Šudiņ varganists, dirigents, muzykys pedagogs i komponists Francis Logins svieteitu 105. jubileju.
Francis Logins dzims 1908. godā Škilbanu pogosta Sviļovā zemnīku Tadeuša i Annys Loginu saimē. Dorbu suocs kai varganists Kupravys i Līpnys katuoļu draudzēs, bet pūsmūs nu 1945. leidz 1949. godam i nu 1968. leidz 1989. godam – Viļakys katuoļu bazneicā, kur izveiduojs kuori. Nu 1946. leidz 1968. godam jis struoduoja par dzīduošonys školuotuoju Viļakys školuos, vadeja Viļakys vydsškolys, Viļakys kulturys noma, Kupravys, Žīguru i Baļtinovys kuorus.

1940. goda 16. junī F. Logins kai Kupravys kuora viersvadeituojs kūpā ar sovim dzīduotuojim pīsadaleja Latgolys Dzīšmu svātkūs Daugovpilī. Jis ar poša vadeitajim kuorim pīsadaleja XV, XVI i XVII Vyspuorejūs latvīšu Dzīšmu svātkūs, kai ari I i II Školu jaunatnis Dzīšmu svātkūs Reigā. 1976. godā juo vadeitais Viļakys vydsškolys kuors sajēme III pakuopis diplomu.
20. gs. 50.–60. godūs bejs L. Vīgnera vadeituo kuordirigentu kuora dalinīks, dzīduojs ari Bolvu rajona školuotuoju kuorī.
Komponiejs dzīduojumus dīvkolpuojumim, juo davums – vysmoz 22 golvonūkuort goreiga satura dzīsmis.

Francis Logins beja gaiša personeiba, vīns nu Viļakys nūvoda goreiguos i laiceiguos kulturys dryvys kūpiejim. Juo dzeivē beja moz vīglu dīnu, gryuteibys puorvarēt paleidzēja dziļuo ticeiba Dīvam, dorba i tyvuokūs mīlesteiba.

Myužeibā aizguoja pyrms 20 godim, 1993. goda 10. aprelī, paglobuots Viļakys Sv. Mateja katuoļu draudzis kopsātā.

Ontans Slišāns
Myužeibys vuortūs
(Muzikys pedagoga, komponista, varganista kordirigenta Franča Logina (1908–1993) pīmiņai)
 
stuov dzīsme,
na iz vītys stuov,
stuov dzīsme aizstuovībai
par ticeibu,
par tautu,
par palikšonu-
stuov tolku bolsūs,
kas leidzā ar taurenīm
laižuos nu prīcys iz prīcu…
stuov dzīsme aizstuoveibai
par apzini,
par zemi,
par dūmu,
par izdzeivuošanu –
stuov varganu skaņuos,
kas atsabolsoj bazneicys tūrņūs…
stuov dzīsme aizstuoveibai
par tykumu,
par saimi,
par meitu,
par meilu.
Par atdzimšonu –
stuov myužeibas vuortūs,
taurejūt viejīm sapratnis dūmuos…
stuov dzīsme,
iz pīminis ceļteņa stuov,
iz dorba stuov,
kas tautu ir nūturejis
paliciejūs –
pi vītys,
kur šyupeļa leiksts
ir cārsta…

 
Karteņa: F. Logins, Viļakys nūvoda muzejs
Ziņu sagataveja: M. Boldāne, Viļakys nūvoda muzeja vadeituoja