Reitu Latvejis Radejis 1. programā pyrmū reizi izskanēs pusstuņdi gars raidejums latgaliski “Kolnasāta”. Raidejuma taiseišana i vysa naradzamuo puse uzticāta jaunai mārgai nu Latgolys – Dairai Kokorevičai.

Tod nu itei saruna ir īspieja LaKuGys skaiteituojim koč drupeit īpasazeit ar Dairu – kas jei taida, nu kureinis īt? Dairys kasdīnys dorbs ir ziņu taiseišona i ļaužu mūdynuošona radejis stacejā „Radio 101” Reigā. Latgaliskuo raidejuma produciešona ir jauns izaicynuojums juos žurnalista pīredzē. Nu kai Daira poša soka – jai ir ambicejis i jei nasabeist nu dorba. Iz sarunu Dairu LaKuGa aicynuoja gon tod, kod itys jaunais izaicynuojums vēļ beja viņ īcere. Niu vaira par žurnalistiku, radeju, dareišonu i Dairys Latgolu.

LaKuGa: Tāņ tu struodoj radejā, voi Tys ir bejs Tovs sapyns jau nu bierneibys?
Daira: Eisteneibā muns sapyns beja televizeja. Tys ir interesna. Školys laikā es cīši labi raksteju dūmrokstus, atstuostejumus, deļ tuo, stuojūtīs žurnalistūs, es dūmuoju īt taišni rakstiskajā žurnalistikā. Piec  ūtruo kursa vajadzieja izīt praksi, es pīraksteju dasacejumu Kārļam Dagiļam (tūlaik „Radio 101” ziņu dīnasta vadeituojs – LaKuGa)i jis pajieme praksē – izaveiduoja loba sadarbeiba ar jū i puorejū radejis kolektivu i tai beiguos Māris Žigats, kas ir radejis producents, pīduovuoja dorbu. Koč ari es poša nikod nabeju dūmuojuse, ka varātu struoduot radējā, skaiteit viests, taipat maņ beja ari akcents… kurš mani Reigā gribēs ar latgalīšu akcentu dzierdēt… Nu saguoja tai, ka cīši īpasatyka i ir sajiuta, ka asu sovā vītā. Koč ari vēļ es grybātu paraudzeit tū televizeju. Tāņ beju ERASMUS studentu apmainis programā Spānejā i vyss, kū es vuiciejūs tī, taišni ari beja televizeja i produciešona, video i kino. Tū es ari grybātu paraudzeit.

Varbyut radeja ir tys pyrmais pakuopīņs.
Nui, es ari tai dūmoju. Juoīkruoj pīredze i tod juosaver.

Kas ir tys, kū Tu televizejā grybātu dareit?
Televizejā es ari grybātu nūsadorbuot ar žurnalistiku, vadeit raidejumus, producēt. Pamatā mierkis ir byut lobai žurnalistei kaidā medejā, vysu lobuok, prūtams, televizejā.

Deļ kuo taišni žurnalistika? Deļ tuo, ka labi pasadeve dūmroksti?
Ruodīs, ka dūmroksti nu suoku kai dūma par raksteišonu. Tai saguoja, ka piec deveituos klasis es gribieju īt iz Rēzeknis muzykys vydsškolu, iz akademiskū vokalu, nūsadorbuot ar muzyku – jau tūlaik dzīduoju korūs, spielieju klavīris, bet tai kai naaizguoju, tod desmitajā klasē izdūmuoju – ka naaizguoju iz muzykys vydsškolu, tod īšu iz žurnalistim.

Varbyut Tu vari pastuosteit par tū, nu kureinis Tu esi.
Pīdzymu Bolvūs, nu asu nu Vileks, tī es nūdzeivuoju pyrmūs 12 sovys dzeivis godus, tod puorsacielem iz Rēzekni. Niu muna sāta ir Rēzekne.

Tu latgaliski suoki runuot nu bierneibys?
Nui, nu bierneibys. Volūda vysod ir bejuse apleik. Eisteneibā bierneibā latgaliski es runuoju vaira kai tāņ, par tū drupeit žāļ. Volūda ir vīna nu munom identitatem i es tai jiutūs pīdereiga. I par akcentu runojūt. Maņ ruodīs, ka daudz paleidzieja muzykaluo dzirde. Maņ cīši pateik vysaidys volūdys, pateik struoduot ar sevi, ari ar bolsu. Pi ituo vysa juosoka paļdis ari muzykys školai i dzīduošonai.

Kaida ir Tova Latgola?
Muna… Muna ir zaļa. Ar šmuku dobu. Ar energiskim, labesteigim cylvākim. Ari ar vysu pyrmatnejū, kas ir. Tys ir guojs cauri laikim i sasaglobuojs cylvākūs i attīksmē. Myusim vys tik ir cytaiduoks temperaments na kai vydzemnīkim, reidzinīkim i tys ir juosagloboj – mes ar tū asam atškireigi i navāga nu tuo kaunētīs, raudzēt nūslēpt voi, atbraucūt iz Reigu, tāluot kū ta cytu. Latgola ir muna sāta. Es zynu, ka tei ir vīta, kur es varu atbraukt, tī ir drūšeiba, tī vyss ir pazeistams – vītys, lītys, cylvāki. Reigā tai nav vysur, bet aizbraucūt iz Latgolu Tu vari byut Tu pats.

Cik bīži Tev tāņ saīt nūbraukt iz sātu?
Nu, Dīvam žāļ, arviņ rešuok i rešuok. Reizi mienesī raugu. Tod, kod es nūbraucu, tod gon tei ir muna mīra sola. Aizbraucu pīluodēt batarejis i tod Reigā otkon iztiereju.

Varbyut Tev Reigā ir kaidys lītys, kas atguodynoj Latgolu?
Vysvaira muni cylvāki apleik – nu vydsškolys laikim. Vītys… Tod kod nu fakultatis (Latvejis Universitatis Socialūs zynuotņu fakultatis – LaKuGa) cauri Purvcīmam brauču iz sovu sātu Teikā, beja taidys vītys, kuruos maņ ruodejuos, ka asu Rēzeknē. Leidzeigys sātys, īlys. Šaļtim maņ Purvcīms atguodynoj Rēzekni. Ari sajiutuos.

Kaidu Tu radzi Reigu i Reigys ļauds nu radio 101 īškīnis (radejai ir atkluotuo tipa stykla studeja i var labi vysu redzēt, kas vydā – LaKuGa)? Cik daudzi cylvāki pīvierš viereibu?
Pīvierš. Vysu laiku verās, muoj. Eipaši turisti nu vīsneicys (sūpluok ir vīsneica „Latvija”). Cytu reizi doncoj, dzīž leidza. Kod īt kaidi pazeistamī, tod ari pamuoj. Nu Reigys ļauds taidi steidzeigi – vysi nazkur skrīņ. Bārni i jaunīši taidi atvārtuoki. Var redzēt vysus hipsterus – kurs skrīņ, kurs ar velosipedu brauc. Nu pa lelam ļauds cīši skrīņ i par reizi var pazeit, kuri ir turisti.

Saceji, ka Latgola ir Tova īdvasmys vīta. Kur Tu tod vastu ļauds, kas dūmoj, ka tī vysi nūsadzāruši i vyslaik nūteik nazkas švaks?
Es aizvastu jūs iz Rāznys azaru, Aglyunu, iz piļsātom Rēzekni, Kruoslovu. Tī juopastaigoj. Varbyut ari nav konkretys vītys, nu ir sajiutys. Pīmāram, Ludzys piļskolns. Maņ ir lauki natuoli nu Ludzys i tuos sajiutys, kas ir palykušys nu bierneibys – vosorys dīna, saule, azars, piļskolns.

Cik Tev pošai daudzi saīt sekuot leidza latgaliskam, kas nūteik?
Saīt gon vaira tai garom skrīnūt. Cik ziņuos, tviterī, socialajūs teiklūs pasaruoda. Ari nu pazeistamim cylvākim – vysu laiku zynu, kas nūteik Rēzeknē i maņ pateik, kas tī nūteik, pīmāram, jaunuo jaunīšu centra atkluošona.

Kai Tu kai žurnalists verīs iz vysu latgaliskū dzelu niu sabīdreibā? Volūdu školuos i cytom aktualajom?
Par volūdu – maņ ruodīs, ka vāga. Cytaiž, ka nabyus ļaužu, kam niu tys ir svareigi, tod piec 50 godu nivīnam vaira nabyus svareigi. Vajag dareit, vajag saglobuot – eipaši svareigi, kab volūdai justūs pīdereigi mozi bārni. Pamati ir juoīlīk nu bierneibys. Školā vāga runuot par kulturu, izmontuot informaceju, kas ir medejūs.

Kū Tu kai žurnalists varātu īsaceit tim Latgolys jaunajim cylvākim, kas ari grybātu studēt žurnalistiku, nu varbyut beistās par volūdu ci par kū cytu…?
Pyrmais nūsacejums – nikod navāga beitīs nu tuo, kas Tu esi – nu sovys identitatis i pīdereibys. Ir juojādz tū izmontuot. Nav juosliep akcents – ir ļauds, kam tys ruodīs interesna, eksotiski. Es uzskotu, ka tei ir kai pīvīnuotuo vierteiba. Reigā vysi ir taidi vīnaidi i tei ir īspieja izaceļt. Golvonais ir puorlīceiba par sevi. Ūtrais – ir juobyut mierkim, iz kurū īt. I kū leluoks, tū lobuok. Ka sevi redzi kai žurnalistu piec godu pīcu, desmit, tod iz tū ari juoīt. I trešais – nasabeit nu dorba, nu tuo, vādzēs struoduot daudzi. Nasabeit nu naveiksmem i tuo, kū cyti saceis, golvonais klauseitīs sevi i paturēt pruotā mierki.

Kū Tu dori šaltīs, kod varbyut ruodīs – ai, deļ kam…?
Prūtams, ir taidi breiži, kod dūmoju – ai, deļ kam es tū vysu doru, lobuok braukt atpakaļ iz Rēzekni. Bet nu navar tai – tys dreiži puorīt. Tū īdvasmu tī pat viņ sevī atrūnu. Vysu laiku dūmoju, ka na par veļti asu beiguse bakalauru, asu tī, kur asu, i nav juosaver atpakaļ – juoīt tik iz prīšku. Nu tys kai vysim – goduos i švakys, i lobys dīnys.

Kas byutu juodora tam garomguojiejam, kas īt gar radejis lūgim, kab Tev byutu loba dīna?
Vīnkuorši juopasmaida. Lai nav taidi kai videjī latvīši – ni kū naradz, ni kū nagrib redzēt.

Kaidys ir Tovys breivūs breižu prīcys uorpus radejis i žurnalistikys dorbim?
Jau sauktuo dzīduošona, muzyka. Tod maņ cīši pateik zeimēt. Gribu nūpierkt sev molbertu. Zeimiešona ir tei, kas nūmīrynoj. Daudzi skaitu gruomotys, klausūs muzyku, sportoju. Kasdīnā, kod saīt laiks, raugu atrost laiku deļ skrīšonys ci padareit kū ta aktivu. Vosorys sezonā gon vaira saīt, zīmā na tik daudzi. Bet breivuo laika nav nimoz tik daudzi.

I tod zam beigu – Tovs nūvielejums LaKuGys skaiteituojim.
Nūvālu pīsaturēt pi latgaliskuo i tū nūdūt cytom paaudzem!

Karteņā Daira, foto nu privatuo arhiva.