Arvids Turlajs par Latgaļu partizanu kopim Bieržgaļa pusē.

„Īvodam varu pastuosteit tū, ka es asu trymdas zemē. Ir te dziļuo rudiņs sastdines vokors, 1967. goda 30. septembrī. Es siežu sovā ustobā pi golda, un ar drabūšom rūkom porškūrstu tikkū pa gaisa postu nu Vuocijas sajemtū žurnalu „Dzeive”, tys ir 84. numers. Tuo 13. loppusē īsuocu laseit J. Trūpa rokstu „Latgolas partizāni”, un nūgrymstu dūmos, atmiņuos … Atmiņuos suocu staiguot pa duorgū Latveju. Tai kruši vīņ es teiku Jelgovā, nūkliustu ari Līpuojā, aizbraucu iz Alšvangu, iz Gudenīku pogostu, iz Basem, iz Kuldīgu, iz Ekupi, Meņgim, kur es asu bejis agruok, pādējūs dzeives godūs, dzimtinē. Izstaiguoju ari pa Reigu, pa Vacū Reigu, un beidzūt dūdūs atmiņuos kuojom iz Latgolu. Deļkuo? Kas par īmesli? Atbiļde ir vīnkuorša un maņ pošam cīši labi saprūtama. Prūti, dūdūs iz turīni deļtuo, lai aizītu un apmaklātu tūs treispadsmit latgaļu partizanu kopus, Kozulu Bierzī. Un vēļ bez tam, lai aizītu iz Padoles Balvanu un uzmaklātu tūs kopu vītu, kur uz laiku beja paglobuoti divi Bolvu apleicīnes latgaļu partizani. Kai pyrmejūs, tai ari ūtrejūs nūšuove nūslapkovuoja krīvi -komunisti, atsakuopdami, bāgdami iz sovu krīvu zemi. Tai es losu un puorlosu tū rokstu „Latgolas partizāni” nu 13. loppuses leidz pat tuo beigom 17. loppusei. Atmiņas par Latgolas atbreivošonas karu pusē. Pādejā 17. loppusē ar tveikstūšu sirdi losu: „…Partizānu pulks skaitēja 85 krytušus, 164 īvaiņotus, 7 nu īvaiņuojumim myrušus un 53 bez viests pazudušus ceiņu bīdrus.” Lyuk! Vuo tikai nu tim 53 bez vēsts pazudušim 13 ir nūslapkovuojuši krīvi -komunisti, 1920. goda zīmā pi Bieržgaļa pogosta Kozulu foļvarkas?  Ir 1920. goda zīma. Myusu Beržgaļa pogostā plūsuos snīgputini un spragstūnes na tikai pat pa tymsojom janvara un februara naktim, bet ari pa dīnas laiku. Dzeivuoju  Bieržgaļa pogosta Dubinovas vīnsātā. Dryumi, gryuti laiki ir atguojuši. Posts un satiksme ir traucāti. Tryukst avīžu, kū palasiet. Dzierd tik tū, kai izaplota ziņas, ka ir suocīs kars: „Zaļūs bruoļu” karš ar krīvim-komunistim. Paspryukst ziņas un vysaidi baismoni kara nūstuosti, ka „Zalī” ejūt karuodami nu Reigas puses un jau asūt Bolvu, Bieržu apleicīnē, un kruši viņ byušūt jau pi Bykovas un pat pi Strūžānim, Kristinkim. „Zālī” jau asūt pasarodejuši ap Ruskulovas mežim i pūrim, ejūt jau uz Saļņovas pusi. Pasadzierd runuos ari tys, ka myusu Rēzeknē vuo Rēsnē, kai mes, bieržgalīši, tū saucom, asūt saguojuši nu Daugovpiļs puses pūļu karapulki. Breinojamēs! Deļkuo? Ļauds sprīdelej tai, ka Pūlija grybūt paturēt Latgolu leidz pat Rēsnei, bet tik Reigas latvīši tim tai dareit naatļaunūt. Kuorsovu gon jau asūt ījāmuši „Zalī”. Myusu apleicīnē vysi celi tai ir īlankti, nūslāgti nu vysom pusem, izjamūt tik breivu ceļu asūt nu Rogovkas caur Mežvydim, Ludzu un Zylupi resp. Sīnupi. Myusu Bieržgaļa pogostā ir sabridis daudz, daudz krīvu-komunistu karapulku. Tūs vīns štābs tyka īreikuots Kozulu foļvarkā, Kipļuku sātā. Suokuos lelu leluo verviešona zyrgu i vedieju, škiutnīku. Muns tāvs ari beja spīsts braukuot škiutīs. Muote bāduojuos i vaimanuoja: „Dīveņ! Dīveņ! Kas byus? Kas nabyus? Ka tikai tī krīvi munu Juoni naaizvastu ar vysu zyrgu pa ceļu, iz Krīveju bāgdami?” Napuoprūtami muotei beja lela taisneiba un juos bažom beja ari pamats, jo atguoja ziņas, ka daudzejūs nu myusu apleicīnes zemnīkim krīvu soldoti bāgdami beja aizvylkuši aiz Ludzas, aiz Zylupes nu kurīnes tī škiutnīki nav vysi atsagrīzuši, izjamūt tik pa ratam vīnu ūtru, kam pasalaimiejis kaidā reizē izamuoneit, izbēgt, lai tyktu atpakaļ iz sātu. Cyti atguoja iz sātom kuojom bez zyrgim, tūs atstuojūt aizbāgušajim komunistim, vuo vīnkuorši tim beja ceļā nu puorkomuošonas zyrgi nūsabeiguši. Tei beja i palyka 1920. goda kaida janvara vuo februara mieneša baismona nakts, kod piec tuos reitā pakleida vuosmeigas ziņas, ka pi Kozula Peisa iz pīkaļneiša asūt aizvasti treispadsmit sagiusteiti latgaļu partizani, vuo kai tūreize jūs laikūs, tūs sauce, „zalī bruoli”, kur tūs krīvi-komunisti nūslapkavuojuši. Un bez tam vēļ lykuši izbest pošim sev dūbi. Tūs beja atvaduši Bolvu, Bieržu apleicīnes zemnīki-skiutnīki. Gyustekni suokumā vēļ tykuši paturāti dažas stuņdes Kozulu foļvarkā, kur krīvu-komunistu karaspākam Kipļuku muojuos bejis īreikuots štābs.  Cylvāki bez tam prota pastuosteit tū, ka pyrma nūslapkavuošonas naboga giustekni asūt izgierbti pusplyki, nūlaupeiti zuoboki, apovi. Salinīku ļaudis stuosteja tū tai, kai vīns nu tim nalaimeigim asūt bejis sašauts tikai koklā un tikai apsvīžeits. Tys asūt bejis atsačukavuojis, apsiejis sev sašautū koklu ar šniuceiti un bejis pat aizguojis leidz Salinīku dzeraunes (tymūs godūs vēļ beja daudzi dzerauņu, resp. sādžu, Latgolā!) ūļneicas kaļneņam i pakritis, i nūmiris. Ļaudis nu tuo sprīde, ka tys nalaimeigais zaļais byutu bejis dzeivs un byutu ticis leidz kaidai ustobai, Salinīkūs, jo jis nabyutu bejis aplaupeits pusplyks, bez drēbem, bez apovu; vīnkuorši jis bejis nūsaļs i nūmiris. Tys pādejais nalaimeigais ari vieļuok, tuos pat šausmeiguos nuoves dīnas pīvakarē, apbasts ticis turpat sūplok pi cytim porejim divpadsmit nūšautim bādu bruolim un uperim. 3. Vāluok, 1920. goda vosorā, maņ beja izdeveiba sacyn tai kopsātai, tūs treispadsmit nalaimeigūs nūslapkavuotūs latgaļu soldotu vītai, braukuot vasalu dīnu, jo es beju ticis pi sova krysttāva Aļberta Irista māslu tolkā. Līta taida: krysttāvs Aļberts beja kaļvs, un myusu sātai jis daudz kuo beja kalis iz atstruoduošonys. Sakarā ar tū muns tāvs vīnā jaukā pavasara dīnā tūgod aizsyuteja mani iz Salinīkim pi krysttāva Aļberta Irista paleigūs ar zyrgu un rotim, lai es byutu tur māslu tolkā i par māslu mēzieji, i par vedieji. Krysttāvam beja nu Kozulu foļvarkas Kipļuka aizpierkta zeme, apmāram, 20 hektaru lela plateiba. Tei atsaroda taišni storp Salinīkim, Peisu i Kozulim pi poša Kozulu Bierzs styura, kuru vēļ sauce par Salinīku Bierzi. Tai, tolkā braukojūt vuo desmitem reižu pa tū mozū meža Bierzs ceļu, es ar nūbailem i bejeibu varieju vāruot, tur pi poša celeņa nūmalē atsarūnušūs latgaļu partizanu kopus. Vīns kops niu, tur, kur beja ticis paglobuots tys treispadsmytais nalaimeigais soldots, kas beidzūt beja pi Salinīku ūļneicas gola nūsalis, jo beja ļūti solta zīmas nakts, bet tys beja sašauts un atstuots pus plyks iz snīgainuo teiruma. Daudz te niu ir naskaidrys, daudz kas pīsamiersis, bet tys ir skaidrys kai dīna un nakts, ka tī kopi tur vēļ ir, tymā Kozulu Bierzē. Par tim vieļuok nikas nasainteresieja, un ļaudis runuoja, ka tī asūt bejusi kaidi tuoleimī soldoti, un nu kuras puses jī beja nivīns nazynuoja, un nazynuoja nivīns jūs vordus, kai jūs sauce. Myužeiguo pīmiņa bezvuordu partizanim, kurūs jūs pulks skaiteja kai bezviests pazudušus! Mīrs jim! Bet munuos atmiņuos jī nav aizmiersti. Es tūlaik tymūs laikus beju tikai pīcpadsmit godu jauns puika. Tūs kopu vītu ari niu vēļ es itiņ vīgli atrostu, jo varātu tur nūkliut. Es aizbrauktu leidz Mežvydu stacijai, tod ītu kuojom pa sošeju leidz Lapestei, tod taišni sacyn Kozulu foļvarkai pa lelceļu leidz Soboleva muojom, un gar tuom uz Kozulu Bierzi. Tur es īsagrīstu Salinīku Bierzs styura celeņā, puorītu par nalelu tiļteni, kas puorlykts puori nalelam gruovam, upeitei, kas aiztak iz Peisa pusi, tod palēneigam paitu kuojom sovas pīcas minutes īgrimis, un tur kruši vīņ pa kairejai rūkai, laukumeņa īlīkuma, turpat, pi naleluo augļu skūta, atrostu divējus kopus. Tī ir tī tūs treispadsmit pazudušūs bez viests latgaļu partizanu kopi, nu tūs skaita 53, kū pīmiņ sovā rokstā J. Trūps „Latgolas partizāni” (Verīs žurnālā „Dzeive 84. numerī, 1967. goda julijs-augusts, 13.—17. lp.). Ūtrejī nazynomūs kopi resp. kopu vīta atsarūn Padoles muižas Balvana mežā, taišni pi Bieržgaļa- Styglovas lelceļa. Tur uz puors mienešim tyka apglobuoti nūšautī, nūslapkovuotī divi „zaļūs bruoli”. Tūs beja nūslapkavojuši komunisti-krīvi, bāgdami, atsakuopdami iz Ludzu tymā pat, jau pīmynātajā, 1920. goda zīmā. Jūs obadiveju vuordi maņ nav zynomi. Tik es zynu un prostu atrast jūs kopa vītu. Tei atsarūn taišni Balvana meža vydā, pi mynātuo jau Bieržgaļa-Styglovas lelceļa, taišni dziļajā pīkaļnes gruovī, kur nalels meža celeņs īsagrīž Balvana mežā, un pa kurū var taišņuok aizbraukt iz Zlydni, uz Mikazānim un Lendzeišim. Tys gruovs ir kairejā lelceļa pusē, braucūt vuo ejūt nu Padoles. Izaruodeja tai, kai tī divejī nalaimeigī ceineituoji beja bejuši nu Bolvu-Bieržu apleicīnes. Sakarā ar tū par jim beja saklaušynuojuši jūs pīdareigī, rodi, bruoli un muosas. Un sovejī beja tuo goda, tys ir, 1920. goda pavasarī atbraukuši, aprauduodami izrokuši sovejūs, i aizvaduši iz dzymtū pusi, i apglobuojuši. Mīrs jim iz myužim ar gaišū pīmiņu nu trymdas latgalim! Jo pyrmejūs kopsāta nu Mežvydu stacijas atsarūn, apmāram, 3,5 kilometri iz zīmeļ-austrumu pusi, jo ūtrejūs kopa vīta ir ap 7 kilometri attuoli nu Mežvydim un uz dīnvyd-austrumu pusi. Te tai eisumā un pusskaidreibā es asu tū šū pastuostiejis, bet daudz kas vēļ byutu papyldynojams. Maņ ir rodusēs ari taida nūceja, ituos ryndas beidzūt, ka varbyut var kas atsarast, kas varātu i prostu, zynuotu pastuosteit kū vairuok un skaidruok. Bet arviņ ir bejis un lai ir tai, kai ir ar viņ dzīdojuši tautas dzīsmēs myusu seņči karavieri, ka: „Uz ežeņas golvu lyku, Lai sorguotu tāvu zemi. Lobuok munu golvu jēme, Nakai munu tāvu zemi! Tāvu zemei gryuti laiki, Dālam joīt paleigā. Dūd, Dīveņ, lobu zīmu, Dūd varoņu padūmeņu!” Tai niu daudz, daudz dzīšmu grybātūs dzīduot, bet mani cīši nūgūrdynoj šys vālonais rudiņs, ar sovu tymsū vokoru, nokušū, vuosmeigū bruozmu nakti, ar vieju aurim un leita šļakstim.”

Latgolys bolss n-731, 1967.goda 18.novembrī.

Izlaseju rokstu, kurs raksteits 45 godus atpakaļ. Jau paguojuši 28 godi kod trymdā mirs roksta autors – latgaļu literats Vladislavs Bojars. Tai i naatbrauce latgaļs nu Bieržgaļa pogosta iz sovu dzymtū  Skūpovu. V. Bojars  roksta par latgaļu [1] partizanim [2]. Nav breinums, ka par  Latgolys partizanim  informaceja tyka slāpta taipat kai par Landesvera pulku.[3] Rūnās puordūmys, kai par taidu gadejumu naraksteja tuo laika prese. Pīminekli beja stateiti daudzi kur Latgolā i vēļ tāņ stuov . Par vysim pulkim saraksteitys gruomotys pyrmuos republikys laikā. Nav gruomotys  tikai par Latgolys partizanu pulku i Landesveru. Nabeja vālamys. Par kū ? Par tū, ka itī pulki teišam beja breivpruoteigi organizēti i nagribieja pasakļaut svešu varu diktātam, kurš nuoce uorpus Latvejis . Na par veļti Landesveru,  kuru gaideja Latgolys partizāni, apturieja pi Cēsim, bet tys jau byus cyts muns stuosts par „Latvijas brīvības cīņām” Deļtuo īt skaidrs deļkuo natyka pastateita pīminis zeime nūšautim karagiusteknim, kas pats par sevi ir kara nūzīgums. Varbyut deļtuo, ka daudzi nu bejušim komunistu varys veirim beja pi Ulmaņa varys lelūs omotūs. Tuoli nav juomeklej. Vīns nu Latgolys partizanu kusteibys organizatorim kapteiņs Birnbaums nu Bolvim beja spīsts dīnēt rūbežsorgu brigadē kūpā ar kapteini  Suitiņu [4].

Roksts maņ izraiseja „naveseleigu interesi”  kai saceitu tānejī „masu sazinis leidzekli”, kuru eistynais mierkis padūt taidu informaceju, kura izdeveiga pasyuteituojim, tys ir, pi varys asūšajim, diveju īmesļu deļ. Pyrmais tys, ka es  interesejūs par Latgolys partizanu pulka viesturi. Ūtra līta tei, ka apraksteitais gadejums nūtics munys babys Laizanis Annys dzymtajuos vītuos. Tai ka asmu kusteigs pensionars, šuo goda 3. novembrī aizbrauču iz Bieržgaļa pogostu [5] . Apsarunuojūs ar sova tāva bruolānu [6], kurs dzeivoj Mežaudūs [7], suokom  braukt nu Mežaudu stacejis  pa grants ceļu iz „Lapesti”[7], puorbraucūt „sašu”[8], garum Lepestis bejušajam krūgam [9] pa lobai rūkai pi krystojuma piec 400 metrim dabraucem da Kozulu poļvarkys [10], tuļuok braucem da Soboleva sātys vītai [11] pa kairai rūkai. Apsarunojom ar vītejim īdzeivuotuojim, kuri pastuosta, ka apbedejums bejs meža ceļa molā, kas īt nu poļvarkys iz Salinīkim. Apbedeitī nūšauti pi prīdis, kura bejuse iz lauka storp poļvarku i bierzi. Nūšautī aprokti meža ceļa molā. Vēl nazkod škoļnīki nu školys guojuši i lykuši zīdus.  Tāņ nav palics i prīdis vītys, leidzons lauks. Pa celeņu nu muižys īmom kuojom da tai saucamajai Kozulu bierzei, tāņ sauc mežs, atrūnom mozu upeiti, par kuru roksta V. Bojars, tilteņa nav, bet puorīt var. Īmom tuoļuok pa vacu aizaugušu celmeni, kurs izvad iz bejušū Salinīku solu. Ni minis nu apbedejumu pazeimem.  Vēļ varātu ar metala detektoru nūteikt vītu, kur pyrma 92 godim nūtics kara nūzīgums, juo šaunūt čauleitem byutu bejs juopalīk iz lauka, tai ka rudiņa dīna ir eisa i nagrybom īspiejamū skaidruošonūs ar varys īstuodem [12].

[1] Trymdys latgali turiejuos pi ituo termina, kas nav pateikams myudīnu „latgalīšim”, jo jī ir īsakļuovuši pīspīdu asimilacejis rezultatā vīnuotā „latviešu nācejā” un par dzymtū volūdu pījāmuši „valsts valodu” i klivuši par dzymtuos  rokstu volūdys analfabetim, bet daudzi jau i narunoj latgaļu volūdā. Jim jiedzīņs latgalīts asociejās ar latvieti, kurš dzeivoj Latvejis regionā ar nanūteiktim – maineigim rūbežim;

[2] Latvīšu komunisti  tiuleņ piec īsarošonys Bolvūs suoka slepkavuot mīreigūs īdzeivuotuojus. Bolvu apleicīnis dzeivuotuoji guoja mežā i  1919. goda janvarī partizani beja Bolvūs, Sylakrūgā, Orlovā i Ruguojūs. Latvīšu komunistu mobilizacejis stypri vairuoja partizanu daudzumu. Latvejis oficialuo viesture sagrūza faktus, kab mazynuotu latgaļu partizanu nūzeimi. Latvejis „pagaidu vaļdeibys” karaspāku apbruņuoja svešys varys iz poruoda, par kuru vādzeja moksuot vāluok ar Latgolys lynim. Latgolys partizani bruņuojās poši, atjemūt īrūčus latvīšu komunistim. Vuo tys nabeja pilsūņu kars? Ka pagaidu vaļdeibys karaspāka bataljoni i pulki tyka saukti par brigādem i armejom, tod 4000 leluo partizanu vīneiba tyka saukta tikai par pulku. Cytūs pulkūs karaveiru skaits beja aptuveni 1800 . Faktiski tei beja Latgolys armeja, kura beja beistama Ulmaņa vaļdeibys veirim, kuri reikuojās ar Latgolu kai īkaruotu zemi. Deļtuo Latgolys partizanu pulks tyka izformiets i aizmiersts. Vineigi, pasateicūt Latgolys partizanu pulka bīdreibai, tyka pastateits pīmineklis Bolvūs.

[3] Landesvera pulks dybynuots  1918. goda beiguos ceiņai ar latvīšu komunistim. Pulka sastuovā beja Latvejis minoritatis, kurys konsekventi nūsastuoja pret sorkonim latvīšu strielnīkim, vāluok provokacejis rezultatā piec sadursmis ar igauņu okupacejis karaspāku pi Ciesim izformēts i puorsaukts par 13.Tukuma pulku. Pi Rēzeknis dūmis uzroksts viestej, ka Rēzekni atbreivuoja „Latvejis armeja”, cytuos  vītuos gon teik mināti konkreti pulki. Tai, ka Rēzekni ijēme 13. Tukuma pulks, tys oficialajai viesturei nav pateikama līta.

[4] Kapteiņs Suitiņš  Sorkonuos armejis Latvīšu divizejis 5. pulka komanders [Piec Jukuma Vācieša]. Par Judeniča sakaušonu apbolvuots ar sudobra stuņdinīku, a pulks ar VCIK karūgu. Ulmaņa laikā leidz pat 1940. godam beja Zylupis rūbežsorgu bataljona rūtys komanders.

[5] Piec pastuovūšuos varys terminologejis „Bērzgales pagasts” tulkuots „vaļsts valodā”.  Tai kai apriņči [Ulmaņa laika formuliejums] i rajoni [boļševiku i postpadūmju bejušais dalejums] likvidāti, tod varātu byut „Kārsavas novads”,  a varbyut i „Ludzas novads”.

[6] Nasaucu vuordā zynomu apsvārumu piec.

[7] Oficialais nūsaukums „Mežvidi”  Ulmaņa laikā izdūmuots. Muna babuška i vēļ tāņ vacī ļauds sauc tikai Mežaudi. Profesors Latkovskis sovūs dorbūs paskairuoj, kū nūzeimej latgaļu vuords „mežaudi”.

[8] Tai vītejī sauc Varšavys- Petrograys šoseju.

[9] Ļapestis krūgs seneja kvadratveideiga guļbyuve ar narakstureigu Latgolai arhitekturu, četrpuseigi nūšļauptu jumtu. Bejušajā krūgā padūmju godūs beja pīnuotova, pec tam kaidu laiku beja sovumā munys  babys muosai.  Tāņ krūga guļbyuvi vaira navar pazeit, aplykta ar plastmasys „dielim” i isaver pec angara.

[10] Kozulu pusmuiža – palela saimisteiba Cara laikūs ar īkūptu parku ar vasalu muorku sistemu. Ulmaņa laikūs pīderēja Kipļukam.  Padūmju godūs ite beja kolhoza kantors i nūlyktovys saimisteibys kuormūs, vāluok pamasts i nūpūsteits. Niu te vyss nūlaists, daļa nu kungu sātys  sasagluobuse pasateicūtīs skuorda jumtam. Arendolis muižys muzejā ir sofa i opols gaļdeņš  nu ituos kungu sātys.

[11] Sātys vairs nav. Te struodoj z/s „Lūsēni”,  nūsaukums vaļsts valodā, kai jau vysur Latgolā.

[12]  „Masu informacejis leidzekļūs… teik publicāti roksti par „malnajim arheologim”, kuri staigoj ar detektorim i  „pūsta kulturslāņus”. Rokstūs teik aicynuots ziņuot par taidim policejai. „Boltūs arheologu izpratnē „kulturslāņs” ir zemis vierskuorta,  kuru pavasari i rudini apar ar jaudeigim traktorim.  Kas tī taidi boltī arheologi, kū jī  dora i par kū Latgaļu partizaņu kopi juovaicoj „malnajam arheologam”, tys ir lels vaicuojums.