Rēzekne rudinī
Rēzekne rudinī drusceņ kai buoba speideiga ar tierga kurtku i papirosu. Drusceņ kai jauna meituška, izkruosuojuse sorkonus motus i nūsatetoviejuse ar grafiti.
Drusceņ kai bārns, pyrmū reizi tics jaunā klasē, saūds kruosu smuordu i radeituoju sevī. Īt, jimt, dareit. Vyss pasauļs kai nu jauna dzims – vyss, vyss nu jauna. Vyss vēļ tik byus.
Drusceņ, kai dzeds, kas pīkuss īt i dasieds verās iz cylvāku i mašynu. Juo laikā gon itai nabeja. Vysi brauce mīreigai, kuram kotram jau mašynys nadeve. Drusceņ kai puorgaļveigs šopers, kas rauga izgrīzt pi dzaltonuo.
I drusceņ kai jaunuo mama, kas sovam bārnam nūslauka dagunu i palaiž leiguotīs šyupelēs. I drusceņ kai literaturys školuotuoja, kas rudinī atguodoj par Raini i vysom tom klasem, kas juo nav īļūbejuši – a varbyut itūgod jaunā viejā jauna vātrys sieja.
Pavysam drusceņ kai vaca baba – dzeivis gudra i jau vysu, vysu redziejuse. Īt ar mikeleišim pa mīsta īlu i dūmoj par dzeivi – itū rudini vēļ redziejuse, itū vosoru puordzeivuojuse, puordzeivuos i zīmu.
Voi mozums kuo dzeivē byus, kuo nabyus – a piļsāta stuov iz vītys. Kotram sova – i dzeivuotuojam, i gostam.
Karteņu autore Ilze Sperga
Komentari