Muzyka ir muns ceļš pi cylvāku
Ar itū interveju gribīs suokt jaunu sadaļu LaKuGā – par Latgolys cylvākim, i kai reize vītā ir Marejis Andžānis dzejūļa vuordi – “Skaisti ir īīt cyta dvēselis duorzā, īkūptā, sazīdynuotā”, deļtam, ka tīši taids ir latgalīšu meitinis – muzykantis Laurys Bicānis īškejais pasauļs – pylns mīlesteibys, skaistuma, gaišuma. Raudzeisim tod tymā ari īsavērt.
Lauru vaira pazeist caur juos dzīsmem i latgalīšu volūdu. Dzymuse Višķūs, niu vuicuos Daugpiļs Universitatē (DU) vuocu, franču volūdu, ceļoj, dzīd, roksta latgaliski. Laura ir pīsadalejuse ar sovom dzīsmem daudzūs latgalīšu muzykys pasuocīņūs. Saruna ar Lauru ir sirsneiga i dzeiva, runojam par cylvākim, vierteibom, muzyku i volūdu.
Ka es tev tagad vaicuotu, kas ir Laura? Kū tu saceitu, kaida asociaceja tei varātum byut?
Pādejā laikā, pat na pādejā, es sevi sauktu par vysurguojieju – gusaku. Maņ taids sindroms palaikam izīt – gribīs izdareit cīši daudzys lītys. Jis byutu klasisks – oranžs, taids, kas nanūbaida, napuorsteidz, kab byutu intriga, kab grybātūs pasavērt, a kū jis tī šiverej…
Pastuostuosti vairuok par sovu bierneibu.
Asu nu Višķu, bierneibā vosoruos brauču iz Aglyunu, pi babys, tī mes ar muosom i bruolānu bierneibā spieliejom spēlis, stafetis, zīmā šliucem iz ragaveņu nu kolna. Jī kai leluokī mani cytu reizi apbižova – štabikus taiseja vītuos, kab es nateiku kluotyn. (Smejās) Baba maņ stuosteja puorsokys, tymuos beja kaida dūma, kas vysod beja juosaprūt.
Kas tev itymā šaļtī dzeivē ir vyssvareiguokais?
Mīlesteiba. Tys ir, vysys mīlesteibys izpausmis. Mīlesteiba kai saskarsmis veids. Muna miseja ir mīļuot tai, kai itymā breidī varu. Var maineitīs cytys lītys, bet mīlesteiba kai vierteiba palīk.
Kas tev ir muzyka: daļa nu tevis, pošapsalīcynuošona, veids, kai izapaust, svareiga kasdīnys sastuovdaļa?
Byuteibā pa druskai nu vysa, kū Tu nūsauci. Es bez muzykys navaru. Kod beju ERASMUS apmainis programā Francejā, cīši pītryuka latgalīšu volūdys i muzykys. Staiguoju pa kojom, meklieju pa vysom ustobom, kuram ir gitara… Muzyka maņ ir leidzeklis mīļuot. Caur muzyku es eimu pi cylvāku. Sovā ziņā muzyka ir ari krysts, tī vajag īlikt daudzi laika i pacīteibys.
Kod tu suoci dzīduot voi pajiemi rūkā kaidu muzykys instrumentu?
Muna mama ir muzykys školuotuoja. I vyss, kas saisteits ar muzyku, maņ beja pošsaprūtami. Ar gitaru ari taipoš – ka jau nūpierkta, juospielej. Kaimiņš atguoja i pasaceja, ka vajag tik drilleit, tai i dareju. Kai īsaspieļovu, tai aizguoja. 13 voi 14 godūs saraksteju pyrmū dzīsmi. Nūsaukums laikam beja “Klusē un nerunā”. Eistineibā nikuo tai dzīsmeņa saguoja. (Smejās.) Školā nazkaidā pasuokumā nūspielieju, klasis bīdrim patyka.
Kai ir ar tekstim, roksti poša voi meklej jau saraksteitū dzeju?
Ar tekstim ir gryušuok, muzyku, maņ ruodīs, saraksteit ir vīgļuok. Cytu reizi muzyka ir mienešus divejus, bet navar saraksteit vuordus. Nasagryb nikū banalu i cīši abstraktu, vajag kab cylvāks saprostu, par kū ir runa. Mekleju dzejūļus. Beja breids, ka dzīsmis izdūmuoju, na juos atguoja pošys, kai tam vajadzātu byut. I tagad tik pādejā laikā saprotu, ka varu vaira, ka muzicēt maņ ir svareigi, ka tys ir muns ceļš pi cylvāku.
Pastuosti vaira, kū tu studej, deļkam izavielieji taidu ceļu?
Es studeju DU vuocu, franču volūdu. Iz Reigu nasagribēja skrīt. Volūdys man ari lykuos pats par sevi saprūtams, bez volūdu navar. Pīsasaceju ERASMUS apmainis studejom, tyku iz Franceju. Tei maņ beja eista dzeivis skūla, jauna kultura i volūda.
Voi tev nabeja baist braukt vīnai pošai iz cytu vaļsti?
Nā, jī man atsyuteja daudzi informacejis, kur juoīt, kai juobrauc, kas juodora. Maņ ir puorlīceiba, ka Dīvs mani sorgoj i es napagaisšu. Kod atbrauču, beja čudna sajiuta, pi myusu cylvāki taidi kai dryumuoki…
Sātā tu ar sovejim runoj latgaliski. Latgalīšu volūda tev ir kai komunikacejis leidzeklis voi kas vaira?
Nā, latgalīšu volūda ir munys muotis volūda. Tei ir sirds volūda. Kod dzieržu, ka kaids runoj latgaliski, nazkai labi palīk…
Kai tev ir vīgļuok raksteit – latviski voi latgaliski?
Latgaliski.
Voi jius universitatē sovā kursā ari runojat latgaliski?
Latgaliski daudzi narunojam. Cytu reizi, kai īsuocam – aizīt. Latgalīšu volūda vairuok satyvynoj. Man Daugpilī iz vysa vaira pītryukst latvīšu volūdys, latgalīšu ir vysapleik.
Kaidys jiusu saimei ir tradicejis, kūpeigi pasuocīni?
Es ar gimini eimu svātdīnēs iz bazneicu. Tys ari ir pošsaprūtami, tei ir sasatikšona ar Dīvu, giminis pasuocīņs, mama bazneicā spielej varganis, kūpā dzīžam. Mes vysi kūpā svietejam svātkus: dzimšonys dīnys, Zīmyssvātkus, Jaungodu. Myusu gimini satyvynoj ari braucīni iz Aglyunu – pi vīnys babys, pi ūtrys. Cytu reizi aizbraucam kur kūpā iz vītom, kas ir svareigys mamai i papam, tod jī stuosta, kū jī tī darejuši. Tys tai jauki…
Kur tu grybātu dzeivuot iz prīšku, kaidā piļsātā, vaļstī?
Itys vaicojums man itūbreid ir aktuals, sevi giunu pi dūmys, ka grybu palikt sātā – Latgolā. Tai kai vuicūs volūdys, vēļ valk iz uorzemem. Cikom jauns i īspiejis, gribīs kaidu laiku pabyut uorzemēs.
Kam ir juobyut vaļstī, regionā, kurā tu grybātu dzeivuot?
Juobyut volūdai, kas maņ pateik. Tod ir juobyut kuorteibai politiskajā sistemā, gribīs taisneiguma, harmonejis, mīra i klusuma. I vēļ kab nav tai, ka nav nivīna kūka.
Kuo tev pītryukst Latgolā?
Es grybātu, kab latgalīšu volūdai byutu regionaluos volūdys statuss. Es asu lapna, ka asu nu Latvejis. Tys, ka myusu ir moz, roda taidu šarmu.
Kur tovys dzīsmis var dzierdēt, kur atrast informaceju par jaunom dzīsmem, koncertim?
Munys dzīsmis skaņ Latgolys radejā, asu spieliejuse latgalīšu muzykys pasuocīņūs “Muzykys Skrytuļs”, “Taiseits Latgolā”, “Upītes Uobeļduorzs”, “Latgalīts Latgalīša Draugs” (La-La-Dra) i cytur. Mani var atrast tymā pat socialajā teiklā “draugiem.lv”, tī ir ari sataseits muzykys profils. Asu atvārta jaunim projektim, ka kurš gryb var ar mani sasazynuot, kur kūpā padzīduot voi kaidu dzīsmi saraksteit…
Tu reikoj ari sovus koncertus?
Da, pyrmais muns koncerts kojuos (DU dīnesta vīsneicā, Paradis īlā 1) beja majā, tod oktobrī beja ūtrais. Tagad tyvuokais pasuocīņs, kur es spieliešu, ir 17.novembrī restoranā PLAZA Daugpilī. Tī byus Daugpiļs kulturys noma “Vārpa” vokaluos grupys “Stage on” koncerts, es ar sovu repertuaru byušu vokora gosts.
Voi tei ir taisneiba, ka tu šūgod esi pīsasacejuse Eirovizejai? Ar kaidu dzīsmi, i kur jū var nūsaklauseit?
Da, saguoja taids spontans “pasuokums”. Dzīsmei nūsaukums “Freakin´ Out”, jū var nūsaklauseit youtube.com.
“Latgalīšu Kulturys gazetā” – lakuga.lv – kotru mienesi voi divūs mienešūs reizi pasaruoda tovi teksti ar nūsaukumu “Dūmu pylni pagolmi”. Kod i deļkam tu suoci raksteit?
Suoču raksteit koč kū rodūšu jau školys laikā literaturys stuņdēs – man saguoja, i školuotuoja lyka lobys atzeimis… (Smejās.) Tod suoču raksteit Špoģu vydsškolys avīzē raksteņus latgaliski. Tū nazkai padzierdēja Jurs Viļums i papraseja, kab raksteitū syutu iz lakuga.lv, tai ari nūtyka.
Kas tys ir, kū tu roksti?
“Dūmu pylni pogolmi” ir apzinis plyusma. Maņ pateik, ka es varu izlikt tū, kas vydā, i varbyut kaids cylvāks munūs tekstūs kū atrass. Bīži rokstu par mīlesteibu, bīži par nalaimeigu mīlesteibu, tī vēl ir taidi ezeiši i vysakas. (Smejās.) I tai es rokstu jau divejus godus. Tys jau ir kai pīnuokums pīraksteit i aizsyuteit iz lakugu.
Kai tev ir ar latgalīšu pareizraksteibu?
Maņ daži ir sacejušs, ka munūs tekstūs ir daudzi klaidu i čiuļu vuordu. Bet es rokstu tai, kai runoju, deļkam man juoroksta “saime, klaida, nui”, ka es tai narunoju, jau nu bierneibys soku “gimine, kliuda, da”… Varbyut munā giminē tī vuordi ir aizgiuti nu čiuļu i tāvs ar muoti jau tai runuoja mozi. Par pareizraksteibu – asu vārusēs latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumus. Maņ prīca, ka varu kaidu lykumu zynuot i izmontuot sovā raksteišonā. Kurš cyts sovu volūdu veiduos, ka na poši.
Kaidu muzyku tu parosti klausīs?
Klausūs bīži popu, roku, goreigū popu, latgalīšu muzyku, cytu reizi nazynu ni dzīšmu nūsaukumus, ni dzīduotuoju, golvonais, kab maņ patyktu.
Kas ir tova mīluokuo gruomota?
Gryuši tai pasaceit, pūļu rakstnīka Viktora Stankeviča romans “QUO VADIS”. Tī ir par kristīšim, mūceklim, amfiteatri, gruomotu maņ īsaceja puorskaiteit vacmameņa. Tod vēļ pateik Alberta Bela “Būris” – ari mes dzeivojam kai būrī, kod varam izīt nu sova būra – suocās jauna dzeive. Maņ vyslobuok pateik taidi eisi teksteni, na romani, kur juoīsadzilinoj, tagad skaitu Egitys Terezis Jonānis gruomateņu “Tikšanās uz siržu laipas. Trīspuksti”.
Kai tu sevi iz prīšku redzi kai sīvīti, latgalīti, muzykanti?
Muna atbiļde byus banala – grybu byut dzīduotuoja, muokslineica. Risks, naziņa, bet sirdslīta. Juodabeidz bakalaurs, tod varbyut īsastuošu kur Vuocejā pastudēt. Gribīs izgleiteibu saisteit ar muzyku.
Deļkam tod naguoji iz muzykys školu?
Muzykys vydsškolā īsastuoju tagad. Kod atbrauču nu ERASMUS, saprotu, ka daudz kū aizmiersšu. Sasagataveju īstuojeksamenim i īsastuoju. Vysam sovs laiks, koč ari asu cylvāks, kuram vajag vysu izreizis.
Tev ir kaids plans, ka byus sāta, bārni, voi tu par tū nadūmoj?
Voi kai dūmoju, prūtams, grybātu, kab nuokūtnē ir veirs i bārni, kab mes sātā runuotu latgaliski, kab sātā skanietu muzyka i smīkli. Nasagryb nūgiut sirdi, ka maņ byus lela sāta pi azara i tml. Es grybātu, kab maņ byutu tikai tys, kas vajadzeigs. Kab nav par daudzi monta, kab es napīpierktu vysaidu navajadzeigu seikumu, figureņu. Gribīs sovu duorzeņu i kab apleik ir doba. Maņ vēļ cīši pateik kaktusi, maņ pateik tys, ka jī nav prognozejami. Nikod nazyni, kod jis izzīdēs, kaida jam byus forma, kur pasaruodeis jauns pumpurs…
Tod saīt, ka tev pateik puorsteigumi, eksperimenti, situacejis, kas mudri mainuos?
Da, laikam vaira asu eksperimentietuoja i vēļ mekleju sovus varinatus, kai teoreju pagrīzt pa sovam. Ka veramēs piec tempermentu tipa, asu holerikis. Emocionals, ekspresivs, bīži īeimu stresā. Tys maņ gon napateik, bet tod es dūmoju – ka es nabyutu tik emocionala, es navarātu raksteit dzīsmis.
Mes ar tevi asam izrunuojušs tik daudzi lītu, kur tev jamās spāks deļ vysa?
Maņ kai ticeigam cylvākam spāku i iztureibu dūd Dīvs – auškejī spāki. Tys, ka es radzu, ka mani atbolsta, ka tys, kū es doru, cytim ir vajadzeigs.
Kū tu grybātu pasaceit cytim latgalīšim?
Golvonais – nabyut vīnaldzeigim vysuos jūmuos. It eipaši, kas atsatīc iz sabīdriskom lītom, kulturu, pasuocīnim. Es grybātu īsaceit Latgolys jaunīšim vaira runuot latgaliski, iz vysa vaira tim, kas aizbrauc iz Reigu. Juoatbolsta latgalīšu pasuocīni, Latgolys radeja. Latgalīši daudzi dūmoj, moz pasoka. Daudzi emoceju tur sevī, vajadzātu vaira likt iz uoru, byut draudzeiguokim, atvārtuokim. Maņ tai pateik nu sirds izarunuot…
Izvaduse mani cauri sovim dvēselis labirintim, Laura smaida i pasateic par sarunu. Uorā jau tymss, a manī īškā taids syltums i sajiuta, ka par Lauru veļ dzierdēsim…
A mes tiksimēs cytā reizē, cytā sarunā ar cytu latgalīti.
Dagneja
Laurys Bicānis “draugiem.lv” muzykys profils http://www.draugiem.lv/laurabicane/
Dagneja
Laurys Bicānis draugiem.lv muzykys profils http://www.draugiem.lv/laurabicane/
