Nu 14. novembra da 2. decembram Dagdys nūvoda Tautys noma izstuožu zalā apsaverama izstuode „Laiku lokos”, ar kuru Dagdys nūvoda folklorys centrs īzeimej sovys pastuoviešonys dasmytū godadīnu.

Folklorys centrs ar Vaļsts Kulturkapitala fonda atbolstu Dagdā tyka sataiseits 2002. goda novembrī, kliustūt par pyrmū itaida veida centru Latvejā. Centrs par sovu golvonū mierki izvirzeja tradicionaluos kulturys montuojuma i nūvoda sovpateibys globuošonu, aizsardzeibu i kūpšonu.

Kab eistynuotu sovu mierki, tyka realizāti vairuoki Kulturkapitala fonda projekti, kuri deve vareibu atzeimuot Latgolā godu symtim globuotū Maja mišu tradiceju pi nūvoda ceļamolu krystim, apzynuot i restaurēt Dagdys tautystārpu, kam ir dyžan lela nūzeime, jo daudzom vītom tautystārps nav sasaglobuojs i c.

Tautystārpu atteisteibā atspīgeļuots tautys tyukstūšgadeiguos viesturis procesi. Latvīšu klasiskuo tautystārpa, ari Dagdys tautystārpa, volkluošonys laiks atsatīc iz 19. gs. vydu. Kotrā pogostā beja atškireibys tārpu detaļuos ci rūtuojūšajūs elementūs. Dagdys tautystārpa golvonuos sastuovdalis – rynduki i snuotine tyka atrosti Latvejis Nacionaluo viesturis muzeja (LNVM) kruojumā. Rynduki šyuti nu vīnkuortņa audakla. Bryuni kūkvylnys mati, vylnys audi.

Palāki bryunā (elkšņa myzys) pamatā vertikaluos streipu jūslys. Pamata kruosys jūslys plotums 7,5 – 8 cm, streipu kūpejais plotums 5 cm. Snuotine – pubuļains audaklys. Lyns. 55 x 55 x 166 cm, vydā šyve. Apleik ceļu apauds ar īlūkim, pl. – 3 cm. Piec myusdīnu tradicionaluos kulturys specialistu atzynuma, tautystārpa komplekts ir apsaverams kai augstvierteigs muokslys dorbs ar kūpeju kompoziceju, kurymā ni kruosuos, ni rokstā, ni volkuošonys veidā nikū navajadzātu maineit.

Taisūt izstuodi, folklorys centram ruoduos dūma papieteit ari cytus Dagdys rokstus. Tai LNVM kruojumūs tyka atrostys eisuos zečis, kurys atsatīz iz 19. gs. 1. pusi i B. Graudenis Dagdā 1946. godā adeitī cymdi. Izstuodē ir apsaverams Dagdys tautystārps, kai ari Dagdys zeču i cymda atdarynuojumi.

Laikam īmūt, folklorys centrā roduos arviņ jauni vaicuojumi i aizdavumi, kuri kliva par stymulu centram paplašynuot sovu darbeibu i pīsavērst cytim virzīnim.

Par vīnu taidu kliva dorbs izgleituošonys i profesionaluos pylnveiduošonys laukā. Folklorys centrs realizieja projektus, kas deve vareibu organizēt seminaru cyklus lokaluos dzīduošonys tradicejis īpazeišonai, tradicionaluo kulturys montuojuma apvuiceibys kursus, pīsaistūt profesionalus lektorus. Seminars „Zīmys zeimis dabasūs – Zīmyssvā™ki” rūsynuoja paplašynuot auditoreju i pīsavērst ari cytom godskuortom, sekmejūt daleibnīku pīredzis apmaiņu. Tai vasala goda garumā tautys nomu, folklorys kūpu vadeituojim, školuotuojim i cytim interesentim beja īspieja atkluot koč kū jaunu gon svātku nūformiešonā, gon svieteišonā. Pārnuo goda Etniskuos kulturys apzynuošonys i dokumentiešonys programys „Tradicionalūs prasmju škola 2011 Latgolā” laikā, piec Dagdys Folklorys centra iniciativys, četrys sastdīnis (5., 12., 19. i 26. martā) Dagdā kotrs interesents bezmoksys varieja īsavuiceit Latgolys tradicionalūs daņčus i rūtalis. Itys pasuokums dabuoja lelu atsauceibu nu apmaklātuoju pusis, deļtuo beja lyugums organizēt vēļ kaidu itaida veida nūdarbeibu Dagdā ari piečuok – lelys cereibys, ka cytys tradicionalūs daņču i rūtaļu nūdarbeibys byus cyta goda pavasara breivlaikā, kab ari školu jaunotnei byutu vareiba īpasazeit i puormontuot itū unikalū tradiceju.

Folklorys centra darbeiba asociejas ari ar dažaida veida pasuokumim, nu kurim leluokū var saukt Dzīdūšūs kolektivu i „gvelžu” saīts „Auni kuojis, laksteigola!”, kurs cytugod izskanēs jau dasmytū reizi. Pa itim godim bejušys vēļ daudzi nūtikšonys – vakarišona Dagdā, folklorys svātki „Nu gryuda da maizis kukuļam”, dažaidi godskuortu pasuokumi, izstuodis, kai ari X Storptautyskais masku tradiceju festivals, kurs izavierte par eipaši naaizmierstamu ar sovu dyžanumu i maskuotūs ļauds daudzveideibu, dūdūt pamudynuojumu niu kotru godu zīmys izskaņā taiseit itaidu masku pasuokumu Lubuona piļskolnā.

Folklorys centrs dora ari folklorys kūpu i etnografiskūs ansambļu koordiniešonu, paziņojūt par gaidomajom skatem, tūs tematiku, īspiejamom programom, informej par seminarim i vadeituoju saīšonom, dažaidom nūtikšonom.

Folklorys centrs tyka taiseits piec Latvejis folklorys kruotuvis (LFK) darbeibys pryncypa. LFK arhivs ir vīta, kurū intensivi apmeklej ari Latvejis folklorys i tradicionaluos kulturys pietnīki, augstškolu studenti, školāni, nūvodpietnīki i dažaidi interesenti. Dagdys nūvoda Folklorys centrs ir ari sova veida arhivs, kurymā teik globuoti ar Dagdys nūvoda saisteitī materiali. Piec vajadzeigajim materialim centrā īt gon školāni, gon tyvuoki i tuoļuoki studenti, cytom reizem informaceja teik syuteita ari elektroniski, kai ari pastuoveigi interesenti ir folklorys kūpu vadeituoji. Koč ari sovulaik Kruoslovys rajons tyka sadaleits divejūs nūdovūs, centra sadarbeiba vēļ arviņ nūteik ari ar Kruoslovys, Rēzeknis i c. nūvodim.

Dagdys nūvoda Folklorys centrs aicynoj kotru interesentu iz jubileja izstuodi ar cereibu, ka tei byus īspieja sasatikt ar senejim laikim Dagdys nūvodā!

Sagatavieja Inta Viļuma, Dagdys nūvoda Folklorys centra vadeituoja

Informacejis olūts – Dagdys nūvoda sātys lopa