Marijaņu tāvs Stanislavs Škutāns ir bejs na tikai bazneickungs, Latgolys kulturviesturē jis ir nūzeimeigs kai rūseigs viesturis pietnīks i apraksteituojs. Jis ir bejs vīns nu nadaudzajim viesturnīkim, kuo viereibys centrā ir taišni Latgolys viesturis izpiete – pamātā vydslaiki i bazneicys viesture.
Kai gruomotys “Dokumenti par klaušu laikim Latgolā” piecvuordā nūruoda B. Bukšs, “Nu trimdys viesturnīkim Škutāns ir vīneigais, kas leidzās ar dorbu Tuo Kunga veina duorzā ir atrads par īspiejamu struoduot ari tautys dryvā.” Itymā gruomotā apkūpuoti i latgaliski tulkuoti desmit svareigi in interesni dokumenti nu Latgolys viesturis – nu 1583. da 1738. godam: revizeju dokumenti, ļustraceju i inventaru protokoli, kas sovulaik atrosti Vitebskys Centralajā arhivā i mināti jau Hilzena dorbā “Infļanteja” 1750. godā. Ruodīs, 16. g. s. revizeju protokoli ir vacuokī juridiski viesturiskī dokumenti nu Latgolys viesturis.
Pādejais juo dorbs ir rokstu kruojums “Latgolas vēstures druskas”, kas izdūts jau piec nuovis 1999. godā, nalela apjūma gruomotā apsavārta kai Latgolys i latgaļu aizviesture, tai vydslaiku i Livonejis laiku viesture, poļaku i zvīdru kara ītekme, zemnīku i cyttautīšu stuovūklis Latgolā, eisa Katuoļu bazneicys viesture. Pats autors viestulē izdeviejam Juoņam Eļkšņam par sovim “daudzu godu puteklim izgraznuotim manuskriptim” gon napretenciozai nūruoda, ka byutu apmīrynuots, ka nu tim kaida druska nūderēs tim, kas raksteis Latgolys viesturi.

Maklādams īmesļus latgalīšu volūdys i kulturys izneikumam, latgaļu ciļšu ītekmis gaisšonai i myusu dīnu latgalīšu pasivitatei i atsasaceišonai nu sovys ideņtitatis, Škutāns ituos gruomotys īvodā roksta:
Bez pasivuos voi aktivuos aizsardzeibys mīrmīleigais i vuojuokais parosti ir nūlamts izniceibai. Lai sevi pasorguotu, ir napīcīšama vysmoz pasivuo aizsardzeiba, kas pīprosa stypruokajam izruodeit soltu attureibu un pošam sovukuort styngri turētīs pi sova paguotnis montuojuma: volūdys, viesturis, cīnejamom tradicejom. Breiveibys zaudiešona, lai cik smogs sitīņs tys byutu, tautu vēļ naiznycynoj. Tauta izneikst poša par sevi, kod tei zaudej sovu pošapziņu: sovys īrašys, sovys saitis ar paguotni i puori par vysu – jo zaudej sovu volūdu, tod tei kai atseviška vīneiba jau ir zuduse.

Stanislavs Škutāns dzims 1901. goda 16. novembrī Kruoslovys pogosta Kombuļu Lelūs Unguru cīmā zemnīku saimē, mirs 1995. goda 25. februarī i paglobuots Čikagā.
Vuiceibys jis suoka Kruoslovys pamatškolā, kas atsaroda 12 kilometru nu tāva sātys, kara deļ turpynuoja Dagdys piļsātys školā. Pyrmuo Pasauļa kara laikā kai dzeļžaceļa struodnīks aizbrauce iz Krīveju, piec kara vuicejuos Aglyunys gimnazejā i 1926. godā īsastuoja marijaņu kļūsterī Viļānūs. Piec goda īsastuoja Reigys Goreigajā seminarā, a 1930. godā arhiveiskups Springovičs jū īsvieteja par bazneickungu, tok jis turpynuoja studejis – studēja viesturi Latvejis Universitatis Filologejis i Filozofejis fakultatis Viesturis nūdaļā.
Paraleli tam laikā nu 1933. da 1938. goda Škutāns struoduoja Aglyunys gimnazejā par viesturis školuotuoju i nu 1933. goda studēja Romys katuoļu teologejis augstškolā, kū veice ar licenciata gradu.
Kod krīvu okupacejis deļ nu školuotuoja dorba Škutāns beja spīsts aizīt, jis beja bazneickungs Talsūs, ite ari puorlaide baigū godu – guoduoja ari par Lameņu, Dundagys i Uorlovys katuoļu goreigū apryupi. Vuocu okupacejis laikā jis beja Reigys Goreiguo seminara inspektors i profesors, nu 1943. goda lektors LU Katuoļu teologejis fakultatē i saraksteja sovu diplomdorbu “Liturgiskais gods viesturiski hronologiskā skatejumā” i īgiva teologejis kandidata gradu. 1944. godā jis izceļuoja iz Vuoceju i Romā dzeivuoja Marijaņu kongregacejis centraluos puorvaļdis sātā, struoduoja Marijaņu kongregacejis prīsteru seminarā i turpynuoja studejis benediktinu vadeitajā Sv. Anzeļma augstškolā, leidz 1948. godā īgiva doktora gradu teologejā par dorbu “Psalmodiae rationes liturgicae secundum “Enerrationes in Psalmos Sancti Augustini””, cytūs olūtūs mynātu kai “Sv. Augustina īskoti par saļmu dzīduošonys nūzeimi liturgejā”.
Romā Škutāns dzeivuoja da 1964. goda, nu 1952. goda beja Marijaņu kongregacejis generalpadūmnīks, a 1957. godā marijaņu tāvu Centraluos Vadeibys vieleišonuos tāvu Škutānu īvielēja par Marijaņu generalprīkšnīku. II Vatikana koncilā tāvs Škutāns pīsadaleja kai pylntīseigs lūceklis kūpā ar V. E. veiskupim A. Urbšu, J. Rancānu i B. Sloskānu. Byudams Marijaņu generalprīkšnīks, tāvs Škutāns nūdybynuoja latvīšu Marijaņu sātu Čikāgā. Administrativais dorbs pajēme daudz laika, pietnīceibai Škutāns varēja pīsavērst tik piec izceļuošonys iz Čikagu.

Tāvs Škutāns aktivi pīsadaleja latvīšu trimdys dzeivē i atbaļsteja Latgaļu Izdevnīceibys dorbu, publicejūt rokstus izdevnīceibys izdavumūs: žurnalā “Dzeive”, rokstu kruojumā “Acta Latgalica” i avīzē “Latgolas Bolss” par religejis, viesturis i kulturviesturis vaicuojumim. Juo dorbi baļsteiti iz viesturis olūtim i dokumentim, kas saraksteiti latiņu, vuocu, krīvu i poļaku volūdā. Itī roksti daleji apkūpuoti 1999. godā Rēzeknē izguojušajā gruomotā “Latgolas vēstures druskas”.
Jau nu školys laika Škutāns ir pīsavierss literarajai darbeibai, 20. godūs izdevs gruomatenis par svātūs dzeivi i publiciejīs žurnalūs “Katōļu Dzeive” i “Zīdūnis”, laikrokstā “Latgolas Vōrds”. Roksti puorsvorā par religiskom i didaktiskom temom, tok pasaruod ari interese par latvīšu i latgalīšu ideņtitatis vaicuojumim. Tai, par pīmāru, 1927. godā “Zīdūnī” jis publicej rokstu “Par golvonuokom latvīšu tautys rakstura pazeimem”.

Grybātūs nūvēlēt nūbeigumā – kab Latgolā nu jauna rostūs i struoduotu jauni i spiejeigi latgalīšu viesturnīki, kas var i gryb turpynuot jau īsuoktū dorbu nūvoda viesturis pietnīceibā. Kas gon cyts, ka ni poši latgalīši vyslobuok var izpieteit sovu viesturi.

Stanislava Škutāna bibliografeja:
Svātas Katres dzeive (1923)
Svātō Stepona dzeive (1924)
Liturgiskais gods vēstures hronologiskā skatejumā (1943)
Misionaru darbeiba Latgolā (1953)
Dīva mōtes kults un Mōras zeme (1954)
Nu marijaņu 300 godu vēstures (1673-1973) (1973)
Dokumenti par klaušu laikim Latgolā (1974)
Katōļticeibas vēsture un katķisms (1980)
Latgolas vēstures druskas (1999)

Roksta sagataviešonā izmontuotī materiali:
Budže A. Latvijas Romas katoļu priesteri II. – R., 2010.
Bukšs B. Vēsturnīks Stanislavs Škutāns. // Dokumenti par klaušu laikim Latgolā. – 1974.
Salceviča I. Gadsimts latgaliešu prozā un lugu rakstniecībā: 1904-2004. – R., 2005.
Teirumnīks F. Tāvs Stanislavs Škutāns. // Škutāns S. Latgolas vēstures druskas. – Rēz., 1999.

Rokstu sagatavēja Ilze Sperga.