Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Paguojušuos nedelis golā, 21. martā, bīdreiba “Zaļā brīvība” (Zaļuo breiveiba) Daugovpilī aicynuoja iz seminaru “Klimata sarunys: nu mitu da eistineibys”, kas beja veļteits kvalitativai žurnalistikai, izgleiteibai, vidis aizsardzeibai i ekspertizei. Seminarā tyka prezentāts latgaliski izdūtais klimata ceļveds, pi kuruo latgaliskuos versejis tolkā guojuse latgalīšu volūdys specialiste, literate i pietneica Ilze Sperga.

Īprīšk ceļveds kai plotuoka projekta “1,5 °C dzeivisveids Eiropys Savīneibā” daļa izdūts latvīšu literarajā volūdā, bet, kai portalam lakuga.lv stuosta “Zaļuos breiveibys” puorstuove Inga Belousa, ideja radeit informativu materialu par klimatam draudzeiguoku dzeivuošonu ari latgaliski rodusēs, dūmojūt atsacejumu iz Reigys kolegu i draugu vaicuojumim, kai itymā mudri maineigā i vysaidom viestim puorboguotajā laikā paleidzēt regionu sabīdreibai palikt zynūšuokai i aktivuokai, i kai var paleidzēt vaļstei byut leidzsvoruotuokai. “Mums, kas dzeivoj regionūs, tymā vydā i Latgolā, ir svareigi sajust i zynuot, ka asam vīnleidz svareiga daļa nu vaļsts, i ka saturu, kas ir svareigs vysā pasaulī, varim kai latgaliski puorskaiteit, tai i latgaliski ap tū parunuot. Deļtuo roduos ideja par izdavuma “Ceļveds klimata puormaiņu ītekmis mazynuošonai, dzeivojūt veseleiguok i taisneiguok” latgaliskū verseju, kas ir lobs pīmārs tam, ka latgaliski varim runuot ari ap klimata temom,” par ideju stuosta Inga Belousa. Jei skaidroj, ka ceļvedī ir organizacejis “Zaļuo breiveiba” jaunuokūs klimata pietejumu rezultati, kas ir veiduoti kūpā ar vairuoku Eiropys vaļstu klimata i atbiļdeiga dzeivisveida pietnīkim. “Pietejumu rezultatus niu var puorskaiteit kvalitativā latgalīšu volūdā. Es poša latgaliskū klimata ceļvedi iztveru ari kai īguļdejumu latgalīšu volūdys styprynuošonā, eipaši izceļūt vuordu kruojuma veiduošonu, kas paleidz latgaliski izasaceit ari ap klimatu saudzejūšu patiereņu i dzeivis veidu,” stuosta Inga, turūt nūceju, ka ceļveds paleidzēs latgaliski skaitūšajim naārtū klimata tematu lobuok saprast i sasaisteit ar sovu kasdīnu.

Pi jaunuo klimata ceļveža latgaliskuos versejis tolkā guoja latgalīšu volūdys specialiste, literate i pietneica Ilze Sperga, kurei pīzeist, ka suokuos ruodejīs, ka dorbs byus cīši sarežgeits. “Itys dorbs beja vaira taids – acs nūsabeida, rūkys zynuoja padareit. Ka naskaita atseviškus konceptualus vaicuojumus terminologejis ziņā, par pīmāru, apsarunojūt ari ar latgalīšu volūdys ekspertu komisejis lūceklem, palyku pi “sātys saimisteiba” terminam “mājsaimniecība”, teksts ite beja cīši vīnkuoršs i logiskys,” par volūdys izaicynuojumim soka Ilze, reizē pīzeistūt, ka eistineibā jau buklets asūt par normalu Latgolys lauku saimisteibys dzeivis veidu. “Dzeivuot taupeigi i ar apdūmu, namāsluot sovā zemē, dūmuot vysmoz vīnu sezonu iz prīšku. Tys, ka mes asam tik tuoli aizguojuši nu ituos normaleibys i juoroksta bukleti, kai dzeivuot taupeiguok i taisneiguok, kab resursu byutu gona vysim, ir urbanizacejis i patārātuoju kulturys sakys. Ka par dzeivi i resursim dūmoj na kai jūs patārātuojs, bet saiminīks, palīk vīnkuoršuok saprast itū 1,5 grada dzeivisveidu. Nūsyltynuot sovu sātu, kab tierēt mozuok molkys, vaira īt kuojom voi braukt ar ritini, kab lobuoka veseleiba i mozuok tērēt dagvīlys, nasadzeit ar lidmašynu iz Maltu, bet apstaiguot apleicīni i aizbraukt ar ritini iz Maltu – tei patīseibā ir boguota cylvāka, sovys zemis saiminīka izvēle,” puordūmuos par klimatam draudzeiguoku dzeivuošonu doluos volūdys specialiste.

Vaicojūt “Zaļuos breiveibys” puorstuovei Ingai Belousai, voi izdavuma latgaliskuo verseja kai puorsteiguse, atsaškeiruse, saleidzynojūt ar klimatam veļteituo ceļveža pyrmū variantu latvīšu literarajā volūdā, Inga atsoka, ka kai vīnā, tai ūtrā latvīšu volūdys variantā, skaitūt voi stuostūt ap klimatu, asūt daudz nadzierdātu i naīrostu vuordu. “Pīļaunu, ka daudzim ceļveža skaiteituojim varātu byut puorsteigums, ka ir taids 1,5 gradu dzeivisveids, par kū runojam, kod stuostom par mums zynomuokajom četrom patiereņa sferom: puortykys patiereņu, puorsavītuošonu, ar sātu saisteitū patiereņu i patiereņu breivuo laika pavadeišonai. Kotrā nu itūs četru jūmu ir dzeivisveida reiceibys voi izalaseišonys, kam ir cīši atškireigys vidis ītekmis, konkretuok ūglekļa pāds. Asam pateiceigi Ilzei par padareitū, kab ceļveds byutu ari latgaliski, bet svareigi jau, ka vysleidza kaidā volūdā, bet mes sovā dzeivis veidā īvīstu tuos izvēlis, kas roda piec īspiejis mozuoku ūglekļa pādu,” aicynojūt puorsavērt sovus īrodumus i pamastū pādu, soka Inga. Jei atzeimoj, ka Latgolys dzeivuotuoju patiereņa ūglekļa pāds kūpumā varātu byut mozuoks. “Tys eipaši tim, kas bīži nalidoj atpyutys braucīņūs, rešuok izmontoj personeigū automašynu, kod brauc vīni poši. Bet videjais ūglekļa pāds vysleidza varātu byut leluoks nakai Parizis nūleigumā, kū klimata puormaiņu mazynuošonai pīzynušys vysys Eiropys Savīneibys vaļsts, pījimtī plāni. Ari galis patiereņš, kas puortykys daļā roda vysuleluokū ūglekļa pādu, byutu svareigs vaicuojums kai nu emiseju samazynuošonys, tai nu veseleibys pusis. I nav jau tai, ka ceļvedī ir pīraksteitys receptis dreižai puorīšonai iz bezizmešu dzeivis veidu. Klimatu saudzejūša dzeivis veida reiceibys varim poši salikt piec personeigūs vajadzeibu i daīmamūs īspieju,” komentej Inga Belousa atsacejumā iz vaicuojumu par Latgolys dzeivuotuojim klimatam draudzeiguokys dzeivuošonys vaicuojumūs kasdīnā.

Klimata ceļveds latgaliski taustomā variantā izdūts nalelā tiražā, bet juo digitaluo verseja bez moksys sevkuram interesentam daīmama bīdreibys “Zaļuo breiveiba” sātyslopā ITE.