Kalenderā i aiz lūga rudiņs. Pīduovojam rudini puorskaiteit ari latgalīšu dzejā. Nalela izlase. II daļa – myusu laika dzejūli i ailis.

Valentins Lukaševičs
***

Beru sev
Iz golvys.

Rudiņa lopys
Irā munys mārgys.

Jūs irā tik daudz
Ka nazynu kū dareit.

Cik tu lobs!
Cik tu smuks!

Voi tu eistyn
Vari pajimt myus zam rūku
I izvoduot pa sovu dzymtū mīstu?

Voi tu vari
Pagaideit zīmys?

Voi tova maņteļa kārmynūs
Var sajust dalnu syltumu?

Voi tu vari daīt da kūka
I jū sakrateit?

 

Līga Rundāne

***

Ībrīnu rudinī
Izīmu kļovu lopai cauri
Eistineibā jai ni druskys nasuop
Tai viņ cylvākim ruodīs
Lopa sovu ceļu īt
Muns ceļš īguojs rudinī
Itys ir dūšonys laiks
I sorguošonys
Seņuok rudiņs suopē maņ
Niule nā
Niu vuicūs dūt
Sorguot i ticēt

***
Baile
Palikt par rudiņa pļovu
Soltu izmierkušu i palāku
Dūt jau ir naizsokami labi
Vīn kur likt tū
Kas palīk napajimts

Ontons Slišāns
Kreit Lopys

Voskonys, vīškonys, sorkonys,
Zalis, bryunys, palākys –
Kūki siej lopys pa viejam
Atvosorys siejā.

Grybu jimt sātivi placūs
I siejis laikā dūtīs.
Viejs sirdeigi īpyuš maņ acīs:
„Kur naīlyugts pūšīs!”

Palīku stuovūt iz slīkšņa,
Kliets durovu naaiztaisiejs;
Ar tāva sātyvi rūkuos
I naīsuoktū tolkys dzīsmi…
/2001/

 

Lītuvai oktobrī

Vysa atvosorys saule salejuse kļovu lopuos.
Vysi dziervu dzīšmu bolsi maudojuos pa asarim.
Vysys reitu dyumokys pa mežu golim klaiņoj.
Vālūs rudiņspuču zīdi Juoņunakti izsmuordoj.

Nav jov tai, ka teve agruok napazynu,
Ka par tevim nadūmovu es nimoz.
Tūmār, tūmār – šymā atvosorā
Tevi īmeiļovu es nu jauna,

Tai kai juoņunaktī jaunu meitini;
Ar juoņuzīdu vainuceni golvā
I ar korstu sirdi kryutīs,
Dagūšu kai guņkurā…
/2006/

Anna Rancāne
Oktobris

As vysu atguodoju. Pyrmū ladu iz ceļa
I sauli pret rītu,
Azaru, rupu i mīreigu, tai kai veirīša vaigs,
Kolnu zam padebešu, kur smylgys i kozys gonuos.

As vysu atguodoju. Runys, it kai najauši,
it kai storp cytu,
Bezdibini, tik dziļu kai Vyrauda azars,
Ilgu i garu pauzi
Storp munu gluostu i tovejū.

Nikas jau nanūtiks. Saulisrīts izgaiss,
Sūmeņā saburzeits papeirs ar telefonu,
lyugšonu gruomotai sūpluok,
Myusus obejus it kai najauši puorjims rudiņs,
Atškaļdeis jaunuo mienesnīka
naivīs i sirdeigīs asmiņs.
/2006/

***

Cikom naasu izgaisynuojuse teve
Rudiņa dabasūs soltūs,
Nūgrymsti azarā munā,
Nanūsabeist!

Zvieru i putynu celi
Rudiņūs cīši gari,
Aizej pa munom pādom,
Nanūsabeist!

Uobeļneicā pādejais uobuļs
Speid kai mieneša vaigs,
Nūplēs uobeli munu,
Nanūsabeist!
/2008/

Juoņs Ryučāns
Rudiņs
/Tehnogoda nūstuošonys cykla dzeivuli/

Nūst ar poezeju rudinī!
Lai ari nazkurī nav dzejnīki bet tikai seikšaļteņu
apstuodynuotuoji vysleidza ir aizdūmeiga jūs
naregistrātuo ceņteiba pyrms zīmys atīšonys.
Mitrais gaiss eisuos dīnys stuņdis i dorbs bez
drūšeibys briļļu padora rūseibu na puoruok
nūpītnu.
Lobys atzeimis pamatskolā i dzeive pi provincis
nav par pamatu taidai vuordu montažys darbeibai
bez tehniskuo pamatuojuma i tāmis kalkulacejis.
Par itū i cytu kū lobu stuosta jaunais digitālais
signals Dzejis dīnu sātyslopā.
/2005/

Vita Viļuma
Novembrī

Rudiņs īsierms munuos attīceibuos
Ar dzeiveibu tovu i ciļvieciskom kvalitatis
Druskom.
Laiks iz kopim valk
Atminis, sulu asnī i nervus
Kei barankys pluonys izlīk kaļst
Pi radiatoru.
Ražeigs rūkysspīdīns i aizauguša teiruma
Smoka palykuse naizcalta, bet rūkys
Apkrytušys i jau guļ.

Ilze Sperga
rūžu duorzi

lai kaidūs rudiņa bolsūs runuos tovs pruots
es tova rudiņa nasabeistu.
lai kaidūs pasauļa ceļūs pagaiss tovs pruots
es tova pasauļa nasabeistu.

munā duorzā rūzeitis boltrūzeitis
seikom lapeņom turīs pi pavasara
seikim dzeļksneišym dalypušys
seikom sakneitem malnā zemē.

gaisdama napagaisšu
munā duorzā septenis rūzis
runoj ar tovim bolsim
munā duorzā septenis rūzis
gaida iz atvosoru
munā duorzā septenis rūzis
izzīd ar rudiņa spāku.

lai kaidā pasaulī pagaiss tovs pruots
lai kaidūs bolsūs jis teve aizrunuos
es tova pasauļa nasabeistu.
munā duorzā seikim zīdenim boltrūzeitis
seņtebrī sazīd kai majā
i gaida iz atīšonu.

 

Karteņa – Rudiņs solna, foto Sandra Narubina