokstā var just, ka jei runoj tai i tai. “Maņ ir juodūmoj, kai ir pareizi. Es jiutu, ka runoju i pīlaižu klaidys, bet navaru tai par reizi saprast, kai tod lai pasoka. Ar mani vacuoki narunuoja latgaliski, tū dareja baba. Bet niu, kod runoju, es precizi naatguodoju, kai tū dareja jei, maņ īt puori tys, kai runoj Ludzā, kai runoj Varakļuonūs, Upeitē i cytur. Golvā ir taids mikslis, deļtuo varu īsadūmuot, kai jiutās cylvāks, kurs vyspuor suoc nu nullis, jam ir vēļ gryušuok – nav tuos bierneibys pīredzis. Varbyut tuos ir bailis pīlaist klaidys, sajiuta, ka naesi ituos kūpīnys dalinīks, nui, taidys šaļtim rūnās. Dūmoju, ka ari cylvākim, kas atbrauc iz Latgolu,” soka Ilona.

Ap miseju, patikšonu i mierktīceibu dareit latgaliski, kulturys latgaliski kvantitati i kvalitati i cytim vaicuojumim vaira raidīroksta “Mīti” pīktajā serejā “Voi Latgolā vysam juonūteik latgaliski?”.

Nūslādzūt raidīroksta “Mīti” pyrmū sezonu, gribīs beigt ar Marikys Čerņavskys vuordim ap itū laiku i volūdys izpratni, kas niu vaļstī pasamaina: “Tys ir breineigi, ka mes varim atsaraiseit drupeit nu tuo, ka vysys myusu nacejis mierkis ir runuot vīnā literarajā volūdā, ka tys ir super mierkis, iz kuru īt, ka tys myus padareis vīnuotus i laimeigus. Nā. Mes beidzūt tū ruli varim pagrīzt iz tū, ka varim byut toleranti, saprūtūši i boguoti dažaideibā.”

Ap raidīrokstu “Mīti”

Nu 19. februara pīcys trešdīnis piec kuortys straumiešonys platformuos “Spotify”, “Apple Podcasts” i “YouTube” publicātys raidīroksta latgaliski “Mīti” serejis. Raidīrokstu veidoj latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, bet jū finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Pīcuos raidīroksta serejuos aizvadeitys sarunys ap muzyku, medejim, volūdu, teatri i latgaliskū.

Raidīroksta producente i projekta vadeituoja ir latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv vadeituoja Amanda Anusāne, bet epizožu redaktoris i vadeituojis ir portala redaktore Laura Melne i žurnaliste Edeite Laime. Džinglus sagataveja “Funky Town Studio”, kurūs studejā tyka īraksteitys ari treis raidīroksta epizodis, sovpus divejis epizodis īraksteitys Latvejis Radejis Latgolys studejā. “Mītu” vizualū identitati izstruoduoja Liāna Merņaka.