Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Catūrtdīnis, 10. apreļa, vokorā septeitū reizi sveicynuos folklorys bolvys “Austras koks” sajiemiejus. Kai viestej bolvys reikuotuoju publicātuo informaceja, svineiguo ceremoneja paradzāta Reigā, VEF Kulturys piļs Kamerzālē, i bolvys sajiemieju vydā byus ari myusu dīnu latgalīšu kulturā labi zynomī Aīda Rancāne i folklorys kūpa “Grodi” i Daugovpiļs Tradiceju sāta i folklorys kūpa “Svātra”.

Folklorys bolvys “Austras koks” mierkis ir, popularizejūt tradicionaluos kulturys pamatvierteibys, latvyskū dzeivisziņu, tuos ilgtspieju i vysaidys izpausmis myusu dīnu sabīdreibā, par padareitū tradicionaluos kulturys montuojuma saglobuošona kas gods gūdynuot personys, folklorys kūpys i kūpīnys. Bolvys rūsynuotuoji i reikuotuoji ir Latvejis Folklorys bīdreiba. Itūgod bolvai ir treis nominacejis i vīna kluotyn nominaceja: “Myuža īguļdejums”, “Latvyskuos dzeiviszinis kūpšona i daudzynuošona” i “Aktivitatis folklorys laukā 2024. godā”, kai ari apbolvuos nominacejis “Īdviesmis bolva par goda publikaceju” sajiemieju.

Bolvys nominacejā “Myuža īguļdejums” sajims folklorys zynuotuojs, teoretiks, praktiks i latvīšu kūpīnys vysā pasaulī īdvasmuotuojs Austris Grasis, kai ari suitu tradicionaluos kulturys kūpieja i atteisteituoja, etnografiskuo ansambļa “Gudenieku suiti” dybynuotuoja i vadeituoja Lidija Jansone. Īdviesmis bolvu par goda publikaceju sajims Latvejis Universitatis Literaturys, folklorys i muokslys instituta Latvīšu folklorys kruotive par akademiskuo izdavuma “Latviešu tautasdziesmas” (1979–2024) pādejū 2024. godā izdūtū siejumu, kas reizē ir ari vysa izdavumu cykla, kurūs kūpā publicāts aptyvai vīns miļjons tautysdzīšmu, nūslāgums.

Latgalīšu kulturys ziņu portals eipaši sveicynoj nominacejis “Latvyskuos dzeiviszinis kūpšona i daudzynuošona” sajiemiejus, kurī ir labi zynomi ari myusu dīnu latgalīšu kulturā. Par godskuortu svātku, saimis gūdu i folklorā montuotūs zynuošonu ap dobu i Vysumu īdzeivynuošonu i daudzynuošonu bolvu sajims Aīda Rancāne i folklorys kūpa “Grodi”. Daudzus godus sūpluok namaterialuo kulturys montuojuma saglobuošonys i populariziešonys dorbam, “Grodi” sasadorboj ar saimem i dzymtom, kab vadeitu svareiguokuos dzeivis cykla šaļts. Itamā nedeļā pīktdiņ, 11. aprelī, folklorys kūpu ar koncertpietejumu “Dzagiuze – tautys prīškstotūs i dzīsmēs” kai reize varēs dzierdēt Latgolā – Daugovpiļs Vīneibys nomā, kur simboliski saīs sasatikšona ar folklorys bolvys “Austras koks” nominacejis “Aktivitatis folklorys laukā 2024. godā” sajiemiejim – Daugovpiļs vaļstspiļsātys pošvaļdeibys īstuodis “Vīneibys noms” Tradiceju sātu i folklorys kūpu “Svātra”. Kai viestej bolvys reikuotuoji, Tradiceju sātys i folklorys kūpys “Svātra” padareitais 2024. godā ir peļnejs eipašu viereibu. 2024. gods aktivitašu vydā ir Tradiceju sātā organizātūs nūtikšonu pīduovuojums: svātku svieteišona, amatnīku darbneicys, izstuodis, tautys muzykys instrumentu spieliešonys vuiceišona, seminari ap latvīšu tradicionalajim svātkim, gūdim, spēlem, rūtaļom, daņčim, tradicionalūs daņču vokori, sarunu vokori i diskusejis ap namaterialuo kulturys montuojuma saglobuošonu i puormontuošonu.  

Kai portalam lakuga.lv pīzyna Tradiceju sātys vadeituoja i folklorys kūpys “Svātra” dalineica Baiba Pankjāne, jim viests par bolvys sajimšonu bejs lels puorsteigums i pagūdynuojums. “Mums jau ruodīs, ka mes ite tai dorim i dorim sovai prīcai, bet tys ir breineigi, ka asam pamaneiti na tik ite, iz vītys, bet i vysā Latvejā. Tradiceju sāta i “Svātra” ir cīši saisteitys – poša dorbojūs kai vīnā, tai ūtrā, bet Sarmeite (folklorys kūpys “Svātra” vadeituoja Sarmīte Teivāne – red.) ir Tradiceju sātys krystamuote. Ka na juos, kas jū zyna, voi i kod taida Tradiceju sāta byutu,” soka Baiba. Jei stuosta, ka Tradiceju sāta ir vīta, kurā sev kū ta interesejūšu var atrast plots cylvāku lūks i ar da ituo dareitū var prīcuotīs par ļaužu interesi. “Iz izstuodem i myusu sataiseitū īsalauzšonys spēli “Tradīciju lāde” var atbraukt grupys, bet meistarklasis ir mozuokam ļaužu skaitam. Meistarklašu apmaklātuoji ir na tik nu piļsātys, bet tikū beja ari interesenti nu Preiļu, ir nu Leivuona, pat nu Rēzeknis sovu reizi kaids atbrauc. Saīt, ka Tradiceju sāta ir regionali svareiga vīta. Sovā ziņā asam ari volūdu tylts – myusu pamata auditoreja ir latvyski runojūšī, bet ir ari krīvvolūdeigī, kuri grib vuiceitīs i izzynuot vaira par latvīšu volūdu. Kotram meistarklašu tipam ari ir sovys auditorejis – kaidam kulinarejis meistarklasis vaira, cytam rūkdorbi, deļtuo mums svareigi pīduovuot vysaidys aktivitatis,” par Tradiceju sātys dorbu stuosta juos vadeituoja Baiba Pankjāne.

Folklorys bolvys “Austras koks” sajiemiejus gūdynuos 10. aprelī septeņuos stuņdēs vokora VEF Kulturys piļs Kamerzālē Reigā, īīšona ceremonejā ir bez moksys.