Roksta autore: Agnese Skangale

Ituo gods 2. aprelī Latgolys Kulturviesturis muzeja izstuožu zālē tyka atkluota keramika Jura Krompāna izstuode “Zemes krāsu varavīksne”, kas itūgod ari īskandynoj Latgolys pūdnīku dīnys. Keramika glazātī dorbi tyka saulis apspaituoti, i izstuožu zāle apmeklātuojim puorsavērte par eistynu pavasara zemis kruosu dzeļvērti.

Latgolys keramiks Jurs Krompāns ir dzims 1950. gods 22. aprelī Greiškānu pogostā i itymā godā svieteis 75 godu jubileju. Bierneibā jis aizaruovs ar vysaidim rūku dorbim i labi pasadavuse zeimiešona, partū 1967. godā Jurs īsastuoja Rēzeknis Lītišķuos muokslys vydsškolys Keramikys nūdaļā. Dīvamžāļ vysaidu īmesļu deļ vuiceibys beja juoatstuoj i juomeklej pošam sova stidzeņa muola laukūs. Tuoluok ceļš jū aizvede iz ražuošonys apvīneibys “Latvijas keramika” Jākubpiļs cehu pi Pītera Kaļvys. Tī tyka dabuotys zynuošonys par vyrpuošonu, glaziešonu, apdadzynuošonu, vystik mehaniskais dorbs kai pi ryupneicys leņtys nabeja Jura aicynuojums i sova ceļa mekliejumi turpynuojuos. Sekuoja dīnasts padūmu armejā, dorbs ādynuošonys sferā, tok Jura rodūšuo byuteiba meklēja izpausmi i muols jēme viersrūku. Par sovu eistynū školuotuoju keramiks skaita muokslys zynuotnīku Juoni Pujātu (1925-1988), kurs regulari brauce iz Latgolu i ryupiejuos par jaunūs cylvāku īvierzeišonu keramikys jūmā. Tymā laikā ari nūsastyprynuoja puorlīceiba, ka keramika ir Jura Krompāna eistynais dzeivis aicynuojums. 1981. godā jis īkuortuoja sovu darbneicu i izbyuvēja keramikys apdadzynuošonys cepli. Juo darbneicā pīredzi dorbā ar muolu dabuoja ari daudzi kolegi, kurūs ceļš muola laukūs beja pošā suokumā – S. Vituškins, A. Vituškins, V. Pankovs. Sovu keramika padūmu Jurs devs ari praktikantim nu Rēzeknis Lītiškuos muokslys vydsškolys. 

1980. godā Jurs Krompāns īsastuoja Latgolys keramikys studejā, bet 1982. godā jam tyka pīškierts Tautys Dailomota meistara statuss. Nu 20. g. s. 80. godu keramiks ir daleibnīks tradicionalajā Latvejis Etnografiskuo breivdobys muzeja godatiergā, i juo keramikys dorbus šaļtim var īraudzeit plakatu nūformiejumūs. Juo jaunuokū veikumu keramikā vysod var apsavērt Latgolys pūdnīku dīnu izstuodēs, kur varim puorsalīcynuot par Latgolys glazātuos keramikys tradicionalūs vierteibu saglobuošonu.  

J. Krompāns ir eistyns Latgolys keramikys vacmeistars, kam ilgstūši pīkūp Sylajuoņu keramikys tradicejis, kai ari sovā dzeivis i dorba vītā Niperovā vys vēļ doluos pūdnīceibys nūslāpumūs ar daudzim tūpūšajim pūdnīkim. Vairuokys reizis jis ir pīsadalejs Latvejis Nacionaluo kulturys centra aktivitatēs – akcejā “Satiec savu meistaru”, kinuos, īrokstūs, intervejuos, kab pasadaleitu ar sovu pīredzi omota tradiceju saglobuošonā. Jis ir eistyns meistars daudzžuburu svečturu darynuošonā. Ituo gods suokumā J. Krompāns sajēme Rēzeknis nūvoda goda bolvu kulturā par myuža īguļdejumu.  

Jura Krompāna izstuode “Zemes krāsu varavīksne” apsaverama leidz ituo gods 3. majam Latgolys Kulturviesturis muzeja izstuožu zālē. 

Galerejā vacmeistara Jura Krompāna jubilejis keramikys izstuodis “Zemes krāsu varavīksne” atkluošona Latgolys Kulturviesturis muzejā. Foto: Agnese Skangale