Roksta autore: Agnese Skangale

Piec garuo zīmys mīga leluokajai daļai cylvāku pavasarī tryukst īdviesmis voi motivacejis dareit i īt iz prīkšu. Aktiva jaunīte nu Malnovys –  Sintija Ruskule, Reitupis jaunīšu bīdreibys “Pūga” puorstuove, ir suokuse reikuot pasuokumu sereju “#nūspīdpūguīdvesmai”, kurūs aicynoj īsadvasmuot nu motivejūšu dzeivis pīredzis stuostu, kab i kotrys Kuorsovys apleicīnis dzeivuotuojs, i ari tuoluoks gosts varātu damīgt sovu pūgu īdviesmei. Pasuokumu sereja radeita piec pošys Sintijis pīredzis par īdviesmis datryukšonu pavasara suokuos, kam jei ir daudz struoduojuse vysu rudini i zīmu. Sintijis lelais dorbs i īguļdejums ir tics pamaneits – jei tyka nomināta Ludzys nūvoda jaunīšu goda bolvai “Kāpnes” nominacejā “Goda jaunīts”. Koč i bolvu jei nasajēme, kai smejās Sintija, dzeivē nūteik vysaidi breinumi – pasuokuma beiguos jei i bīdreiba “Pūga” dabuoja specbolvu “Iniciativu vierzeituojspāks”, kam Sintija muok na tik īdvasmuot vītejūs jaunīšus, tok ari lelajom i trokajom idejom paviļkt leidza sovus draugus, cytus jaunīšus i pat pīaugušūs. 

Pyrma sarunys suokšonys Sintija pīmiņ, ka juos pyrmuo interveja beja sešu godu vacumā, kod jei nu nūmetnis ekskursejā nūbrauce iz lelū Latvejis kurortpiļsātu Jiurmolu. Pludmalis smiļtīs jū intervēja kaida radejis staceja – nūsaukumu dīvamžāļ napīmiņ –, bet juos dzeds tūlaik sovu unuceiti dzierdiejs pa radeju. Itamā šaļtī Sintija vuicuos Reigys Turysma i rodūšuos industrejis tehnikuma pādejā kursā par reklamys pakolpuojumu komercdarbinīku, bet sovu dzymtū pusi naaizmierst, kam doncoj Malnovys deju kūpā “Jedritvai”, bet svātdīņu reitūs dzīd Malnovys Rūžukrūņa Dīvamuotis Romys katuoļu bazneicys korī. Bet pyrma muozuok nakai goda Sintija kūpā i ar sovim dūmubīdrim, i nazkodejim bīdreibys “Pūga” daleibnīkim īpyute jaunu elpu Reitupis jaunīšu bīdreibā “Pūga”, kas pyrma vairuoku godu beja zynoma kai Kuorsovys nūvoda jaunīšu bīdreiba. Saruna ar Sintiju nūteik bīdreibys “Pūga” mozajuos telpuos, i jei jau ir suokuse kaļt plānus iz prīšku, kai itū vītu padareit draudzeiguoku i modernuoku jaunīšim. 

Kai tu napuorraun saikni ar Latgolu, atsarūnūt uorpus tuos?

Vyspuor es kasdīnā latgaliski narunoju, īspiejams, deļtuo, ka leluokū daļu laika asu Reigā. Bet latgalīšu volūda maņ ir mīlesteibys volūda. Ir moz cylvāku, kas ar mani runoj latgaliski – baba, daži draugi. Maņ ruodīs, ka tam ūtram cylvākam ir juonūpeļnej tys, lai es ar jū varātu runuot latgaliski. Asu izteikts lokalais patriots, bet es nivīnā momentā naskrīšu ar Latgolys karūgu. Navajag iz reizis dūmuot, ka maņ tys napateik, bet maņ tys patriotismys pret Latgolu ir koč kas muns, munā sirsneņā, i tys ir juozyna tik munim tyvuokajim cylvākim. Tei ir kai muna sāta, i maņ napateik, ka sveši cylvāki leiņ munā sātā. Vysbrīsmeiguokais, kū maņ var papraseit ir: “Parunā latgaliski!” Es atsoku: “Paļdis, vysu lobu!” Taiduos situacejuos nazynu, kū ūtrys cylvāks sagaida nu mane. Viļcīņs Reiga-Zylupe – tys ir taids vysizteiktuokais elements munā kasdīnā. Zylupīts vysim sirsneņā i dzīsmē “Kod latgalīts Reigā brauc”.

Kaidi ir tovi leluokī mierki itamā šaļtī?

Es tāņ vysim soku, ka grybu dzeivuot fermā (Smejās.) Kūpā ar visteņom, kozom, varātu ari kaidu vušku, bet juos otkon juocierp. Daudzi soka, ka navar īsadūmuot taidu munu kasdīnu, es gon varu. Bet maņ itymā godā byus izlaidums, deļtam itys ir lobs vaicuojums nalobā laikā. Nūteikti īsastuot augstškolā, bet nazynu tik kaidā. Grybu byut laimeiga, i, īspiejams, deļtam roduos ideja par pasuokumu “#nūspīdpūguīdvesmai”, kam maņ drupeit pošai datryukst īdviesmis i motivacejis. Tys ir normali – vysim tai mādz gadeitīs, bet tys nav tai, ka maņ tiuleņ suoksīs depreseja, panika. Vyss ir labi – vīnkuorši vajag padareit sovu burbuli taidu foršuoku i intresantuoku. Ka runojam par mierkim, tod es grybu piec školys voi cytu dorbu atīt iz sātu i just taidu īškejū mīru. Muns mierkis ir byut mīreigai i laimeigai.

Vystik, ka runojam par taidom materialajom lītom i mierkim, tod grybu nūpierkt jaunu gradzynu. (Smejās.) Interesants fakts par mani – es parosti narokstu goda suokumā tūs jaunuo goda mierkus. Vīnu godu pamieginuoju, tok nikuo naizpiļdeju. Sasajutu švaki par itū i saprotu, ka maņ navajag ituos problemys dzeivē. Bet ituo gods suokumā saguoja tai, ka maņ vēļ beja prakse uzjāmumā “Sistering” i praksis vadeituoja pasaceja, ka itys – pīraksteit sovus mierkus/apsajimšonys jaunajam godam – ir muns praksis aizdavums. Nu, es tī saraksteju i izpiļdeju tū aizdavumu. Tī pat beja vasala sistema – vysu saraksteit četruos daļuos – karjera, kū tu pats gribi, saime i vēļ koč kas tī beja. Voi es verūs tī? Nā. Voi es asu koč kū pīpiļdejuse nu tuo? Maņ ruodīs, ka nā. (Smejās.) 

Es agruok baigi beju īsacikliejuse iz mierkim, bet tāņ saprotu tū, ka vajag dzeivuot šudiņ, nav kū tī līki īsaciklēt, pat, ka ir labi itamā šaļtī. Es dzeivoju šaļtī, bet piec tam – kai byus, tai byus. Vyspuor parosti soku, ka vajag dzeivuot šudiņ, bet drupeit dūmuot par reitdīnu. 

Ka atsagrīžam pi “Pūgys” mierkim, tod grybu foršu Zīmyssvātku pasuokumu. Mums paguojušajā godā beja Zīmyssvātku pasuokums. Tys beja pateikams, i maņ tymā vokorā daudzi praseja, voi byus ūtruo daļa pasuokumam itūgod. Pasaceišu spoileri – nabyus, bet es grybu koč kū cytu. Maņ ir breineiga ideja, ruodīs – ka tys saīs, tod tys byus desmit nu desmit pasuokums. Bet muns dzeivis mierkis ir: reit byut lobuokai nakai šudiņ. Vyspuor maņ pateik vuords “akuta”, tik nazynu deļkuo, i maņ ir akuta vajadzeiba byut lobai, lobuokai. Maņ vajag, lai kaids pasoka: “Sintij, tu esi malacs!” Ir cylvāki, kurūs motivej, kod jim pasoka, ka jim nasaīt voi nasaīs. Bet, kod maņ pasoka, ka asu malacs, tod es piļneigi storā asu i grybu atsagrīzt tamā prīcys sajiutā otkon. 

Kaida ir vysīdvasmojūšuokuo vīta, kur esi bejusi?

Malnova. Kod es beju pyrmū godu Reigā, regulari brauču iz sātu i skrieju iz mieginuojumu koledžys telpuos. Meitinem beja juopalīk drupeit ilguok piec mieginuojuma, respektivi – es vīna guoju atpakaļ iz sātu. Nūstuoju Malnovā iz krystceļu. Ir zīma, snīgs i skaidri dabasi, bet es verūs iz augšu i raudu, kam Malnovā smuordoj piec mīlesteibys. Es nasoku, ka Reigā švaki smuordoj, bet Malnovā eistyn smuordoj cytaižuok i piec mīlesteibys. Tei vīta ar sovu smuordu piļneigi mani īdvasmoj. Malnovys parkā ir vīns sūleņš, iz kurū es nūīmu, kod nasajiutu labi. Īdviesme varbyut naatīt, siežūt iz sūleņa, bet vīgļuok dvēselei palīk. Ka ir vīta, kur es grybātu nūvacuot, tod tei ir Malnova. I vēļ vīna vīta – trenažeru zāle. Pādejā laikā asu saprotuse, ka maņ vajag aizīt iz trenenim, nūsveist, i tod, kod tu esi tamā situacejā, kod vaira fiziski navari, pasaruoda dūma: “Varātu izdareit tū, tū i itū!” 

Voi ir kaids konkrets cylvāks, kurs tevi īdvasmoj?

Vīnu gryuši nūsaukt. Mani īdvasmoj Līga Springa, tys beja ari vīns nu īmesļu, deļkuo es jū paaicynuoju iz “Pūgys” jaunū pasuokumu sereju. Jei mani īdvasmoj saisteibā ar lokalū patriotismu – maņ ir daguojs dzierdēt, ka cylvāki maņ puormat, ka es narunoju latgaliski, koč ari eistineibā šaļtim ari parunoju i drupeit rokstu latgaliski, bet vīnkuorši tu naesi nūpeļnejs, lai es ar tevi runuotu latgaliski. (Smejās.) Varbyut tys ir ļauni tai dūmuot, tok, ka es īpasazeistu ar cylvāku, kurs runoj latgaliski, es turpynuošu bez problemu runuot ar jū latgaliski. Vystik, ka vysu dzeivi asu runuojuse ar cylvāku latvyski i jis suoc maņ puormest, ka runoju latvyski, tod tei jau ir ūtra cylvāka problema. 

Mani īdvasmoj ari muna praksis vadeituoja i uzjāmuma “Sistering” vaļdis lūcekle Katrīna Ločmele. Praksis laikā maņ cīši īpasatyka taids zynuotkuorais burbuļs, kū jei maņ izbyure. Taisneibu sokūt, ari pasuokums “#nūspīdpūguīdvesmai” topa sarunā ar jū. Katrīna saceja, ka byutu breineigi kaidu paaicynuot gostūs i īsadvasmuot nu juo dzeivis pīredzis. Tod es tū ideju sabužynuoju i realizieju. Mani īdvasmoj Valentīna Kirsanova, Saļņovys tautys noma vadeituoja, jei ir taida lela cylvāku mīlesteiba i tik nasavteiga, partū, ka jei nikod nivīnam nikuo naprosa preteimā. Vīnkuorši – sīvīte dīvīte. Jei ari ir vīns nu tūs cylvāku, kurim es navaru pasaceit “nā”. Nanūlīdzami, ir bejušys situacejis, kod asu atsacejuse, kam poša navaru voi asu Reigā, bet es jai nikod napasaceišu “nā”, kam es nagrybu. Asu jai šausmeigi pateiceiga. Es jai nikod naasu sacejuse itū dzeivē, īspiejams tei ir muna klaida – nazynu, voi ir taida bolva, kū varātu padūd jai, kas piļneigi apstyprynoj vysu, kū jei ir izdarejuse, kam taidu bolvu Valentīna eistyn ir peļnejuse. Maņ ir cīši foršys školuotuojis i audzynuotuoja školā. Muna audzynuotuoja – jei ir taida draudzeiga ar vysim, nu, ka vajadzēs, var ari sabuort. Jei mani ari daudz īdvasmoj. Tod ari ir vīna cyta školuotuoja – nazynu, kai jū apraksteit, kam jei maņ vysu koč kū ir vuicejuse i īsaistejuse vysaidūs projektūs, pīmāram, Eiropys Parlamenta viestnīku školā. Ka runojam, kaidys slaveneibys mani īdvasmoj, tod eisti nazynu, maņ taidu nav. Našmuki byus, ka es kaidu napasaceišu, kas mani īdvasmoj, kam taidu eistyn ir daudz. (Smaida.)

Kur tu meklej īdviesmi sovim dorbim, projektim i pasuokumim?

Dušā voi lobīrīceibuos. (Smejās.) Pa munam, tī vysod kotram jaunys idejis pasaruoda. Maņ ir šausmeigi daudz ideju, bet nav resursu, lai juos realizātu – i finansiali, i cylvākresursu ziņā. Maņ vīnkuorši nav laika. Prūtams, tei ir atruna, vysod var atrast laiku, bet es grybu īt gulēt, maņ ir vajadzeigs ari mīgs.

Maņ ir vīna problema – es namuoku nadūmuot. Lai kū es dareitu, – skaiteišu gruomotu, vieršūs kinu – es vysu laiku dūmuošu. Lai aizmygtu, maņ ari ir juodūmoj. Tai kai es vysu laiku dūmoju, tod maņ tuos idejis ari skraida pa golvu. Šaļtim es jiutūs kai taids staigojūšs ChatGPT.

Prūtams, ka maņ pasaceitu: “Eu, Sintij, pasoki kaidu ideju!” – es navarātu nikuo atbiļdēt, kam maņ vajag, lai tuos idejis tai dabeigai atīt da mane. Voi maņ ir kaids rituals deļ īdviesmis? Nav. Es cīši daudz runoju ar sevi. Sintija ir muns vysumeiluokais cylvāks vyspuoreigi, tod, kod es ar jū runoju, tod jei maņ vysaidys breineigys lītys i idejis pastuosta. Koč ari maņ ir moz godu i asu jauna, vystik grybātūs saceit, ka maņ ir koč kaida dzeivis pīredze, kam dzeive maņ ir paruodejuse, ka na vysod jei ir tik skaista. Es saceitu, ka myusu vysai Z paaudzei ir šausmeigs sabīdreibys spīdīņs, kas cīši īspaidoj myusu dzeivi, kam īprīškejom paaudzem nabeja tūs īspieju, kas ir mums. Leidz ar tū, jī, īspiejams, nasaprūt, ka tu navari izmontuot vysys īspiejis. Koč i eistineibā tys jaunīts dora vysu i jam nav tik daudzi tuo mīdzeņa, cik vajadzātu i cik paradz biologejis gruomuota, bet tys nivīnam koč kai nainteresej. I tod tuos babenis, kuruos pi podjezda puormat, ka asam pazaudātuo paaudze – labi, paļdis, pamieginojit pošys lobuok. Bet, nui, mes pīaugam dreižuok, i juosoka paļdis voi dīvamžāļ, tys ari ir tehnologeju nūpalns.  

Kai tu sevi motivej, kod tryukst īdviesmis dareit?

Školys dorbim mani motivej stipendeja, tī līku vuordu navajag. (Smejās.) Tai kai ir palics pādejais pusgods, tod ir dīzgon gryuši, bet ni deļtuo, ka ir daudz dorbu, bet tys, ka iz beigom ir lels nūgurums nu vysa. Kotru reitu celīs ar gryuteibom, nūteik gataveišonos eksamenim i ir palykuši pādejī prīškmati, vyss īt iz riņči. Lai sasajimtu, vajadzeigs spāks i īdviesme. Dīzgon vīnmuļs dzeivis skots, maņ taids napateik. Maņ pateik tod, kod ir kusteiba i taids aktivums kasdīnys steigā. 

Bet es ar sevi runoju, i tys mani motivej. Es pat tik daudz ar cylvākim narunoju, kai ar sevi. Īspiejams, cylvāki dūmuoj, ka maņ ir problemys. Dažreiz dagiunu poša sevi pi taidys dūmys, bet es nagrybu tai dūmuot. Es ar sevi pasarunoju drupeit i vīgļuok palīk. Bet, runojūt ar ūtru cylvāku, jis nikod navarēs mani saprast, kam mes vysi veramēs iz dzeivi cytaižuok, kotrys ar sovu redziejumu. Vystik, runojūt par motivaceju, tod vyss ari atkareigs nu jūmys. Ka runojam par sporta zāli, tod mani motivej muna krystamuote. Kod jei īlīk socialajūs medejūs publikacejis nu sporta zālis, maņ pasaruoda dūma: “Vajag pošai nūīt iz zāli!” Gols golā, muna krystamuote beja kai īdviesme suokt apmeklēt sporta zāli. Jei daudz dalejuos socialajūs medejūs ar sovu aktivū kasdīnu – na tik nu sporta zālis, bet vyspuoreigai. Es apbreinuoju, kai jei piec ilgys dorba dežurys aizbrauc iz sporta zāli voi baseinu. Vyspuor jei ir supersīvīte! I taidi cylvāki mani īdvasmoj i motivej dareit! 

Kaids ir vyslobuokais padūms, kū tu esi sajāmuse i īsoki ari cytim?

Drupeit juopadūmoj. (Smejās.) Cytim es nūteikti īsaceitu sevi mīļuot – nu suokuma mīļoj pats sevi, piec tam – cytus. Tys, kū es soku sovom draudzinem – vysa pamatā ir lobs pošviertiejums. Bet, kū maņ kaids ir pasacejs voi īsacejs? Nazynu, napīmiņu. Nūteikti, ka ir koč kas īsaceits, bet nikas naīt pruotā. Es pat zynu cylvāku, kurs maņ koč kū ir īsacejs, bet navaru pīminēt nivīnu juo gudrū dūmu. Maņ daudz kū ir sacejuši cylvāki, ka tāņ napīmiņu. Pīmāram, tamā pošā Eiropys Parlamenta viestnīku školā – vīns puiss pasaceja, ka asu napareizs komercdarbinīks, partū, ka cīši īspryngstu iz tūs lītu, par kurom maņ namoksoj. Tys beja pyrmais, kas maņ itamā šaļtī īguoja pruotā, bet tūlaik tys mani nikai namotivēja. (Smejās.) Pīdūšonu, bet nikas naīt pruotā (smejās), pīminiešu tik tod, kod byušu sātā voi piec vairuoku dīnu. Tai cylvākim ari mādz gadeitīs!