Myusdīneigys latgaliskuos identitatis faktori

Myusdīneigys latgaliskuos identitatis faktori

Rūbežā dzeivuojūšūs cylvāku attīceibys, etnicitate i subetnoss, latvyskums i myužeigais vaicuojums, kas tod tāņ skaitās eistyns latvīts? Tī ir tikai daži nu vaicuojumim, kū maņ, Latvejis Universitatis Kulturys i socialuos antropologejis studentei, ir vajadziejs pieteit pādejūs treis godūs. Parosti asu stuostejuse, ka tys, kū vuicūs, ir „deļkam cylvāki dora tū, kū jī dora”, golu golā, muna ikdīna lelā mārā bejuse atbiļdis „kas mes asom” mekliešona.

Trešais gods školā nūsasliedze ar bakalaura dorbu aizstuoviešonu. Vairuokys studeņtis beja skatejušuos ari iz myužeigū latvyskuma vaicuojumu caur tautu deju performaņci. Munys lobys draudzinis Anitys Kundrātis, nu jau diplomietys pietneicys, dorbs par latvyskū identitati lyka aizadūmuot par latgaliskū identitati myusdīnuos. Vīns nu A. Kundrātis secynuojumim, taisneiba, gon Dzīšmu i Deju svātku sakarā, beja taids, ka ir daži cylvāki, kas sovu izpratni par latvyskū īlīk tymūs procesūs, kurus jī poši veidoj. Tei, pīmāram, ir deju kolektiva vadeituoja, kura sagatavej kolektivu jaunai dejai, teatra režisors, kurs izvad komedeju ar baltīšu i latgalīšu volūdys īpatneibom. Ļauds, kas itūs kulturys pasuokumus realizej i vāroj, tuoļuok veidoj sovu individualū izpratni par sovom latvyskajuom vierteibom. Taipat tok vajadzātu byut ar latgaliskū subetnosu.

Tys ir tikai vīns, škītami seiks nūvāruojums, bet ar ītvartu lelu ideju sevī. Kas ir tys, kas saucams par tīšom latgaliskū šudiņ? Kai vydusmāra latgalīts paruoda sevi cytim? Voi latgalīts pyrma desmit, symtu godim apzeimieja tū pošu, kū tāņ voi reitu? Kaidi ir etniskī myusdīnu stereotipi par latgalīšim?

Myusu nūvoda identitati veidojūšī faktori tradicionālajā izpratnē: volūda, religiskuo pīdereiba (katūļticeiba); tradicionālūs kulturys elementu saglobuošona saimis tradicejuos i sadzeivē. Jaunīši itūs faktorus varātu skateit jau nu sovaiduoka, daudz laiceiguoka skotu punkta. Pādejūs godūs volūdys populariziešona, eipaši jau caur muzyku, ir radejuse vārā namamu īvārojameibu na tikai nūvoda mārūgā. Jau problematiskuoks vaicuojums ir par katūliskū vierteibu saglobuošonu i kūpšonu, itei liga ir vārojama daudzvīt kristeigajā pasaulī kūpumā. Sadzeiviskais i tradicionalais ir vysunaskaidruokais nu faktorim. Voi tei ir latgalīšu izslavietuo vīsmīleiba, ļusteigais gors i nasabeišona nu dorba?

Vēļ vīna līta, kū tyku vuicejusēs školā, ir kaidys konkretys grupys saleidzynuošona ar ūtru grupu; „mes” i „jī” īdalejums. Kotrā grupā izaceļ kaidys eipašeibys, kas naizacaltu cik cīši, ka īdalejuma nabyutu vuspuor. Nūdaleišona paleidz apsavīnuot. Mes, latgolys jaunīši, vairuok kai cyti uzsverom sovu lojalitati, patriotismu nūvodam i volūdai, tū paruodūt caur jau īprīšk pīsauktajim identitati veidojūšajim faktorim i tū izmontuošonu kasdīnys dzeivē. Reigā, studentu citadelē, na vīns viņ bārmeņs, čyuļs – ustobys bīdrs studentu vīsneicā, ari pa kaidam kursabīdram jau zyna, kai sasavasaluot i pasateikt latgaliski.

Kur vēļ ir cytu nūvodu Studentu centri, stendi Eiropys volūdu dīnā, raksteit vuiceišonys kursi i eipaši muzykys koncerti? I otkon radzama kulturys elementu i volūdys izpausme caur ļusteigu goru, cīšu apjiemeibu i īguļdātu dorbu. Students nu Latgolys – tam vajadzātu byut dorbam ar sevi, švakū eipašeibu izskaušonai i ari sova veida pašreklamai. Myusdīneiga latgaliskuo identitāte – tys ir dzeivisveids, ticeiba i patriotisms, vyss īmīsuots vīnā identitātē, kas sovu goru ruoda apleik asūšajim.

Anda Miščenko

Kartenis – nu LaKuGys arhiva, seminara “Roksti!” nūtikšonys

Roksts sagataveits projekta “Latgalīšu rokstu volūdys vosorys seminars “Roksti!”” laikā ar Vaļsts Kulturkapitala fonda Latgolys Kulturys programys i Kulturys ministrejis atbolstu.

Kalenders

Nov
22
Pīk
15:00 “80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
“80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Nov 22 @ 15:00 – 17:00
Rēzeknis Centraluo biblioteka aicynoj sevkuru iz eipašū UNESCO Latvejis Nacionaluos komisejis teikla “Stāstu bibliotēkas” pasuokumu “80 gadi atmiņās, atziņās, atklāsmēs”, kas nūtiks 22. novembrī 15.00 stuņdēs.   Novembrī Rēzeknis Centraluo biblioteka svietej 80 godu jubileju.[...]
19:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Nov 22 @ 19:00 – 21:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]