Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Diāna Apele ir RTU Rēzeknis akademejis docente (Mg. design, Mg. art, Mg. paed.) ar daudzgadeju pedagogiskū pīredzi. Dzymuse i vuicejusēs Rēzeknē, piec Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis absolviešonys suokuse dorba gaitys tūreizejā Rēzeknis Augstškolā. Diānai ir regionala i storptautyska pīredze, pīsadolūt ar muokslu i pedagogeju saisteitūs projektūs. Paraleli pedagoga dorbam Diāna ir konceptuala muokslineica, kas sekoj leidza aktualajom tehnologejom, savynūt vysaidus muokslys veidus i myusu dīnu īspiejis, pīmāram, lazertehnologejis. Saruna ar Diānu par muokslinīka i pedagoga lūmu saplyusšonu, studeju procesu i studentu īspiejom, kai ari muokslu, kas varbyut izgluobs pasauli.

Muokslinīka i pedagoga lūmys

“Maņ redzīs, ka vairuokuos izstuožu atkluošonuos asmu sacejuse, ka 99 % deļ mane ir pedagogiskais dorbs, i tod tys 1 % palīk muokslai. Tys, prūtams, deļtam, ka tryukst laika, dorbs ar studentim pajam cīši daudz. Tys nav švaki, ka muokslai drupeit nazkas palīk. Es asmu konceptualais muokslinīks, asmu izguojuse daudz kū – kai tekstilmuokslu, tai grafiku, i niu vairuokus muokslys veidus apvīnoju konceptualā muokslā. Maņ nav svareigi, kaidā materialā izasaceit, golvonais ir padūt dūmu i ideju. Pādejā laikā asmu ari aizaruovuse ar tehnologejom, tys ir lāzergrīzums, lāzergraviejums.”

“Muoksla deļ mane ir kai atslūdze i nadaudz pošizpausme. Goduos, ka teik izsludynuoti konkursi, pīmāram, nupat beja Latgolys Kulturviesturis muzejā (LKM) Rēzeknē Latgolys muokslinīku izstuodis konkurss voi Rotko muzeja Daugovpilī konkursi, tī drupeit stimulej padūmuot. Konkursūs parosti ir temys, i muokslinīkam ir vareiba padūmuot, kai tū temu paruodeit sovā perspektivā, ar kaidim tehniskim leidzeklim i pajiemīnim. Pateikami, ka, ari reši asūt muokslā, saīt nazkas lobs, ari cytim pateik, cytreiz ļauds ir puorsteigti, ka tai ari var. Pīmāram, LKM kasgadejai Latgolys muokslinīku izstuodei beja interesanta tema “Komuļs”, es sagataveju dorbu nu vairuoku tehniku, apvīnojūt tekstilu, munā gadīnī zeidu, marmoriešonu aba ebru tehniku i lāzertehnologejis. Prīcynoj, ka Rēzeknis akademejā ir lāzertehnologeju centrys, kur ir vareiba sasadorbuot ar kolegim. Sūlej, ka nu nuokušuo gods mums byus vēļ vīna darbneica, kas saisteita ar prototipiešonu, dūmoju, ka tī arī lobpruot poša īsasaisteišu.”

Muoksla kai gluobšonys riņčs

“Cytu reizi redzīs, ka digitaluo demence myus skar vaira nakai nu suoku var redzētīs. Mes varbyut pat napamonom, tok digitaluos tehnologejis myus ītekmej – kai atmiņu, tai uzmaneibu i spieju koncentrētīs. Napaseņ skaiteju Zandys Rubenis gruomotu “Digitālā bērnība”, kas ir baļsteita iz pietejumim, ari poša autore jau aptyvai 15 godu dorbojās itamā jūmā. Gruomotā autore roksta, ka vīns nu gluobšonys riņču ir muoksla, tok na tikai, ari adeišona, ēst gataveišona, duorza dorbi, vyss tys, kū var dareit bez digitalajom tehnologejom. Muoksla paleidz sakuortuot smedziņus, nūsamīrēt.”

Studeju procesa īspiejis

“Prūtams, ir laiks i gadīni, kod akademejis papeiru dorbi i puormainis saisteibā ar dasavīnuošonu Reigys Tehniskajai universitatei roda papyldu nūgurumu, kod vyspuor vaira nasagrib nikuo dareit, tik daudz, cik īsaslēgt sātā iz kaidu laiku. Tok mani cīši īdvasmoj cylvāki, ari izīšona uorā, īspiejis braukt, vērtīs i ceļuot.”

“Regulari ar studentim braucam iz izstuodem, vysaidom nūtikšonom. Cytus varbyut tys nūgurdynoj, pat studenti soka, ka tys ir nūgurdynūši, tok maņ ir taišni ūtraižuok. Maņ tai pateik! Niu studentim ir tik breineigys īspiejis! Ka nazkod Erasmus apmainis programa beja iz pusgodu voi godu i taidu laika periodu na vysi varēja atsaļaut, niu laikam jau trešū godu akademeja pīsadola Erasmus+ BIP intensivajūs projektūs. Tei parosti ir nedeļa kaidā Eiropys vaļstī/piļsātā, tuos laikā studentim ir vysaiduokys vareibys, pīmāram, apmeklēt kulturviesturyskus objektus, lekcejis, izstuodis. Kotru reizi ir kaida konkreta tema, pīmāram, niu bejom Italejā, Romā, tī beja tema par Ūtrū pasauļa karu, Italejis i Vuocejis attīceibom, obejis vaļsts ar itū sovys viesturys daļu nasalapnoj. Saleidzynuojumā ar mums, pi jūs praktiski nav Ūtruo pasauļa kara pīminekļu. Studentim beja vareiba struoduot daudznacionaluos grupuos i izstruoduot lelizmāra murāļus. Taipoš tys eistyn ir unikali, ka myusu studentim beja vareiba dzeivē apsavērt van Goga, Mondriāna, Pikaso dorbus.”

Nu suoku īsavuiceit struoduot ar rūkom

“Daļa studentu jau pyrmajā kursā grybātu struoduot ar datortehnologejom, tok ite juosaprūt, ka dators ir tehnologeja, tys ir reiks. Tok dorbs ar rūku kustynoj smedziņus, atteista mozū motoriku i vuica pošam dūmuot. Deļtam pyrmajā kursā es studentim soku: “Mīleiši, mes niu struoduosim ar rūkom!” Tai ar studentim mes grīžam, leimejam, kluojam i kruosojam planšetis. Taidā veidā atsateista tehniskuo dūmuošona, partū ka myusu dīnuos ir gadīni, ka školāns piec vydsškolys namuok ar nazi voi linealu struoduot voi nūgrīzt taišnu lineju ar škērem. Raugu studentus ari motivēt, ka taids rūku dorbs ļaun drupeit atsapyust nu digitalūs tehnologeju.”

Volūda muokslā i kasdīnā

“Bierneibā es pat nazynuoju, ka eksistej taida latvīšu volūda, augu laukūs pi babys, tī beja tikai latgalīšu volūda. Ari muokslai ir sova volūda, par pīmāru, dorba nūsaukums ir muokslys dorba daļa – voi nu tu gribi paskaidruot, voi tu gribi sajaukt golvu, var vyspuor īlikt “xxx”, bez vuordu, kab skateituojs dūmuotu pats. Ari šrifts var byut kai vīns nu muokslys izpausmis veidu.”

“Taipoš kai muoksla, ari muzyka ir vēļ vīna volūda. Tū es dazynuoju caur sovu meitu, kura pabeidze muzykys školu. Tī taidi termini, kurūs nazynuotuojs nasaprass. Es tikai caur jū suoču baudeit i saprast simfoniskū muzyku. Taipoš ir ar muokslys volūdu – ka jū puorvolda, var faktiski saceit, ka kluot īt vēļ vīna volūda.”

Muokslys vide Latgolā

“Latgolā varbyut mozuok saprūt konceptualū muokslu. Latgola vystik nav tik pījamūša. Ari regionalajūs muzejūs, kod ir dorbu viertiešonys, cytreiz ir arguments, ka “itū tauta nasaprass”. Maņ jau ari ir daži drupeit vaira provokativi dorbi, pīmāram, izstuodē “Dzimtas piens”, tok, kod izstuosta tū ideju, ļauds tū pījam i saprūt. Prūtams, ka cylvāks nav saisteits ar muokslu, jam vīgļuok uztvert realistiskus dorbus.”

“Napaseņ maņ Ludzā beja personalizstuode, kur stuosteju par sovu konceptualū muokslu, par kotra dorbu ideju. Daudzi saceja, ka tys ir tik interesanti, niu iz dorbim veromēs cytom acim. Vīna školuotuoja nu bārnu muokslys školys beja atguojuse ar sovim bārnim i saceja paļdis, ka caur munu izstuodi Ludzā tyka īnasta konceptualuo muoksla.”

“Kai jau nupat saceju, simfoniskajai muzykai, kab tu jū saprostu, vajag pamata. Taišni tys pats ir ari abstraktajai muokslai, jai vajag pamata, kab jū saprast voi vysmoz pījimt. Muokslys dorbi var patikt i napatikt, tok mums pošim svareigi atguoduot, ka muokslu cenzej tikai diktatoriskuos vaļstīs.”

Muokslys i muokslinīku īspiejis regionā

“Var nikuo napajimt Reigā, i var ari cīši daudz pajimt regionā. Pīmārs tam ir Upeite (Namaterialuos kulturys montuojuma centrs ”Upīte” – L.S.). Sevkurys vītys potencials ir atkareigs nu vidis i tim cylvākkadrim, kas tī dorbojās. Vēļ lobais pīmārs ir Lūznovys muiža, tys, kū primari Iveta Balčūne, tod ari Inga Žirgule izdareja i panuoce ar muižu, ir fantastika. Prūtams, tī beja daudz paleigu i atbaļsteituoju, beja projektu finansiejums, tok taipoš bez itūs cylvāku, nikas nanūtyktu. Tys pats ari myusu “Gorā”, tei poša Diāna i Ilona (Diāna Zirniņa, Ilona Rupaine – L.S.). Vēļ cyts lobs pīmārs ir Rēzeknis nūvoda Maltā, kur atsarūn pavysam mozs muzejs, maņ tī beja personalizstuode pyrms divim godim. Kod pyrmū reizi brauču, lobu breidi meklieju, kai jū atrast, tok tī eistyn ir vārts pabyut.”

Muoksla i politika, muoksla i kars

“Ka gūdeigi, kod suocēs i turpynuojuos kars, maņ beja gryuši sevi savuokt. Beja cīši gryuši sevi motivēt dareit jebkū. Tok ar laiku atguoja pīrodums, i tagad jau ir drupeit vīgļuok, dorbs ar studentim paleidz. Kara suokumā mums beja plakatu akceja, kurys laikā studenti gona breivdūmeigi, patriotiski izapaude.”

“Es cīši kritiski atsatīcu pret myusu muokslinīku dorbu puordūšonu voi jebkaidu darbeibu Krīvejā. Nupat ar studentim organiziejom braucīni iz Reigu, kur apmekliejom vairuokus salonus, bejom fantastiskā “ArhiDeco” salonā aba materialu bibliotekā, kas ir vīna nu leluokūs voi pat vīneiguo Baļtejā. Te studentim beja vareiba struoduot ar vysdažaiduokajim materialim greidai, vannys ustobom, sīnom i tamleidzeigi, cīši interesanti. Taipoš es itymā braucīnī gribieju īkļaut ari vīnu cytu dizaina uzjāmumu, ari salonu, kurs nūsadorboj ar dažaidim materialym, tok jis naseņ beja dizaina izstuodē Moskovā. It kai cīši loba vīta, tok es tū vīnkuorši nūignorieju. Ka pyrma kara gona daudz eksporta guoja iz Krīveju, cik ir niu nazynu, tok, ka tev aptyvai 80 % eksporta nūgrīž, ir juomeklej cyti celi, i tys, prūtams, nav vīgli, tok sēdēt iz “divejim krāslim” ari nabyus variants.”