Īsaklausūt dobā. Laurys Rancānis dzeja
Upe
Voi kaids tū pateikt muok,
Voi kaids tū zynuot var,
Kur palīk upe tei,
Kas nu kolna lejā kuop?
I iznas iudini pa īleju,
I mitrim pierstim pīsaskar
Ikkotrai saknei pazemē,
Kas lopys augšup ceļ.
Voi ar muokiuni tī atsagrīž
I atsuoc sovu guojumu?
Voi dūdās tuoļuok jiurā īkšā
I saplyust vīnā bezgaleibā?
I atsagrīž, i tuoļuok dūdās.
Tuos guojums obejuods.
Ik dīnu tei nu kolna dzymst,
Ik dīnu jiurā puorsavierš.
Rāzna
Bej agrs reits,
Es cauri mežam guoju.
I storp kūkim jaušu
Ka pretim staroj Rāzna.
Vēļ saule nabej lākuse
I lānom mūdēs putni.
Es steidžūs caur mežu tikt,
Lai tikai radzātu es Rāznu.
I krosta molā izguoju –
Pi kuojom gulēja maņ Rāzna,
I saule lēce,
I putni suoce dzīduot.
I Rāzna mete sudrabu,
Maņ krosta molā stuovūt.
I maņ vairs nikuo navajadzēja,
Jo redzieju es Rāznu.
Kolni
Es naktī sapņuoju par kolnu,
Par teiru snīgu, soltu vieju.
Es sapņuoju, ka kolnā kuopu
I tyvuok zvaigznem, dabasim es teiku.
Es sapnī skatejūs iz leju,
I redzieju tī muojis, mežus, laukus.
I, kod es golvu augšup cieļu,
Tod redzieju es muokiuņus i vātru.
Kuo gribējuos maņ palikt tī pavysam
I lejā nanūkuopt nikod.
Bet, saulei lācūt, kolni zuda.
I pamūdūs es otkon īlejā.
Reits lānom aust
Reits lānom aust.
Gaisma
Iz pierstu golim lovās,
Uzzibsnej kareivju bruņuos,
Atviz vairūgūs, puorskrīn zūbanim.
Reits lānom aust.
Treic
Bulta uzvylktā lūkā,
Drab piersti raupjī.
Soltums kai zaglis īlein,
Īsakūž leidz pat kaulam.
Reits lānom aust.
Laiks
Škīt apsastuojs, atrībis dīvis
Pīklusušys, klusumā pasaslāpušs.
Naziņa kai škidrauts ītiņs
It vysu pasauli.
Reits lānom aust.
Uzvaru
Voi atness tys, myužeigu gūdu,
Voi zaudātys dzeivis, salauztus liktiņus?