Ostapceva prīcys kruosys Rēzeknē
Oktobra mienesī da pat 10. novembram Rēzeknē, Latgolys Kulturviesturis muzejā apsaverama muokslenīka Pāvela Ostapceva izstuode “Prīcys kruosys”.
Muokslenīka personalizstuodē apsaveramys pādejūs četrūs godūs topušuos kartenis i tymuos atsaspīgeļoj autora mīlesteiba i prīca par dobys šmukumu. Dorbūs skotoma autora meiluo Latgola, jiurys motivi Saulkrostūs, teiksmainuo Tērvete i Slovakejis Tatru kolnu breineiba.
Muokslenīks Pāvels Ostapcevs dzims Rēzeknē 1958. godā. Piec vydsškolys beigšonys īsastuojs Savicka muokslys profesionalā školā Penzā, Krīvejā i jau školys laikūs ar sovim dorbim givs atzineibu dažaidūs muokslys dorbu konkursūs i izstuodēs. 1979. godā pabeidzs muokslys školu ar atzineibu i atsagrīzs dzymtajā Rēzeknē. 1984. godā izjimts Muokslenīku savīneibys Jaunūs muokslenīku apvīneibā.
Pāvels Ostapcevs regulari pīsadalejs dažaiduos muokslys izstuodēs gon Latgolā, gon cytur ar personalizstuodem i kai Latgolys muokslenīku izstuožu dalinīks. Muokslenīka dorbi atrūnomi gon Latgolys Kulturviesturis muzeja kolekcejā i Rēzeknis Muokslys nomā, gon privatkolekcejuos na viņ Latvejā, nu ari Lītovā, Pūlejā, Vuocejā, Krīvejā, Norvegejā, Anglejā, Australejā, Izraelā, Kanadā.
Muokslenīkam ir tyva doba rudinī, reita mygla, pādejūs saulis spaitu apspeidātī kūki i sātu jumti. Paraleli peizažu i klusuos dobys dorbim, naiztryukstūši ir ari portreti. Juo grafikys dorbi apbur ar sovu filigranū snīgumu i ryupeigi izstruoduotū kompoziceju, kurā kotra līta i prīkšmats īgiust sovu raksturi i izteiksmi.
Vaira par muokslenīku Pāvelu Ostapcevu var izzynuot i juo dorbus apsavērt sātys lopā http://ostapcev.com
Karteņuos – muokslenīka personalizstuodis atkluošona Latgolys Kulturviesturis muzejā 5. oktobrī, foto no privatuo arhiva.
Komentari