Recenzejis autors: Kaspars Zavileiskis (Zaviļeiskis), muzykys žurnalists

Recenzeja par muzykys albumu “Daugavas rāgas” (“Upe tuviem un tāliem”, 2025).

Globaluos muzykys dyžkūkā turpynoj sasaveit vys jauni atzoruojumi. Spāku tim dūd etniskuos saknis nu vysa plotuo pasauļa. Ari nu Latvejis. Ari nu Augšdaugovys. Taišni ituos pusis cauri godu symtim dzeivojūšī latgaliskī dzīduojumi Birutys Uozuolinis (Ozoliņas) bolsā sasatykuši ar cauri godu tyukstūšom plyustūšom sitarys melodiskajom vērtinem, kas pi myusu teik caur indīšu meistara Subrata De rūkom. Rezultatā izplaucs vēļ naradzāts sapupuruotais zors – “Daugavas rāgas”.

Tradicionaluos muzykys eksperimentalim sajaukumim pasaulī ir daudzi pīkritieju, tok ari daudzi pretinīku. Bīži teik skaiteits, ka muoksleiga diveju etnomuzykys tradiceju saplyudynuošona ir tik taids skanisks eksperiments bez dvēselis, kam storp geografiskai tuoli dzeivojūšim tradicejis kūpiejim izpratne i muzykalais pasnīgšonys veids var atsaškiert puoruok byutyskai, kab radeitu jaunu, dzeivuotspiejeigu vasalumu.

“Daugavas rāgas” ir dīzgon breineigs pīmārs tam, ka itaidi eksperimenti ir vajadzeigi i mādz atsataisnuot, puorsnādzūt paradzātū. Rezultatā radeits izdevnīceibys “Upe tuviem un tāliem” izdūts vinils, kas momentani pīskaitoms eipašūs statusam Latvejis na puoruok lelajā, tok augstvierteigai raibajā plašu kolekcejā.

Ari Hindustanys aba Zīmeļindejis klasiskuo muzyka atsarūn iz nu jau kuortejuo popularitatis viļņa, kas pi myusu atness vīnu nu ituo žanra viestnešu Subrata De. Pasasokūt Birutys Uozuolinis regularai saziņai ar jū, tyka sarunuota vyroka apdvasta īrokstu seseja legendarajā Latvejis Radejis 1. studejā. Spieceigajam duetam pīsavīnuoja ari džeza klarnetists Indrikis Veitners, kai ari cīteigi etnomuzykys pietnīki – šamaņu bungu, Tibetys dzīdūšūs bļūdu, metala mēleišu bungu (zvonga) i tamleidzeigu skanis instrumentu puorzynuotuojs Vigo Račevskis i kūklātuojs Ernests Medenis.

Gustava Ērenpreisa režisātuo skaņu palete izaklausa kai vīns vasalums, kas byutu salauluots jau pyrma vairuoku godu symtu, na radīs ite i niu. Ari Subratys vokalī dzīduojumi breineigai sasasauc ar myusu latgaliskajom tautys dzīsmem, atrūnūt saikni storp zīmeļnīcyskai skaneigo vīteruošonu i viļņveideigai plyustūšajom dhrupad, kai ari bishnupur gharana vokalajom tradicejom nu Hindustanys boguoteiguo kruojuma. Eipaši smolkai sasadzīduošonu sovā vydā var izbaudeit “Māras rāgā”, kur vokals burtyskai vynās vīns ap ūtru.

Drupeit līki redzīs vīneigi nu Latvīšu folklorys kruotivis arhiva dzeiļu izcaltī dzīduojumi, kas izjauc kūpejū plyudumu, koč i dzierdami tik puors dzīsmēs. Dūma interesanta, tok eisti nasadorboj. Tok, īspiejams, tī kaidam liks vaira pasainteresēt ari par Zolis Rusenis, Malvīnis Bulis i vēļ daudzu cytu dzīšmu teicieju montuojumu.

Absoluti pīteik ar skaneigū Birutys Uozuolinis bolsu, kas sasadzīd kai ar Subratys De sitaru, tai ar kūkli i eipaši Indriķa Veitnera klarneti. It kai nasagrib eipaši izceļt nivīnu nu projektā īsaisteitūs muziku, kam breineigai itymā kūpumā īsajutuši vysi, tok taišni Birutys i Indriķa snāgums šaļtim burtyskai izaprosa iz komplimentim. Obeju meistaru veikumā dzierdams tys skaneigums, kas pīmeit augstuokuos raudzis skaņu pasauļam i kū bīži ir pat pagryušai nūdefinēt. Kluotyn vēļ Indrikis breineigai spiejs nūsaturēt preteimā džezmeņa kārdynuojumam aizaraut ar puoruok uzbuozeigu sovys tehniskuos variešonys demonstriešonu, palīkūt “Daugavas rāgu” īzeimātajūs krostūs i ierkļojūt iz prīšku ar vīglu eleganci, kū var dzierdēt koč vai līgai kiukojūšajā “Dzaguzē” voi drupeit pat mistiskajā “Bruoli muni”.

Interesanti, ka uorspusē vinila platei palykuši, īspiejams, vyselegantuokī klarnetis ierkļuojīni “Kas zirnīti nenošķina” i “Tālu mani tēvs atdeva”, kas sovu oficialū pīdzimšonu dīvamžāļ nasagaideja ari ar albuma tikšonu muzykys straumiešonys servisūs. Varbyut kaidā nu tūs saroksts vēļ tiks papyldynuots. Dzeivuosim, klauseisimēs.

Tok ir septeni cyti meditativi nasteidzeigi meistardorbi, kas jau baudomi kai nu vinila grūpu, tai digitalūs muokuļu. Instrumentalai naparostuokais ir “Malvīnes rāga”, kas nu jau pīmynātuos teiciejis Malvīnis Bulis arhiva īroksta apspieliešonys puorsavierš par Ginta Zilbaluoža animacejis kinys cīneigu straumi. Tok pavasareigai dzīdejūšu, na pūstūšu, ļaunūt izbaudeit kū absoluti svaigu – indīšu sitarys i latvīšu kūklis sasaspieliešonu, kluotyn vēļ džezeiga jam session cīneigā veidā, bez strāpuošonys dreižuok nūslēgt skaņdorbu.

Indīšu kulturys viestness Subrata De sovim klauseituojim daudzvīt pasaulī mādz apgolvuot, ka juo spālātais instruments ir audaklys, bet rūkys ir ūtys, ar kū gleznuot ainovys. Ite tuos breineigai papyldynoj myusu pošu muokslinīki. Kluotyn vēļ – vysudreižuok, ka kotram klauseituojam ituos gleznys izavērs drupeit cytaižuokys, kam itymūs skaņdorbūs var ļautīs ragu meditacejai, bet var ari niert vydā daudzuos smolkuos skaniejuma niansēs i atrast naparostus skaņkuortu vyrpuļus, kam izadoncuot leidza pruotā voi pat fiziskajā realitatē.

Vysdejiskuokais skaņdorbs ite ir “Ceļa rāga”, kurā sovu rytmyskuo guru statusu aplīcynoj Vigo Račevskis, bet par smaidu guodoj pīmynātuos Zolis Rusenis arhiva dzīduojums. Kai jau minieju, itūreiz drupeit līkais, kam sitarys i teiri indiskuos ritmikys plyudums gona labi varātu iztikt ari bez “Tpru, gūtenis” audio fragmenta.   

Albumā īspiejams ari saleidzynuot, cik atškireigai sapruota i gaumis rūbežūs kaida tautys dzīsme var izaklauseit. Tai dzīsmi “Lec, Sauleite” Biruta pyrma gondreiž 20 godu grūveigā manīrē dzīduoja etnodžeza grupys “Patina” sastuovā, kurā, cyta storpā, muzicēja ari Indrikis, tok niu tū pošu sauleitys sveicynuošonu izdzierdim jau kai meditativu “Reita rāgu” ar izteiktu indīšu sitarys asameibu kluotyn.

Latvyskuo melanholeja “Daugavas rāgās” vysulobuok sagiunama aiz lānai plyustūšuos astis vinila plati nūslādzūšajā skaņdorbā “Pavasari, pavasari”, kas ir meditaceja Birutys Uozuolinis sīviškeigai skaneigajam bolsam, tibetīšu dzīdūšajom bļūdom i veiriškim leidza dzīduojumim.

Itaidi projekti ir dialogs, kas kuortejū reizi aplīcynoj, ka vysulobuokais ituo žanra puorstuovs meklejams kulturā i piļneigi nūteikti na politikā. Mīreigu i boguotynūšu vysim klauseišonūs.