Nazynūt Zaļmuižys viesturi, ruodīs, ka tei ir vīnkuorša Nautrānu pogosta deraune. Bet, suocūt pieteit vītys paguotni, atsakluoj daudz interesantu faktu.

Pyrmī maņ atrūnamī dati par Zaļmuižu ir nu  1784. goda zemis īreiceibys uzmierejumu. Piec ituos informacejis vāluok ir zeimāta ari karte, kas atrūnama Nautrānu vydsškolys muzejā. Kartē Zaļmuiža attāluota kai Modesta Nikolaja dāla Rozenšilda Paulina privateipašums, tymā nav paruodeita apbyuve, bet puorejuos sādžys, kur dzeivuoja dzymtcylvāki, paruodeitys kai sādžys ar bleivu apbyuvi.

Fragments nu kartis, kas zeimāta piec 1784. goda zemis īreiceibys mieriejumim 

Gruomotā „Nautrānu nūvods” var skaiteit: „Muižu generalmiereišonys akti līcynoj ari, ka 1784. godā Zaļmuižys eipašnīkam piederēja 200 zemnīku saimisteibys, kuruos dzeivuoja 1026 veirīši i 984 sīvītis, pavysam 2010 dzymtcylvāki.  Muižnīka cīmats – Zaļmuiža – atsaroda Zaļmuižys upeitis lobajā krostā. Cīmatā beja muižnīka sāta nu kūka. Pi Zaļmuižys beja īreikuots lels parks, vairuok nakai 6 ha plateibā, nūrūbežuots ar akmiņa žūgu.  Teritoreja sastuovēja nu 3 zonom: styura duorza – augļu duorza, leluo duorza – parka apstuodejumim, manežys duorza. Golvonū teritoreju sauce par Zaļajim vuortim. Tī sasapuļcēja dzymtcylvāki, lai sajimtu nūreikuojumus dorbā.”Zaļmuižā tyka īreikuots ari spirta bryuzs ar 10 000 dekalitru lelu kotlu. Spirtu izvede iz cytim nūvodim, bet daļa tyka piļdeita butelēs vītejūs krūgu vajadzeibom. Tuom beja skaistys etiketis ar uzrokstim „Zaļmuižskij vinokurennij zavod”. Tai kai caur natuoli asūšū Bilinsku derauni guoja zīmys ceļš iz Reigu, tyvumā beja daudzi krūgu – Rekļa krūgs, Ostrānu krūgs i cyti.

Zaļmuižys spirta bryuzs 1955. godā (Autors: Pīters Belinskis)

Zaļmuiža naatkareiguos Latvejis laikā

20. godu symtā Zaļmuiža pīdzeivuoja cīši lelys puormainis. Īmasls beja vaļstī veiktuo agraruo reforma. Zaļmuiža tyka sadaleita 45 jaunsaimisteibuos. Zemis sadaleja lūzejūt. Latvejis breiveibys ceineituojim zemi pīškeire bez lūzeišonys. Viesturis olūtūs atrūnamuo informaceja viestej, ka  jaunsaimisteibys tyka daškiertys 8 breiveibys ceiņu dalinīkim. Jaunsaimisteibu plateibys beja nu 12 leidz 22 ha lelys.  Muižys saiminīkam Krišjuoņam Dambergam atstuoja 53 ha, kurūs ītylpa nazkodejais muižys centrs, muižys parks i spirta bryuzs.

Jaunsaimisteiba tyka daškierta ari munys babys dzedam Jezupam Bilinskim, kai ari juo bruoļam Edveram Bilinskim. Tys beja lels ratums, partū ka parosti jaunsaimisteibys daškeire vīnam veirīšam nu saimis. Ari šudiņ itamuos jaunsaimisteibuos dzeivoj juos piecnuocieji, ari es.

Interesanti, ka nu 20. godu suokuma leidz 20. godu vydam nimoz nabeja Nautrānu pogosta, beja Zaļmuižys pogosts. Lai ari tymā laikā pogostu nūsaukumūs ceņtēs izavaireit nu vuorda „muiža”, tūmār kai īmasls tyka saceits tys, ka Zaļmuiža i Zalinīki ir leidzeigi nūsaukumi, partū pogosts tyka puorsaukts draudzis vuordā.

Zaļmuiža piec padūmu okupacejis

Pyrmī kolhozi Zaļmuižys pusē izaveiduoja 1949. godā.  Tymūs tyka apvīnuotys vairuokys deraunis, kolhozi beja naleli, bet pakuopeniski tī suoce apsavīnuot i veiduot leluokus kolhozus. 1949. goda 1. aprelī Zaļmuižā izaveiduoja kolhozs „Udarnik”, kurā ītylpa Zaļmuižys, Miglinīku, Ruduku i Rudukovys deraunis, bet jau 1952. godā „Udarnik” apsavīnuoja ar sābru kolhozu „Lelais Lyuzums”, kurā ītylpa Mazuru, Bilinsku, Soloviču, Mikitānu, Daukstis, Jūzupu, Piļnīku, Gabru, Viļumu i Oļhovkys deraunis. Apsavīnojūt kolhozim, tyka izveiduots lauksaimisteibys arteļs „Udarnik” ar centru Zaļmuižā. Muižys vacuo kliets tyka puorveiduota par kolhoza kantori, vāluok tyka izremonteitys telpys ari klubam i veikalam. Tyka atjaunuoti ari muižys saimisteibys kuormi. Vīneigais muižys objekts, kas pastuoviejs vysūs laikūs, beja spirta bryuzs, kas struoduoja ari kolhoza pyrmajūs godūs – leidz 50. godu vydam.

1963. goda 22. februarī, apvīnojūt mozuos kolektivuos saimisteibys, izveiduoja kolhozu „Līsma” . Kolhoza „Līsma” centrs suokumā atsaroda Zaļmuižā, bet 1967. godā Dekteru cīmā tyka izcaltys jaunys mehaniskuos darbineicys i kantors, tai kolhoza centrs puorsacēle nu Zaļmuižys iz Dekterim. Zaļmuižā palyka cīma padūme, biblioteka i klubs. Zaļmuižys klubā uzastuoja vītejī pošdarbnīki, tyka ruodeitys kinys, nūtyka deju vokori, vysaidi svineigi pasuokumi. Zaļmuižys parkā nūtyka ari zaļumballis.

Zaļmuižys klubs 20. gs. 50. godūs (Autors: Pīters Belinskis)

1982. godā tyka atkluots lellūpu komplekss. Tys asūt bejs dīzgon nūzeimeigs nūtykums, partū ka atkluošona tykuse ruodeita ari kinožurnalā „Padūmu Latveja”. Komplekss tyka likvideits 1993. godā.

Zaļmuiža šudiņ

Nūzeimeiguokuo vīta Zaļmuižā nūteikti ir metalkaļva Juoņa Ļubkys darbneica „Pauguri”, kur interesenti var īsapazeit ar metalkaļva dorbu. Nūzeimeiguokais Juoņa Ļubkys dorbs ir zeime „Rogovka 200”, kas veļteita Rogovkys 200 godu jubilejai 1999. godā.

Dīvamžāļ Zaļmuižys parks ir dīzgon nalobā stuovūklī, lai ari jimā ir vairuoki īviereibys cīneigi kūki – Pītera Miglinīka līpa (3,33 m), Andryva Jūrdža līpa (2,75 m) i boltapse (4,48 m).

Zaļmuižā dzeivoj 44 cylvāki – 16 veirīši i 28 sīvītis. Videjais vacums – 49,2 godi. Zaļmuižā ir 20 saimisteibu. Tuos nūsadorboj ar amatnīceibu i lauksaimisteibu – audzej gryudus, putynus, ūgys, energetiskuos stībrzuolis, tur gūvs.

Kai radzams, ari Zaļmuižā ir jiutama nūvacuošona, sasamozynoj ari īdzeivuotuoju skaits – pyrms 10 godu jūs beja gondreiž iz pusis vairuok. Taipat Zaļmuižā niu dzeivoj tikai 4 školys vacuma i 2 pyrmsškolys vacuma bārni.

Interesanti fakti par Zaļmuižu

30. godūs Zaļmuižā beja dūmuots īreikuot kopus. Tyka īguoduota zeme i jau pastateits krysts. Prīsters Deksnis, kurs beja ituos idejis autors, puoragri nūmyra i ideja palyka narealizeita. Krysts gon tī ir stuoviejs leidz pat 70. godim.
Kaidu laiku Zaļmuižā ir dzeivuojuši pat ostoni Juoni Bilinski.
1955.–1965. g. kolhoza „Udarnik” gruomotvede bejuse tulkuotuoja Elga Sakse.
Zaļmuižā dzymuse i auguse dirigente Irena Lilija Zelča.
Zaļmuižā ir diveju dziernovu palīkys – vieja dziernovu i iudiņa dziernovu.
Vītejā folklorā īguojs stuosts par kolhoza „Līsma” traktoristim, kuri 1993. godā pyrmū reizi olgā sajēme20 latubanknotis. Tī, kas nabeja juos redziejušs, praseja, kas tod iz tuom asūt viersā. Kaids atbiļdiejs, ka Kupcika pierts (Kupciks – īsauka vīnam nu Zaļmuižys īdzeivuotuojim). Tai tautā divdesmit lati tyka saukti par „Kupcika pierti”.

Tekstā pīmynātuo Kupcika pierts

Roksta autore: Laura Melne