Jezuitu ordiņa bruoli beja vīni nu vysizgleituotuokajim goredznīceibys puorstuovjim. Jezuitim svareiga beja na tikai sova ordiņa bruoļu izgleiteiba i intelekts, bet tikpat svareiga beja ari cytu cylvāku izgleituošona školuos, gimnazejuos, goreigajūs seminarūs, partū ka caur izgleituošonūs beja īspiejams aizsorguot ticeibu. Ordiņa dybynuotajuos školuos beja nūteikta klašu sistema, vuicamī prīkšmati, kai ari beja īspiejams dūtīs vuiceitīs uz specialom jezuitu augstuokuos vuiceibys īstuodem. Bīži viņ 17. i 18. godsymta intelektualī pruoti, školuotuoji, kulturys darbinīki Latgolā beja jezuiti, pīmāram, Jurs Elgers, Mihaels Rots i cyti. Jezuitim beja cīši lela nūzeime latvīšu volūdys[1] atteisteibā, izdūdūt dažaidys vuordineicys, goreigūs dzīduojumu gruomotys, katehismus, kalendarus, kurūs beja bazneicu svynomūs dīnu uzskaitejums, krystamvuordu uzskaitejums, Bībelis cytati i c.

Jezuitu Daugovpiļs školys i vuiceibu programma

Jezuitu ordiņa vacuokuo mītne Latgolā beja Daugovpilī, leidz ar tū ari pyrmuo jezuitu dybynuotuo vuiceibu īstuode atsaroda itamā piļsātā. Jezuitu škola Daugovpilī ir vacuokuo škola Latgolā. Nav precizi nūsokoms, kod tīši jezuiīti atvēre pyrmū školu itamā piļsātā, par tū teik izsaceiti dažaidi varianti par školys atvieršonys laiku. Nu ordiņa annalem zynoms, ka jau 1636. godā Daugovpiļs jezuitim beja sovys školys Daugovpilī ar 40 školānim. Teik izsaceits pījāmums, ka jezuitu školys Daugovpilī beja jau 1625. godā, bet tūmār itaids miniejums nav puorlīcynūšs, partū ka patstuoveiga mītne Daugovpiļs jezuitim tyka dybynuota aptuvani 17. gs. treisdesmitajūs godūs, bet pyrms tam jezuitim Daugovpiļs beja vīns nu miseju punktim bez patstuoveigys uzaturiešonys mītnis. Teik pīļauts, ka 1639. godā ūtrais rezidencis superiors Jurs Elgers atvēra jezuitu gimnazeju – gramatikys školu, bet 1641. godā Muorteņš Borovskis atvēre humanitarūs zynuotņu školu. Kaut ari nav īspiejams precizi datēt pyrmū jezuitu školu pasaruodeišonu Daugovpilī, radzams, ka leidz ar jezuitu puorsaceļšonu iz pastuoveigu dzeivi Daugovpilī, jī suoce organizēt sovu školu, pakuopeniski tū paplašynojūt. Daugovpiļs rezidencē vysod ir bejs vīns ci vairuoki jezuiti, t. s. magistri (magistri scholarum), kuru trešais aizdavums beja vuiceit i audzynuot školu jaunatni.

Jezuitu školuos beja nūteikts klašu skaits, vuiceibu prīkšmati, kai ari školuošonuos ilgums. Parostuos jezuitu laiceiguos školys sakaņā ar 1599. goda jezuitu školys nūsacejumim sastuovēja nu pīcom klasem: zamuokuo, videjuo i augstuokuo gramatikys klase, poezejis klase i retorikys klase. Kotrys klasis kurss parosti beja godu ilgs, reizem pādejā klasē vuiceibys turpynuoja divejus godus. 1646. goda annalēs saceits, ka rezidencis školā struoduojušs divi magistri, bet 1647. godā i turpmuokūd godu annalēs jau teik mynāti poetikys, retorikys, humanitarūs zynuotņu i zamuokūs klašu školuotuoji. Nu školā apgiustamuos vuiceibu programmys prīkšmatim radzams, ka jezuiti izgleituoja na tikai religiska satura prīkšmatūs, bet apvuiceja ari humanitarajuos muoksluos, kas paplašynuoja redzīni i intelektuali pylnveiduoja kai ordiņa bruoļus, tai ari laiceiguos personys. Augstuokuo leimiņa vuiceibuos jezuiti uzskateja, ka humanitaruos zynuotnis – viesture, literatura, volūdys – ir vyssvareiguokuos, partū ka tuos paleidz veiduot cylvāku, kas vīgļuok pījimtu Dīva žielesteibu.

Svareigi, ka jezuitu školuos beja īspieja vuiceitīs dažaidim bārnim, najamūt vārā tūs pīdereibu kaidai dzymtai ci sabīdreibys kuortai, pīmāram, beja īspiejams školu apmeklēt muižnīku, piļsietnīku, ari nakatuoļu bārnim. Pi jezuitu školom Daugovpilī pastuovēja ari škoļnīku kūpmītnis (convictus). Studejūšajim (nav zynoms gon, voi vysim) beja sova kūpmītne, kur audzynuotuoju (magistru) vadeibā i tīšā uzraudzeibā izmontuoja laiku gon studejom, gon spielem, gon atpyutai. Jezuitu školu audziekni pīsadaleja augstu Livonejis veiru, veiskupu, stārastu i ari cytu sveikšonā ar breineigom manifestacejom i ovacejom piec tuo laika parauga dzejā, prozā, dzīsmēs i tml. Tai, pīmāram, Daugovpiļs jezuitu škola 1733. godā sveice mecenatu Juoni Hilzenu, Vileks stārastu, 1737. godā sveice Konstantinu Plāteru, jaunīcaltū Daugovpiļs stārastu, i cytus. Daugovpiļs jezuiti cīši ryupējuos par sovom školom, par tū var sprīst nu tuo, kai jezuiti ceņtēs, lai škoļnīkim byutu ārtys ākys, īkuortys i cytys lobīrīceibys. Ir zynoms par daudzkuorteju školu āku puorbyuviešonu, pīmāram, 1732. godā ar stārasta Juoņa Plātera atbolstu jezuiti uzcēle Daugovpilī stoltu gimnazejis āku, kura 1749. godā nūdaga kūpā ar rezidencis ākom. Tūmār itei nalaime nasastuoja ceļā jezuitu darbeibai, partū ka 1751. godā tyka pabeigta gimnazejis jaunuos ākys byuve, kas beja plaša i atbylstūša vysom jaunatnis audzynuošonys praseibom. 1761. godā Daugovpiļs jezuitu rezidenci paaugstynuoja par kolegeju, sakarā ar kū ari paplašynuoja školys. 1767. godā ite atvēre moralteologejis kursus, kas beja dūmuoti jezuitu i ari laiceiguo klēra sagataveišonai. Taidā veidā Daugovpilī tyka nūdybynuots pyrmais goreigais seminars Latgolā, bet augstuokuo leimiņa goreigū izgleiteibu jezuitu audziekni īgiva Viļņā.

Jezuitu calta bazneica 18. gs., kas atsaroda Daugovpiļs cītūksnī

Jezuitu školys Latgolā ordiņa aizlīguma laikā

Kari i politiskuos puormainis īspaiduoja jezuitu školu darbeibu Daugovpilī. Piec Latgolys pīvīnuošonys Krīvejis imperejai 1722. godā krīvu vaļdeiba kontrolēja ari jezuitu školys i tom vajadzēja pīsamāruot Krīvejis izgleiteibys īstuožu nūteikumim. Taipat ari beja vārojama situacejis maiņa, partū ka Eiropā 1773. godā pāvests Klements XIV aizlīdze jezuitu ordini, bet Krīvejis imperejā jezuitu ordiņs natyka slāgts, partū ka Katrīna II napiļdeja pāvesta bullu. Jezuiti Daugovpilī varēja dorbuotīs ari turpmuok. I iz Daugovpili suoce plyust daudz jezuitu nu tom vaļstim, kuruos ordiņs beja slāgts. Vāluok Daugovpiļs kolegejā tyka īreikuota sāta, kur jezuitu prīsteri piec studeju beigšonys gondreiž godu (parosti 10 mienešus) vēļ pavadeja goreiguos dzeivis padzilinuošonai. 1803. godā Daugovpiļs kolegejā īreikuoja noviciatu, t. i., sātu, kur jezuitu ordiņa kandidati vyngrynuojuos goreigajā dzeivē i puorbaudeja sovu aicynuojumu. Tai iz Daugovpiļs noviciatu suoce dūtīs jauni kandidati gon nu Krīvejis imperejis, gon nu cytom vaļstim, pīmāram, Holandis, Vuocejis, Francejis, Pūlejis, Italejis i cytom. Pyrmajā noviciata pastuoviešonys godā (1803) noviceju skaits beja 24, bet 1805. godā jau 60, storp tim 12 vuocu i franču tauteibys prīsteru. 1804. godā storp novicejim beja ari holandīts Juoņs Roothaans (1785.–1853.), nuokamais jezuitu ordiņa generals. Jis Daugovpilī pavadeja noviciata laiku, studejis, kai ari vuicejuos gon Daugovpilī, gon Pušā i Izvoltā leidz pat jezuitu izraideišonai nu Krīvejis imperejis 1820. godā.

1811. godā jezuiti sovys školys puorcēle iz Kruoslovu i jau tuo poša goda 1. septembrī uzsuoce darbeibu. 19. godsymta suokumā gon kolegeja, gon jezuitu školys tykušys puorcaltys gon iz Pušu, gon Izvoltu 1817. godā, i 1820. godā, kod tyka stāgta jezuitu kolegeja, zinim, ka Izvoltā vuicejušīs 110 školāni, nu kurim 32 vuicejuos iz Hilzenu riekina.

Daugovpiļs nabeja vīneiguo piļsāta, kur beja jezuitu školys. Ilūkstē jezuiti 1691. godā atvēre zamuokū školu i gimnazeju ar 4 nūdaļom, bez tam vīnu augstuoku klasi teatra muokslai. Jezuiti ari gryutuokūs apstuokļūs, pīmāram, Zīmeļu kara laikā, ryupējuos par sovom školom, uzcaldami jaunu konvikta āku školānim, kas tyka syuteiti iz Ilūksti nu attuoluokom provincem.

Saulis pulkstiņs uz bejušuos jezuitu kolegejis ākys Daugovpiļs cītūksnī.

Daugovpilī jezuitu izgleiteibys īstuodis tyka dybynuotys i atteisteitys pakuopeniski, taidā veidā laika gaitā izveidojūt atteisteitu školu sistemu, iz kuru devēs studēt na tikai cylvāki nu tyvuokajom teritorejom, bet ari jezuiti nu cytom vaļstim. Jezuiti beja vīni nu vysizgleituotuokajim tuo laika goreidznīceibys puorstuovim, ‑ lai jī varātu pylnvierteigi veikt misejis dorbu, beja vajadzeigys plašys, vyspuseigys zynuošonys i sagatavuoteiba. Jezuitu apvuiceiba nareši ilga godu desmitim, partū ka suokūtneji jī divejus godus tyka sagataveiti goreigajai dzeivei, piec tam jī studēja vyspuorejus humanitarūs prīkšmatus, piec tam filozofeju treis godus i beiguos teologeju četrus godus. I piec ituos apvuiceibys beja napīcīšama prakse. Dūmojams, ka nav pamata apšaubiet jezuitu itelektualū atteisteibys leimini i kompetenci teologejā i cytuos humanitarajuos muoksluos. Poši jezuiti varēja pylnveiduotīs i apgiut jaunys zynuošonys goreigajūs seminarūs, kuri sagataveja jezuitus dorbam goreiguos apryupis laukā.

1. Ar latvīšu volūdu teik saprosta tymā laikā gon Latgolys, gon puorejuos Latvejis teritorejā lītuotuo vītejūs pamatīdzeivuotuoju volūda.

Roksta autore: Elīna Veismane