Kulturys īsacejumi nedeļai: putyni dobā, dzagiuze dzīsmēs i seminars jaunīšim

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Itūnedeļ divejis lelys nūtikšonys pīdzeivuos folklorys kūpa “Grodi”. 10. aprelī Reigā, VEF kulturys pilī, tiks padūta folklorys bolva “Austras koks 2024”, kurū nominacejā “Latvyskuos dzeivis zinis kūpšona i daudzynuošona” sajims ari “Grodi” i jūs vadeituoja Aīda Rancāne. Sovutīs 11. aprelī “Grodus” varēs satikt Daugovpilī, kur izskanēs koncertpietejums “Dzagiuze tautys prīškstotūs i dzīsmēs”. Partū ari kulturys īsacejumus itai nedeļai sagatavejuse folklorys kūpys “Grodi” dalineica Agita Berga.
Putynu laiks
Apreļs ir breineigs laiks putynu vāruošonai – kūku lopys vēļ nav izplaukušys, daudzi kur atsagrīž guojputni i tyvojās putynu perekļuošonys sezona. Vysod atguoduošu skotu, kod vīnuvīt satyku vairuokus desmitus guļbu Lubuona azarā, puori golvai laidēs majestatiskī plieseigī putyni, naktī laidemēs palādu ekspedicejā, bet saulis lāktā – klauseitīs rūseigūs dzīduotuojus. Īsoku zamynluodēt telefonā lītuotni “Merlin”, mugorsūmā īkrāmēt syltu čaju, sīrmaizis, “Putynu nūteicieju” i binokli, laistīs iz Lubuona azaru voi cytu tovai sātai tyvu putynim nūzeimeigu dobys teritoreju, ļautīs dobys izziņai i putynu skaņu simfonejai.
Taipat vysu apreli Latvejis Ornitologejis bīdreiba organizej Putynu dīnys ar vysvysaidim puorguojīnim, nūdarbeibom i lekcejom daudzi kur Latvejā.

Dzagiuzis bolsi Daugovpilī
11. apreļa vokorā Daugovpilī byus skaists i izzynūšs koncerts – pietejums par dzagiuzi tautys prīškstotūs i dzīsmēs, kur folklorys kūpa “Grodi” izdzīduos skaistuos, smeļdzeiguos i daudzbaļseiguos dzagiuzis dzīsmis i folklorys pietnīks Aigars Lielbārdis stuostūs ļaus izzynuot ituo nūslāpumainuo putyna simboliskū nūzeimi.
Dzagiuze i tuos bolss latvīšu folklorā puorsvorā saistuos ar jaunys sīvītis skumem piec dzymtuos sātys i sev tyvajim. Jei, aizpracāta tuoļumā, nu svešuma kai dzagiuze atlidoj iz dzymtū pusi i tāva sātu “aizkiukoj ar žieleigu bolsu”. Koncerta stuosts vess cauri vysaidim muosys dzeivis pūsmim, kū īzeimēs spūdrys i puormejis viestejūšys dzagiuzis dzīsmis. Tuos aizkustynoj vysdziļuokūs sirds nūstyurus i ļaun īraudzeit cytaižuok itū putynu, na tik zynuot juo uzvedeibu dobā. I, īspiejams, itys ir lobs īmeslis reidzuonim voi cytim nūvadnīkim izbraukt sen atlyktajā mini-ceļuojumā iz Daugovpili.

Seminars jaunīšim
Ka tev ir nu 18 da 30 gadu, dasasoki kaidam nu 2×2 seminaru. Nedelis garumā jaunīšim ir vareiba īdrūsynūšā i draudzeigā vidē profesionaļu vadeibā izzynuot sev interesejūšu temu, pīmāram, diskutēt par politikys aktualitatem, vuiceitīs vadeibys prasmis, izzynuot kulturys nūtikšonys, atteisteit volūdu, izprast sevi i vēļ daudzi kū. Piecpušdīnis veļteitys poša izalaseitam projektam, pīmāram, sova Nameja gradzyna izkaļšonai, muzykys instrumentu taiseišonai, muola trauku radeišonai, izdzeivuošonys prašmu īsavuiceišonai voi rodūšuma mekliešonai muokslā i improvizacejis teatrī. Seminara nedeļa ir intensiva, tok emocionali uzluodejūša i pīpyldūša. Vīns nu 2×2 mierku ir radeit vidi, kur sevkurs var byut Latvejai nūdereigs i pīdereigs, naatkareigi, voi dzeivoj Latvejā, Nēderlandē voi Kanadā. Itūgod nūtiks treis vosorys nūmetnis – Latgolā, Lelbritanejā i pyrmūreiz – Australejā! Nu sirds īsoku itū pīredzi kotram jaunīšam!


Komentari