Roksta autors: Guntis Vāveris

Suoteibys idejis suokumi Latgolā 19. godu symta vydā

Suoteibys aba māranys alkohola lītuošonys idejis latgalīšu vydā kliva pazeistamys 19. godu symta 40. godūs. Kai jau leidzeigai Vidzemē i Kūrzemē, suoteibys ideju izplateibys iniciatori beja vītejī goreidznīceibys puorstuovi, Latgolys gadīnī katuoļu prīsteri. 1844. godā 4931 Zaļmuižys (Rogovkys) īdzeivuotuojs piec vītejuo prīstera aktivys darbeibys deve „suoteibys sūlejumu” nalītuot reibynūšus dzierīņus. Sūlejums rakstiski tyka aplīcynuots eipašā suoteibys sūlejumu gruomotā. Pasaraksteja arī vītejais pogosta vacuokais i tīsness. Leidzeiga tipa suoteibys sūlejumi 19. godu symta 30.–40. godūs tyka dūti ari cytvīt. Tai, par pīvadumu, 1837. godā Alūksnis ev. lut. muoceituoja Otto Jirgensona aktivu pretalkohola sprediķu rezultatā suoteibys sūlejumu asūt davušs ap 7000 vītejū īdzeivuotuoju.

Deļkam saleidzynūši nailgā laika pūsmā vīnkuoršūs, pamatā lauku ļaužu vydā pasaruodeja atsauceiba pretalkohola lītuošonys idejom? Tam varātu byut divi skaidruojumi.

Pyrmkuort, tū nūsaceja praktiska napīcīšameiba. Lauku ļaužu socialī dzeivis apstuokli beja smogi – leidz pat 1861. godam Latgolā pastuovēja dzymtbyušona, i golvonuo sabīdriskuos dzeivis artereja beja krūgs, kur tyka lītuots alkohols. Juopībylst, ka leidz pat 19. gs. ūtrajai pusei krūgs vysā vāluokuos Latvejis Republikys teritorejā latvīšim kolpuoja kai sovdabeigs socializiešonuos, darejumu kuortuošonys, jaunuokūs ziņu i vītejuos izklaidis dzeivis centrs. Vītejī muižnīki Latgolā redzēja, ka latgalīšu (i cytu etniskūs grupu) alkohola lītuošonys īrodumi i apjūmi atstuoj pūstūšu ītekmi (zemnīki-dzāruoji navar byut lobi i uzticami struodnīki) iz muižu saimisteibu, deļtam suoteibys ideju samiereigā i kontrolātā izplateibā jī saskateja utilitaru lobumu.

Ūtrkuort, suoteibys ideju izplateišonā lela lūma beja jau mynātajim katuoļu prīsterim, kuri sovūs sprediķūs uzsvēre alkohola lītuošonu kai grāku. Tai, par pīvadumu, Viļānu prīsters A. Beļskis 1859. godā izdūtuos brošurys „Esja Moceibja diel paskubinoszonas Tyuiejgus aužu da ajzalīgszonaj brondwīna, roma un araka” pamatdūma ir, ka dzeršona atjam cylvākam pesteišonu i īgryuž tū myužeigys pazusšonys eļnī. Itamā laikā latgalīšu volūdā tyka izdūti treis pretalkohola idejis paudūši dorbi. Bez mynātuo A. Beļska dorba 1860. godā nu poļaku volūdys tyka puortulkuots prīstera Kazimira Soročinska dorbs „Sotiejebas Draugs aba Jaunas zynas por goddejbu un nusaturejszonu nu brandwinia un roma dzierszonas” i pietnīka i vaļsts darbinīka, Drycānu muižā dzymušuo Gustava Manteifeļa (1832–1916) dorbs „Ku siekuram tycigam barnam mus katoluszkas Baznicas wajaga darejt tagadejus laikūs, kur tik daudz dzierdin laužus runojūt ap dzierszonu un nadzierszonu brandwina”.

Suoteibys ideju literaturys pasaruodeišonu latgalīšu volūdā ītekmēja pāvesta Pija IX centīni katuoļu bazneicys i katuoļticeigūs vydā uzsuokt aktīvuoku ceiņu pret puormiereigu alkohola lītuošonu Bazneicā i draudzē. Tūmār Latgolys lauku ļaužu, muižnīceibys i prīsteru apjiemeiba uzturēt suoteibys idejis, nasaverūt iz īprīkš mynātajim pīmārim, turpmuok apseika. Vysdreižuok suoteibys idejuos tyka saskateiti konkreti utilitara rakstura īgivumi. Dziļuokys goreigys izpratnis par alkohola lītuošonys pūstūšū ītekmi iz personiskim i saimis dzeivis apstuoklim i kasdīnu kūpumā latgalīšu vydā nabeja. Septeņdesmit godus piec Rogovkys zemnīku suoteibys sūlejuma, 1914. godā, I pasauļa kara prīkšvokorā, situaceju Latgolā attureibys vaicuojumā Līpuojā iznuokūšais mienešroksts „Auseklis” raksturuoja skorbai, ka vēļ „tikai pamazām latgalietis mostas no mūžu paģirām”.

Latvīšu attureibys kusteibu darbeiba Latgolā starpkoru periodā

Piec Latvejis Republikys proklamiešonys pyrmūreiz latvīši varēja suokt vaļsti aptverūšu latvīšu pretalkohola kusteibys dorbu. Bolstūtīs iz 1924. goda 24. decembrī Saeimā apstyprynuotū Žūpeibys apkaruošonys lykumu, pretalkohola bīdreibys suoce organizēt sovu propagandys dorbu. Tuos darbinīki izavielēja atsasaceit nu suoteibys pryncypa uzskotūt, ka suoteiba aba mārana alkohola lītuošona agri voi vālu taipat nūvad pi puormiereigys dzeršonys. Pretalkohola propogandys dorbs Latvejā tyka turpmuok baļsteits iz piļneigu atsaturiešonu nu alkoholiskūs dzierīņu lītuošonys.

20. gs. 20. godu vydā Latvejā vysmozuok pretalkohola organizaceju beja Latgolā – 40 (saleidzynuojumā vysvairuok beja Vidzemē – 165). Latgolā dorbuojās vairuokys pretalkohola bīdreibys. Storpkaru periodā leluokuo beja „Latvijas Pretalkohola biedrība” (turpmuok tekstā L.P.B), kurys izveiduotū nūdaļu skaits Latvejā leidz 1940. godam sasnīdze 201, nu tuom ¼ daļa tyka izveiduota Latgolā, gon piļsātuos – Rēzeknē, Daugovpilī, Viļānūs, Bolvūs i cytuos –, gon lauku teritorejuos – Dignuojā, Kolupī, Lubuonā, Zasā i cytuos. Juopībylst, ka plašū nūdaļu skaitu var izskaidruot ar L.P.B nūteiktajim nūdaļu dybynuošonys kriterejim – beja napīcīšamys viņ pīcys personys. Aktivi dorbuojuos Drycānu pretalkohola bīdreiba, kur, vystycamuok, prakse pīvērst uzmaneibu alkohola lītuošonys pūstūšajai ītekmei beja sasaglobuojuse Gustava Manteifeļa dorbu ītekmē. Pi školom piļsātuos i pogostūs veiduojuos bārnu attureibys bīdreibys aba Cereibu puļceni. Sovys nūdalis Latgolā beja arī Latvejis Pareizticeigūs attureibys bīdreibai. Tūmār kvantitate naizapaude kvalitātē – vairuok nakai puse (58%) Latvejis Pretalkohola izveiduotūs nūdaļu pastuovēja eisu laiku ci pat reali nauzsuoce sovu darbeibu. Nu Latgolā izveiduotajom bīdreibys nūdaļom dažu godu laikā sovu darbeibu puortrauce apmāram 40% nūdaļu. Tūs darbeibys golvonuos problemys beja: 1) zama bīdru aktivitate; 2) bīdru iniciatoru dzeivis vītys maiņa; 3) vītejūs attureibys entuziastu nuove; 4) sadarbeibys tryukums ar vītejūs pošvaļdeibu īstuodem. Latvejis Pretalkohola bīdreibys centraluos vaļdis sadarbeiba ar nūdaļom beja vuoji organizāta. Leidzeigi dorbuojuos ari cytu pretalkohola organizaceju nūdalis Latgolā.

„Latvijas Pretalkahola biedrības” i Cereibu puļceņu izplateibys teiklys 1928. godā („Jaunā Balss” Nr. 10, 1928)

Pretalkohola kusteibys dalinīku reiceibā nabeja ni cylvākresursu, ni ari finansialu resursu, lai izvārstu plašu pretalkohola propogandu. Turkluot juopībylst, ka vaļsts i sabīdreibys attīksme pret pretalkohola dzeivisveidu, kai uzskateja poši kusteibys dalinīki, beja vīnaldzeiga. Naratai leluoku uzmaneibu sabīdreiba pīvērse navys pretalkohola kusteibys dalinīku aktivitatem, bet gon atraktivai izdūmai, kai apīt Žūpeibys lykumā nūsaceituos normys, par pīvadumu, par alkohola tierdznīceibys vītys attuolumu (100 m) nu pogostu nomu i školys ākom. Tai Viļānūs kaids traktīrnīks īreikuoja īeju krūgā nu ākys ūtrys pusis, bet kaids mednīku klubs pagarynuoja ceļu iz sovu īstuodi, īreikojūt sātu iz īlys pret tū, lai napuorkuoptu lykumā nūteiktū aizlīgumu. Byutiska problema pretalkohola propagandys panuokumim Latgolā, kai nūruodeja pretalkohola kusteibys dalinīki, beja latgalīšu senejuos tradicejis dareit alkoholiskūs dzierīņus sātys apstuokļūs (olu, brandaveinu).

Jaunys vāsmys pretalkohola propagandys dorbā Latgolā īsazeimēja piec 1939. goda V Latvejis Pretalkohola kongresa. Beja īcarāts Rēzeknē organizēt Latgolys attureibys organizaceju kongresu, kura organiziešonys dorbus uzajimtūs L.P. B Rēzeknis nūdaļa. Tuos aktivuokais dalinīks, kai 1939. godā roksta „Daugavas Vēstnesis”, beja kaids varganists ar pavuordi Laizāns.

Pretalkohola dīnu plakats 1929. godā („Jaunā Balss” Nr. 5, 1929)

Daugovpilī 1940. godā beja paradzāta plaša pretalkohola propagandys izstuode. Padūmu okupacejis prīkšvokorā atseviški presis izdavumi, kuri pīvērse uzmaneibu pretalkohola kusteibai, ar lelu optimismu raksteja par latgalīšu jaunatnis lelū atsauceibu pretalkohola organizaceju reikuotajim prīkšlasejumim i kinu vokorim. Itaidu pasuokumu mierkis beja sabīdreibai paruodeit, ka satureiga breivuo laika pavadeišona ir īspiejama bez alkohola lītuošonys. Tūmār gryuts sprīst, kaidā pakuopē propogandys pasuokumim izadeve puorlīcynuot saguojušū sabīdreibu sekuot pretalkohola kusteibys idealim.

Kūpumā pretalkohola kusteibys ideja Latgolā beja pazeistama nu 19. gs. vyda. Atsauceiba tuom beja navīnmiereiga i napastuoveiga, tūmār dažaidu bīdreibu i tūs nūdaļu darbeiba kūpš Latvejis Republikys proklamiešonys nūruoda, ka beja cylvāki, kuri na tikai saredzēja alkohola lītuošonys pūstūšūs īspaidus Latgolā, bet grybēja aktivi dorbuotīs ituos problemys rysynuošonā, nasaverūt iz sabīdreibys vīnaldzeigū attīksmi.