Oskara Stroka (1892–1975) vuords ir plaši pazeistams pasaulī, juo divdesmitūs godu beiguos i treisdesmitajūs godūs komponietuo deju muzyka vēļ da šai dīnai ir daudzvīt pazeistama. Taišni ar Oskaru Stroku saistoms tango “uzvarys guojīņs” Eiropā. Mozuok gon zynoms, ka talanteiguo “tango karaļa” dzimšonys vīta beja Daugovpiļs.

Muzyka jau nu bierneibys

Oskars aba eistajā vuordā Ošers [1] Stroks dzims Daugovpilī 1892. goda 24. decembrī (piec vacuo stila kalendara) kai pats jaunuokais ebreju daudzbārnu saimē. Iz Daugovpili, tūlaik Dinaburgu, juo vacuoki puorsaciele 19. gs. 60. godu beiguos. Tāvs Davids Stroks (1840–1920), izbejs cara armejis kapelmeistars, Daugovpilī vadeja klezmeru [2] orkestri i spielēja dažaidus muzykys instrumentus – flautu, klarneti, klavīris. Dieļtuo jau nu bierneibys Stroku bārnus īskuove muzyka.

Kūpā jī beja ostoni bārni – četrys muosys i četri bruoli –, i vysi – muzykali. Interesanti, ka eipašus sasnīgumus vāluok īgiva na viņ Oskars Stroks, a i juo bruoli – vijūlnīks Levs, pazeistams ari kai Leo Stroks (1888–1957) (veiksmeigi sataisieja sovu muzykalū karjeru Amerikā) i Avsejs Stroks (1877–1956) (Amerikā kliva par antreprenīru, organizejūt vīsizruodis taidim pazeistamim muzikim kai Fjodors Šaļapins, Artūrs Rubinšteins i c.) O. Stroks, kai jis pats atguodoj, suocs sacerēt muzyku jau 10 godu vacumā, bet nūpītnuokys muzykys nūdarbeibys uzsuoce 12 (nu cytu volūtu – 13) godu vacumā, kod īsastuoja Pīterpiļs konservatorejā jaunuokuos nūdalis klavīru klasē pi školuotuoja Nikolaja Dubasova. Byutiski, ka izbraukt iz Pīterpili tūbreid nabeja vīnkuorši. Daugovpiļs atsaroda ebreju apsamesšonys jūslā, nu kurys ebrejim nabeja ļauts izbraukt, kur nu vēļ studēt Pīterpilī. Dūmuojams, ka atļuovi izbraukt Stroka tāvam tūmār izadeve īgiut, pasateicūt 25 godu kolpuošanai cara armejā kai muzykantam. Juosoka, ka Pīterpiļs konservatoreju gon O. Stroks napabeidze – dažaidu personisku īmaslu deļ jis beja spīsts aizīt nu pādejuo kursa.

Pīterpilī O. Stroks kai pianists-improvizators spielēja kinateatrūs pavadejumu māmajom kinofilmom, dirigēja nalelus orkestrus, kas spielēja puortraukumūs storp seansim, kai ari struoduoja par skotuvis akomponātuoju, pīsadolūt pazeistamuos operdzīduotuojis Antoņinys Ņeždanovys i dzīduotuojis Nadeždys Pļevickys koncertūs. Vīnlaikus O. Stroks komponēja daudz vīgluos muzykys: gon romancis, gon valšus i instrumentaluos dzīsmis. Kod jam palyka 12, Pīterpiļs nūšu izdevnīceiba pat izdeve divejus juo saceriejumus – romancis – ar rakstnīka Mihaila Ļermontova vuordim “Без вас хочу сказать вам много” (“Bez jums es gribu teikt jums daudz”) i “Oна не гордой красотою” (“Ne ar lepnu skaistumu viņa”). Daudzus juo muokslys dorbus orkestri i vokalisti suoce īkļaut sovā repertuarā.

Slavis viersūtnē

20. godu suokumā O. Stroks ar saimi atsagrīze Latvejā. Iz nailgu laiku jis apsamete Daugovpilī, bet 1922. godā devēs iz Reigu, kur aizritēja juo rodūšuos darbeibys pamata godi. O. Stroks suoce spielēt restoranūs i kopejneicuos, i dreiž juo vuords kliva plaši pazeistams vysa piļsātā. Juo muziciešonu varēja dzierdēt lobuokajuos Reigys i Jiurmolys vītuos: popularajā Oto Švarca kopejneicā, “Foxtrott-Diele”, “Alhambra”, “Lido”, “Maskote”, “Rokoko”, “Femina” i c.

Dzeivis laikā komponists sacerēja vairuok nakai 300 dažaidu žanru dorbu – svītys, uvertīrys, fantazejis, polonēzis, valšus, romancis, fokstrotus –, bez tuo O. Stroks ir ari daudzu dzīšmu vuordu autors. Jis sacerēja melodejis ari tuo laika dzejai jidišā, par pīvadumu, pazeistamajam šlageram “Vu ain zol ih gein” (“Kur es varu īt?”) i uzastuoja par akomponietuoju ebreju dzīšmu izpiļdeituojim, tymā skaitā septeņgadeigajam Reigys dzīduotuojam Mihailam Aleksandrovičam (1914–2002), kurš vāluok kliva par pazeistamu sinagogys kantoru i padūmu estrādis izpiļdeituoju.

„Vu ain zol ih gein” („Kur es varu iet?”)

Tūmār eipašu popularitati O. Strokam snēdze jauna moderna tango ritmā saraksteituos dzīsmis. “Tango,” paude O. Stroks, “ir mans mīļākais žanrs. Tango ir (..) romance, tikai noteikta ritma. Dienvidamerikāņu tango, nokļuvis Krievijā, uzņēma sevī labākās krievu romances iezīmes: muzikālās intonācijas cēlumu, jūtu dziļumu, lielu liriskumu. Tango ir pievilcīgs arī ar tajā pausto intīmo pārdzīvojumu sirsnību, izteiksmes līdzekļu vienkāršību.”

20. gs. 30. godi beja O. Stroka rodūšuos darbeibys uzplaukums. Reigys prese peļneiti apbolvuoja jū ar tango karaļa titulu. Itymā laikā tyka radeiti juo pasauļa pazeistamī tango “Melnās acis”, “Rapsodija”, “Sakiet, kāpēc”, “Zilās acis”, “Nepamet”, “Pēdējais tango” i c., kas vēļ myusu dīnuos īkļauti Eiropys i Japanys orkestru repertuarā. 20. godu beiguos O. Stroks veice vairuokys vīsizruožu turnejis pa Parizi, Varšavu, Berlini, kūpā ar dzīduotuoju Viktoru Henkinu uzastuoja pat Šanhajā i Tokijā.

„Melnās acis”

Publikys atzineibu īgivušuos O. Stroka dzīsmis suoce izpiļdeit daudzi tūlaik populari dzīduotuoji. Tai “Bellacord” studejā tyka īraksteitys vairuokys skaņuplatis ar juo muzyku Alekseja Čerkaska, Pētera Ļeščenko i Konstantina Sokoļska izpiļdiejumā. O. Stroka muzykys izpiļdeituoju vydā juomiņ ari taidi īvāruojami muokslinīki kai Leonīds Utjosovs, Klaudija Šuļženko, Alla Bajanova, latvīšu popularī dzīduotuoji Mariss Vētra, Pauls Sakss i daudzi cyti.

Interasanti, ka bez aizaraušonys ar muzyku, O. Strokam beja rakstureigi ari naskaitami mieginuojumi nūsadarbuot ar uzjiemejdarbeibu, kas gon cīte naveiksmis. Pavysam eisu laiku komponistam Reigā pīderēja nūšu izdevnīceiba “Kazanova”, nāžu veikals i nūšu, gruomotu i rokstomlītu tierguotava, bet 1931. godā O. Stroku puorjēme īcere atvērt vītu, kur inteligenta publika varātu ārtai i pateikami atsapyust i “par mērenu naudu pie pirmklasīgas mūzikas pavadīt savu brīvo laiku” – tai iz 2 mienešim tyka atkluota O. Strokam pīderūša kopejneica ar koncertzalu “Barberina”. Juosoka gon, ka juo uznāmumi paputēja – O. Stroks beja vairuok muzikis nakai komersants.

Aizmiersteibys godi

Īsasuocūt karam, O. Stroka saime paspēja evakuētīs iz Kazahstanu (Alma-Atu). Tī O. Stroks gondreiž vysu kara laiku leidzuos vodūšojim padūmu muzikim i akterim muzicēja frontis koncertbrigadis sastuovā. Jis atguodoj: „Kara dienās es uzstājos kaujinieku priekšā uz pozīcijām un hospitāļos. Koncerti nemainīgi noslēdzās ar manu sarakstīto dziesmu “Mēs uzvarēsim”.”

1945. godā atsagrīzs Reigā, jis kliva par LPSR Komponistu savīneibys bīdru, tok na iz ilgu laiku. Piec biedeigi zynomuo 1948. goda PSKP CK lāmuma “Par operu “Lielā draudzība” i c.” O. Stroks tyka nu tuos izslāgts, tai kai “viņa darbība neatbilda Latvijas padomju komponistu savienības mērķiem un uzdevumiem” aba, cytim vuordim, beja naatbylstūša padūmu ideologejai. Juo daiļradi raudzeja “nūklusēt”, i kuodreizejuo slava pi O. Stroka vairs naatsagrīze.

Komponists myra Reigā 1975. godā. Tok beja napīcīšami vēļ vairuoki godi, kab talanteigais muzikis atsagrīztu nu aizmiersteibys. Tikai 80. i 90. godūs, kod pi O. Stroka daiļradis grīzēs taidi myusdīnu īvāruojami estradis muokslinīki kai Jurijs Guļajevs, Josifs Kobzons i c., O. Stroks atgive plašu popularitati. Sovpus Latvejis Komponistu savīneibys (LKS) bīdru rynduos Oskaru Stroku nūsprīde atjaunuot tikai 2008. goda 2. aprelī.

Da šam breižam O. Stroka skaņdarbi teik izdūti Lelbritanejā, ASV, Japanā, Suomejā, Krīvejā i daudzuos cytuos vaļstīs, īgiustūt gondreiž vysa pasauļa atzineibu.

 
[1] Ošers – nu ebr. vol. (אוֹשֶׁר) laime.
[2] Tradicionaluo naliturgiskuo Austrumeiropys ebreju muzyka i eipašs tuos izpiļdejuma stils.

Roksta autore: Karīna Barkane