Roksta autors: Valentins Lukaševičs

2026. gods pavasarī gaidoma literata i literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča gruomotys “Latgalīšu literati. Mozs īsavierīņs” izīšona, pi kuo niu teik struoduots ar Vaļsts kulturkapitala fonda atspaidu. Ar daļu latgalīšu literatu Lukaševičs jau īpazeistynuojs ari portala lakuga.lv skaiteituojus. Itūreiz stuosts par gruomatnīku Eduardu Kozlovski (1878-1943).

Eduards Kozlovskis pīdzyma pi Viļānu, guoja būjā svešumā. Jis ir tamā ryndā, kurā pyrma ir Gustavs Manteifeļs, piečuok Vladislavs Luocs.

Eduards Kozlovskis kai izdeve gruomotys, tai ari pats tuos raksteja. Pīdzyma Masaļsku sādžā, natuoli nu Viļānu mīsta i Maltys upis. Nu ituo ari golvonais juo pseidonims – Maltanīts.

Paraksteja tekstus jis ari ar sovu eistū uzvuordu. 1914. goda pavasarī gazetā “Dryva” publicāts Eduarda Kozlovska dzejūļs “Uz tautišim”:

“Broli, dorat tautas dorbu,
Celit gudu dzimtenei.
Celiu gudigu un lobu
Jyus uz gaismu rodit jaj.
Jemit sowâ sadraudzibâ
Sowus brolius tymsokus
Un ar miru, sadaribu
Mocat tautas dorbam jus.
Un tad kupā drusim gorim
Tautas dorbu strodojit,
Lai plaukst tauta kuplom storom,
Lai uz prišku otri it!
Lai skan’ breiwo tautas dzisme,
Liaudis breivu goru ceļ;
Lai milibas swata lisme
Dag mums sirdîs broliu del.”^[1]

Taidi patoseigi, lozungu pylni dzejūli tod beja mūdē, tai raksteja tymā laikā daudzi latgalīši. Raksteja Eduards Kozlovskis ari filozofiskus dobys dzejūļus (“Pawasaram atejut” i c.), stilizēja šyupeļdzīsmis (“Mòtes dzisme” ar tradicionalū uciļuli) i tt. Tulkuoja, publicēja sovys puordūmys, polemizēja.

Eduards Kozlovskis pīsadaleja Rēzeknes Tierdzeibys školys audziekņu sastateitūs treis folklorys gruomotu izdūšonā: “Latwìšu tautas pòsokas” (1913) – tī īškā 3 puosokys; “Latwišu tautas dzismes” (1914), kurā ir 55 tautysdzīsmis; “Latwišu tautas meikles” (1915), kurā ir 500 meikļu.

Eduards Kozlovskis nu pūļu volūdys puorlyka “Taisnibas wòrdi”, gruomateņa izguoja 1914. godā – tī īškā pavuicūši stuosteni. Saraksteja gruomateņu “Cylwaka draugi”, kura izguoja 1915. godā – tei ir par putynim, kuri paleidz zemnīkim jūs dzeivē. Tymā pat godā jis izdūd “Sapnu gromatiņu” – lels bibliografisks ratums, navā ziņu, kaida i parkū tei gruomota beja.

Eduards Kozlovskis beja kluot 1916. godā pi Burtliču školys izveidis Rēzeknē.

“Par šòs školas iniciatoru beja plaši zynomajs ar sowu centibu b-gs N. Rancans, kurs, kùpâ ar cytim tautas darbinikim, sastateja školas projektu un ìsnedze lyugumu pacitušu nu kara apgodibas pylnwarnikam P. Michailowam, kurs projektu pijeme un atliowe ìzdùt nu “Zimel-Paleidzibas” organizacijas kapitala wajadzigu naudas sumu del’ školniku burtliču saturešonas.

Tipografijas “Dorbs un Ziniba” sabidriba laipni atliowe sowas telpas un materjalus del školniku praktikas. Un tai škola tyka nudybynota ar 2 godu kursu.

Šimâ školâ tyka pijamts 12 školniku (nu tim trejs meitines). Pec školas programas jimâ teik pijemti pacìtuši nu kara un bòrini  bàrni, puikas un meitines nu 13–18 godu, kuri ir beiguši pogosta wai kaidu cytu na zamoku par 3 klasu školu.

Par školotojim ir jkdze W. Reinik, kura pasnadz wysporejos izgleitibas lekcijas un Ed. Kozlowskis, kurs moca školnikus praktiskim druka dorbim. Mocišonas laiks: 4 st. dinâ uz wysporejom izgleitibas lekcijom un 4 st. uz praktikas. Školniki dzeiwoj kupdzeiwê un teik apgodoti ar pylnu portyku. Liuti žàl, ka šimâ školâ nawar pijemt leloka bàrnu skaita aiz witas tryukuma. Škola dorbojas jau nu 15 septembra un jos sekmes jau ir sajutamas: diweju menešu laikâ školniki zam školotoju wadibas jau spèja salikt un nùdrukot latwysku pyrmmocibas gromotu “Lobò  sàkla”.”^[2]

Tei Eduarda Kozlovska sastateituo “Lobò sàkla”^[3] ir vuiceibu gruomota tim, kuri jau zyna lementaru i grib skaiteit eisus, vīnkuoršus tekstus.

“Kad es gromatiniu porlaseju, daboju ispaidu, ka autoram, kg. Kozlowskam, kreit atziniba par jo weikli pastrodotu dorbu. Taisniba, ka jo paša sarakstitu litu ir liuti moz. Wyss daudzums ir pajamts nu wyswysaidom cytom gromotom, jau sen sastaditom. Tumar mocit izlasit materialu, sakupot ju, sakortot tai, ka byutu lobs, pimarots tautas wajadzibom, kuduls, ir bez šaubom nupalns. Šej mozo chrestomatija druši atrass tautâ pikrisšonu un izplatišonu, jo saturs wyss lasits pa tautas garšai, pa tautas goram. Nu satura speid tej eistyna griba barnus pamocit, ar eisim pimarim un pirodejumim porlicynot un paskubynot tus uz lobu, protigu dzeiwi. Gromatinia puškota ar tautas dzismem, kas gromatinai dadud wel wairok tautyska werzinia. Bildes padora pašu saturu gromatinias wel dzeiwigoku,”^[4], tai zam pseidonima Skudra roksta Kazimirs Skrynda.

“Lobò sàkla” laikam ir pošys lobuokuos, pošys nūdereiguokuos nu Eduarda Kozlovska izdūtajom vysom gruomotom. A izdeve jis i kalinderus, vysaidys rūkysgruomotys i daudzi kū cytu.

Eduards Kozlovskis pīsadaleja Latgolys kongresā, tyka īvālāts Latgolys Pagaidu Zemis padūmē, nu Ontona Skryndys saroksta kandidēja iz demokratiskuos Krīvejis Satversmis sapuļci. Bet golvonais juo darbeibā – gruomatnīceiba.

Jis prota saprast, kaidys gruomotys kurā laikā ir vajadzeigys, tuos mudri sataiseit i īspīst. Kod 1918. godā Latgolu ījēme keizariskuos Vuocejis karaspāks, Eduards Kozlovskis sastateja i izdeve “Krìwu-latgališu-wòcu wòrdinicu” (tī apmāram 2 000 vuordu).

Daudzim parosti ir puorsteigums, ka vīns nu komerciali veiksmeiguokajim latgalīšu nabazneicys gruomotu projektim ir Eduarda Kozlovska tulkuotī i 1922. godā izdūtī barona Minhauzena pīdzeivuojumi^[5]. Varams, ka daudz kū te deve reklama i marketings, bet navā nūlīdzams, ka tys nabyutu varams bez tuo, ka minhauzeniskais komiskums ir gona tyuļs latgaliskajam humoram.

Desmit godu pyrma Aloizija Broka izguoja evaņgeleji latgaliski – bez plašom nūruodem, kai i kas tūs tulkuoja, bez katuoļu bazneicys akcepta. “1924. godā četrus evaņgelejus latgaliski izdeve Britu i uorzemu Beibelis bīdreiba (BĀBB), kurai beja puorstuovnīceiba Reigā. Pi tulkuojumu nu pūļu, krīvu i latvīšu volūdys struoduoja latgalīšu kulturys darbinīks Eduards Kozlovskis, kurs beja katuoļs, tok itys projekts radeja konfliktus ar katuoļu goreidznīceibu, kas naatzyna tūlaik protestantiskuos BĀBB tulkuojumus.”^[6]

30. godūs Eduards Kozlovskis beja sekretars, piečuok vaļdis lūceklis Rēzeknis pošvoldā. Itymā laikā taiseja ari turystim paradzātus tekstus – juo redakcejā 1937. godā izguoja ceļveds “Rēzekne aicina”. Lobs viesturyskys materials, nu kura asmu daudzi pasasmieļs.

Eduards Kozlovskis tyka izsyuteits 1941. goda 14. junī, guoja būjā svešumā. Jam beja ari dāls Eduards (1913–1998), kurs dorbuojuos latgalīšu kulturys lauceņā.

^[1] Kozlowskis E. Uz tautišim // „Dryva”, 25.04.1914.

^[2] Burtliču Škola Rèzeknê // „Drywa”, 30.11.1916.

^[3] Tai gruomotai beja vairuokys dalis i atkuortuoti izdavumi.

^[4] Skudra. Pyrmmocibas gromota „Lobò sàkla” // „Drywa”, 14.12.1916.

^[5] Barona Miunhauzena stósti par wiņa ceļojumim un pidzeiwojumim (tulk. Maltanits) – Rezekne: Ed. Kozlowskò izdawums, 1922.

^[6] https://enciklopedija.lv/skirklis/22199-B%C4%ABbeles-tulkojumi-latvie%C5%A1u,-latgalie%C5%A1u-rakstu-un-l%C4%ABbie%C5%A1u-valod%C4%81 (apsavārts 05.07.2025)