Pyrma napylna goda čyvynuotovā varieja skaiteit skona režisora Edgara Skrāģa prīcu, ka dabeigts dorbs pi etnografiskuo ansambļa „Vabaļis” diska izbraukuma īroksta. Niu ar izdevnīceibys „Lauska” starpnīceibu disks ir klivs taustoms i gotovs prīcēt kotru Vabalis pogosta dzīšmu i stuostu pasaklauseit grybātuoju.

Latgolā ir vaira kai četrudesmit folklorys kūpu i etnografiskūs ansambļu, nu cīši reši kurs nu jim teik pi sova īroksta, i taišni deļ tuo jaunuokais etnografiskais ansamblis Latgolā i vysā Latvejā „Vabaļis” (1. aprelī svieteis septeitū dzimšonys dīnu) var eipaši lepuotīs ar padareitū. 

Kai albuma dasacejumā soka etnomuzykologe Anda Beitāne – „Pa celeņu…” dūd breineigu īspieju īpasazeit ar Daugovpiļs nūvoda Vabalis pogosta tradicionalū muzyku. Nu albumā atrūnoma na viņ vokaluo i instrumentaluo muzyka – tī ir ari ansambļa sīvu stuosti, puorsokys i anekdoti, kurymūs eipaši labi atsakluoj Vabalis pogosta izlūksnis sovpateibys (gailiets, kakiets, tuods, nūsorgova, nie i c.). Albumā īraksteitys 12 dzīsmis, 4 stuosti i 2 garmanis instrumentalī goboli – saīt 18 ituo Daugovpiļs apleicīnis pogosta folklorys vierteibys. Saturiski dzīsmis ir vaira stuosti nu sadzeivis, preceibu temys. Albumā atrūnoms ari tik pazeistamuos dzīsmis „Tuoli dzeivoj” Vabalis variants. Taipat šmuka gon vizuali (tū puškoj ansambļa dalineicu rūkdorbu musturi), gon saturiski ir albuma gruomateņa, kas ļaun izzynuot vaira par ansambļa rošonūs i nakluotīnē īpasazeit ar kotru dzīduotuoju i juos dzīduošonys prīcu. Sova vīta ansamblī i albumā ir ari Gipteru Juoņam, kas boguotynoj sīvu dzīduošonu ar garmanis spieli, kurū īsavuiciejs nu sova tāva.

Ka da itam disku formatā bejuse īspieja vaira īpasazeit ar dzīsmem i dzīduotuojim nu Zīmeļlatgolys (pīvadumam, Margarita Šakina, Medņevys dzīduotuojis) i Vydslatgolys pusis, tod eipaši vierteigi ir tys, ka niu tei ir Latgolys dīnavydu daļa. Koč ari Latgolai ar sovu folklorys montuojuma boguoteibu byutu kū raksteit i ruodeit vēļ daudzim symtim disku, itaids vīns mozs gabaleņš jau ir lobs modernuo veida montuojums cytom paaudzem.

Poša „Vabaļis” pyrmū reizi dzeivē redzieju pārnuo goda festivala „Baltica” dižkoncertā kinu teatrī „Splendid Palace”. Kod „Vabalis” izguoja iz skotuvis i suoce dzīduot, navarieju atraut ocu i ībaksteju blokussādātuojai „Pasaver, kaidys juos breineigys!” Niu gryuts apraksteit, nu tei beja dzeiva ļuste i prīca kameru i skateituoju prīškā. Vīnu šaļti gribiejuos ansambļa sīvys saleidzynuot ar pārnuo goda sābru zemis Eirovizejis zirdzeņu udmurtu babeņom „Бурановские Бабушки”. Nu taidys eistyn ļusteigys, prīceigys i kusteigys buobenis. I taišni tū vysu var just albuma dzīšmu i stuostu īrokstu vydā. I kai nasasmīsi leidza, kod stuostā-anekdotā par spovedi, sīvys raun smīklus pylnā bolsā? Asu vaira kai puorlīcynuota, ka taidys energiskys sīvys, kuruos cauri dzeivis nostai atrūn laiku i spāku tradicejai i dzīsmei, dzeivoj kotrā Latgolys nūvodā, nu īsoku itymā reizē pastarpynuoti pagasteit Vabalis pogostā i nūgiut tū gabaleņu prīcys, kas ir Vabalis sīvuos i Gipteru Juoņa garmanē. Kai soka ansambļa dalineica Sofija Svētiņa, kas stuosta ari zamuškā nūsaklausomū “Grāksyudzi”, soka: „Kūpā kai pavalkam – sirds prīcojās, a ka ļusteiguoka dzīsme, i kuojis doncuot cylojās.”

Ka izīt ļuste, tod 1. aprelī četruos stuņdēs piec pušdīņu var nūbraukt iz Daugovpiļs nūvoda Vabalis Kulturys centru, kur byus albuma attaiseišonys svātki i reizē ansambļa septeitais jubilejs.

Rokstu sagataveja: Edeite Husare
Karteņā – “Vabaļis” folklorys festivalā “Baltica”, autoris foto