Juoņa Iudra pīminis ustoba Bolvu nūvoda muzejā
Gondreiž desmit godus Bolvu nūvoda muzeja pastuoveigajā ekspozicejā apsaverama muosklinīka Juoņa Iudra (Jāņa Ūdra) pīminis ustoba, kurymā apsaverami muokslinīka dorbi i dzeivis šaļts fotokarteņuos.
Muokslinīks Juoņs Iudrys dzims 1906. goda 30. aprelī Gulbenis nūvoda Stāmerīnys pogostā, nu ūtruo puse myuža dzeivis i radūšuo dorba godu paguojuse Bolvūs. Vuicejīs Stāmerīnys pamatškolā i Cesvainis vydsškolā, 1924. godā īsastuojs Latvejis Muokslys akademejā, kur juo školuotuoji beja taidi Latvejā pazeistami muokslenīki kai Juoņs Tilbergs, Konrāds Ubāns, Kārlis Mīsnīks i Voldemars Tone. Piec studeju beigšonys dorbuojīs Naatkareigūs muokslenīku bīdreibā. Par J. Iudri vaļsts mārūgā lyka runuot juo uzvara konkursā par gleznu Kārļa Ulmaņa vosorys dzeivūkļa Boltuo zala sīnai. Konkursā pīsadaleja vaira kai 50 muokslenīki, nu par vierteiguokū žureja atzyna Juoņa Iudra gleznu „Dorba steigā”.
Juoņs Iudrys gleznuojis portretus, ainovys, sadzeivis ainovys – tei bejuse vysu meiļuokuo dorba tema, nu muokslenīka stypruo puse bejuši dažaidi portreti. Cīši daudz dorbūs ir Bolvu pusis ainovu i cylvāku. J. Iudra dorbi globojās na viņ muzeja kruojumā, nu leluokuo daļa dažaiduos privatkolekcejuos.
Muokslenīks ilgus godus struoduojs ari par zeimēšonys školuotuoju gon Vileks gimanzejā, gon Litenis vydsškolā. Ūtruo pasauļa kara laikā represāts i izsyuteits, nu pieckara godūs dzeivuojis Bolvūs, kur struoduojs gadejuma dorbus i gleznuojs. Juoņs Iudris mirs 1973. godā i paglobuots Bolvu piļsātys Začu kopūs.
Informaceja nu Bolvu regiona kulturviesturis datu bazis.
Karteņuos – Juoņa Iudra pīminis ustoba Bolvu nūvoda muzejā, foto E. Husare i A. Žubeckis.