Kulturys īsacejumi nedeļai: vysaidys muokslys izpausmis – forums, izstuodis i teatris

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Marta pādejuo nedeļa ir pīpiļdeita ar vysaiduokom nūtykšonom, tymā skaitā ari muokslu. Apmeklēt muokslys forumu četru dīnu garumā Rēzeknis SPA, taipoš ari īsavērt pavasareigā izstuodē Latgolys Kulturviesturis muzejā aicynoj Latvejis Muokslys akademejis (LMA) Latgolys filialis vadeituoja Dana Zelča. Taipoš jei atguodynoj, ka nadreikst aizmierst par suopeigom, tok svareigom nūtikšonom myusu vaļsts viesturis puslopuos, kuruos var izjust ari caur teatra izruodi.
Muokslys forums “Crossroads X Krustceļi” Rēzeknē
Nu 24. leidz 27. martam Rēzeknē forums puļcēs muokslinīkus, kuratorus, sabīdryskūs aktivistus, uzjiemiejus i rodūšūs industreju puorstuovus, kab kūpeigi dūmuotu par muokslys i kulturys lūmu regionalajā atteisteibā, sabīdreibys salīdiešonā i inovaceju veicynuošonā. Forums pīduovuos rodūšuos darbneicys, lekcejis, paneļdiskusejis, kai ari LMA Latgolys filialis studentu i pasnīdzieju dorbu izstuodi “Plunkšķis”.
Latgola ir regions ar spieceigu kulturys identitati, tok tei ir ari izaicynuojumim boguota vide, kur sova ceļa īšona prosa spāku, speitu i naatlaideibu. Kab ite atteisteitu rodūšū darbeibu, vajadzeiga drūsme vērtīs plotuok, apvīnojūt vītejuos sovpateibys ar globalom tendeņcem, deļtuo forums “Crossroads X Krustceļi” ir veiduots kai platforma pīredzis apmaiņai i sadarbeibys veiduošonai storp muokslinīkim, kulturys nūzaris profesionalim i rodūšuos industrejis puorstuovim. Tei ir vareiba izceļt muokslys i kulturys nūzeimi regiona atteisteibā, radeit jaunys iniciativys i styprynuot Latgolys muokslinīku byušonu kluotyn kai vītejā, tai storptautyskā kontekstā. Taipoš vīnreizeiga vareiba īsavērt slovonajā Rēzeknis SPA – vītā, kur nūtiks muokslys forums!

25. marts – pīminēt i gūdynuot
25. marts Latvejis vēsturē ir vīna nu dryumuokūs dīnu, kod 1949. godā nūtyka vysplašuokuo Baļtejis vaļstu dzeivuotuoju izsyuteišona iz Sibireju. Deportacejā, kura tyka slapanai saukta par operaceju “Krasta banga”, itamā dīnā vaira nakai 42 000 Latvejis dzeivuotuoju – veirīši, sīvītis, bārni i vaci ļauds – vardarbeigai tyka izsyuteiti iz Sibireju. Izpūsteitys dzeivis, cereibys i sapyni… Itei dīna ir kai atguodynuojums par pīdzeivuotū nažieleibu i Latvejis tautys spieju izdzeivuot i atgiut naatkareibu.
Apmeklejit Rēzeknis Tautys teatra izruodi “Sibīrijas haiku” 25. martā 18.30 stuņdēs Rēzeknis kulturys nomā.
“Stuosts par izsyutejuma vītu nu bārnu skota punkta, kur suopeigai boduos bods, kur ūdi miļzeigi kai dinozauri, kur laiks te sasaraun, te izsastīp – kur vīna dīna var byut gara kai gods, bet vīns gods paskrīt kai vīna dīna,” viesteits izruodis aprokstā.

Izstuode “Mākslas grābiens” Latgolys Kulturviesturis muzejā
Leidz sastdīnei, 29. martam, vēļ var paspēt apsavērt izstuodi “Mākslas grābiens” – Rēzeknis Muokslys i dizaina školys bārnu i jaunīšu daudzveideigūs, kūšūs i dzeivisprīcys pylnūs dorbūs! Ar mozajim bruolim izstuodē uzmeklēt muosys Konstancis Litys dorbus, īsadvasmuot i izbaudeit pavasari bārnu acim.


Komentari
Atbiļdēt
hphwxm